Ūdens – lietus, strauts, upe, ezers, jūra, okeāns… Un vēl dažādas asociācijas ar ūdens pasauli tika pārrunātas un apspēlētas Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas Dzejas dienā 15. septembrī.
Rīta cēlienā klasēs valdīja radoša gaisotne, jo katrs 5.-9. klašu skolēns centās kļūt par dzejnieku un sacerēt savu dzejoli, kas būtu saistīts ar ūdeni. 5. klases skolēni meklēja atbilstošus vārdus tekstam, kurā bija izlaisti vārdi. Dzejas vārsmas pašsacerētos dzejoļos tapa ne tikai latviešu valodā, bet arī angļu un krievu valodā. Kad melnraksts bija gatavs, katrs skolēns saņēma zilu lapu, glīti pārrakstīja savu dzejoli un tematiski noformēja to. Katra klase salīmēja lapas kopā – tā veidojās klases dzejoļu upes!
Pulksten 12.00 pamatskolas skolēni un skolotājas pulcējās gaitenī, kur klašu upes “saplūda” kopā un izveidoja vienu garu, kopīgu upi. Melodijas “Strauja, strauja upe tecēj” pavadījumā visi devāmies pie Jāņa Klīdzēja ozola, kas tika iestādīts 1992. gada 16. septembrī.
Jānis Klīdzējs, pirms nokļuva okeāna krastos, savu bērnību pavadīja Liužas upītes ielokā. Turpat tuvumā bija neliela pieteka Mūrdula, kura vēlāk uz palikšanu iedzīvojās rakstnieka grāmatās, jo ne tikai ūdeņu tecējums, bet arī paša vārda skanējums saistīja – upe kaut ko stāsta, murduļo, murmina…
Arī skolēnu dzejoļu upe, kas ieskāva 28-gadīgo ozolu, atklāja jauno dzejnieku domu plūsmu – neparastu, interesantu un savdabīgu.
Pirms doties plašajā pasaulē, ir labi pārzināt savu apkārtni, dabu, cilvēkus, tradīcijas. Sargāt, kopt, cienīt un mīlēt savu dzimto pusi, jo, kā izrādās, visskaistākā upe ir tā, pie kuras dzīvo tu!
Dzejas dienas pasākuma noslēgumā visus vienoja J. Stībeļa dziesma “Upe”. Piebalsojot piedziedājumā, mēs izjutām, cik vārdiem un mūzikai ir liels spēks, cik vienoti un draudzīgi mēs esam.
Paldies visiem pasākuma dalībniekiem! Lai katram izdodas virzīties tikai uz priekšu, tikai uz augšu!
Latviešu valodas un literatūras skolotāja
Sanita Ivanovska
Foto: Anita Doroščonoka
0
0
0
