Svētdiena, 7. februāris – pelēka diena pašā ziemas viducī. Laika apstākļus izmainīt nevaram, bet savas izjūtas, noskaņojumu – varam. Varam pelēcību iekrāsot ar mūsu pašu radošumu: vieni dzied vai raksta dzeju, citi darina rokdarbus un spēlē mūzikas instrumentus. Šajā priekšpusdienā Bērzgales kultūras namā pulcējās radoši cilvēki, kuri dienu pelēcību ir izvēlējušies iekrāsot ar ko interesantu, sirdij tīkamu un ir gatavi padalīties ar līdzcilvēkiem.
Pasākumu ieskandināja Bērzgales folkloras kopas dziedātājas ar dziesmām par Latgali. Tālāk vārds tika dots mūsu novadniecei, skolotājai Intai Naglai, kura savas izjūtas, domas, vēlējumus izteic dzejā. Inta sevi nesauc par dzejnieci, bet gan par dzejdari. Intai jau ir izdoti trīs dzejas krājumi.
“Mana dzeja – tās ir sāpes un prieki, laimes dzirkstis un sāpju asaras. Tā ir daļiņa no manas dzīves, mana mīlestība, ko tagad dāvinu jums! Visiem tiem, kam zvaigznes acīs un sirdī dāvinātāja prieks…”, tā par sevi teic Inta.
Par savām izjūtām, lasot Intas Naglas dzeju, dalījās bērzgaliete Vivina.
Pasākuma otro daļu iekrāsoja Rēzeknes Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” (vadītāja Anita Kairiša) dalībnieces, demonstrējot dažādus svētkos un ikdienā pielietojamus krāšņus rokdarbus. Tie ir interesanti, koši, unikāli tērpi, aksesuāri un rotaslietas, ar kuriem dalībnieces patiesi var lepoties, jo rokdarbu tapšanā ieguldīts laikietilpīgs, smalks un pacietīgs darbs.
Skaistu muzikālu nokrāsu pasākumam piešķīra Dekšāru pagasta saksofonisti Silvijas Slavikas vadībā.
Noslēgumā dalībnieki un apmeklētāji ilgi neizklīda un pie smaržīgas zāļu tējas tases dalījās iespaidos, rokdarbu un dzejas radīšanas noslēpumos, aprunājās par dzīvi.
Daila Ekimāne
Bērzgales kultūras nama vadītāja
Foto: Ilze Čudare
0
0
0
