Aizvadītajā sestdienā 17 tautas deju kolektīvi no Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novadiem piedalījās gadskārtējā koncertskatē „Jautrais sadancis 2011”. Šoreiz saimnieka lomā iejutās un viesus uzņēma Dricānu pagasta pārvaldes darbinieki. Katrs kolektīvs uzstājās ar divām pašu izvēlētām dejām, savukārt viņu sniegumu vērtēja un kvalifikācijas kategorijas piešķīra žūrija.
Kā stāsta Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, pasākuma mērķis ir kolektīvu mākslinieciskā līmeņa augšana un pašdisciplīna. „Svarīgi, lai kolektīvi pastāvīgi veicinātu savu izaugsmi. 2013.gadā ir Dziesmu un deju svētki. Šim notikumam jāsāk gatavoties jau laicīgi. Skates rezultāti parāda, ka kolektīvi ir daudz strādājuši – 14 kolektīvi ieguva pirmo kategoriju, trīs – otro,” atzīst I.Pleikšne.
Žūrijas sastāvā bija Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novadu deju kolektīvu virsvadītājs Ilmārs Dreļs, horeogrāfs un Rēzeknes Augstskolas lektors Gunārs Strods, Ludzas novada deju kolektīvu virsvadītāja Sarmīte Stapule – Zagorska un Ināra Pleikšne.
Gunārs Strods pēc pasākuma secina, ka tas ir noritējis ļoti augstā līmenī. „Vēlos uzsvērt, ka tā nebija tikai skate, bet ļoti kvalitatīvs koncerts, kas bija interesants arī skatītājiem. Mūsu kolektīvu dejotprasme un skatuves kultūra ir ļoti augstā līmenī, uz skatuves nebija minstināšanās un pārpratumu. Divas stundas pagāja vienā elpas vilcienā,” stāsta G.Strods, „Dejotāji centās nevis tikai, lai iegūtu lielāku punktu skaitu, bet tāpēc, ka viņiem patīk pats process. To uz skatuves varēja redzēt ļoti spilgti. Izplatīts ir uzskats, ka krīzes laikā neviens neko negrib. Taču šis koncerts parāda, ka cilvēki spējuši atrast nodarbošanos, kas viņiem sniedz prieku, un prot savas pozitīvās emocijas sniegt arī apkārtējiem.”
G.Strods uzsver, ka nekas nerodas uz līdzenas vietas un mūsu veiksmes atslēga ir trīs faktoros: deju kolektīvu virsvadītāja Ilmāra Dreļa ieguldījums, kolektīvu vadītāju darbs un pašvaldības attieksme. „Mums ir lielisks virsvadītājs. Viņa kā horeogrāfa veidotās dejas un izvēlētais etnogrāfiskais materiāls palīdz uzturēt kolektīvu sniegumu labā mākslinieciskā līmenī. Šīs dejas tauta mīl un labprāt skatās. Tas ir mūsu lielākais ieguvums,” saka G.Strods.
„Otrs faktors ir deju kolektīvu vadītāju profesionalitāte. Viņi ir enerģiski, radošām idejām bagāti. Daļa vadītāju strādā jau ilgus gadus, citi kolektīvu sākuši vadīt salīdzinoši nesen un īsā laika posmā spējuši panākt daudz. Parasti, kad nav Dziesmu svētku gads, iestājas tāds kā panīkums – bet pie mums nekas neapstājas. Rodas pat jaunas kopas,” tā G.Strods. Šogad pirmo reizi skatē piedalījās Kaunatas vidējās paaudzes deju kolektīvs, Rēzeknes 5.vidusskolas tautas deju kolektīvs, Vērēmu kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Gaismeņa” un vidējās paaudzes deju kolektīvs „Kūzuls”.
G.Strods ļoti atzinīgi izsakās arī par Rēzeknes novada pašvaldības attieksmi pret kultūras attīstību novadā: „Kolektīvu darbība un to profesionalitātes celšana ir pašvaldības kultūrpolitikas jautājums – Rēzeknes novadā šī lieta tiek atbalstīta.” Viņa novēlējums nākotnē ir deju kolektīvu un mūziķu sadarbības pilnveidošana, lai taptu aizvien jaunas dejas, ko, iespējams, nākotnē iekļautu Dziesmu un deju svētku repertuārā. Viņš uzskata, ka potenciāls tam ir labs.
Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne lielu paldies par ieguldījumu koncertskates veiksmīgai norisei pateicas Dricānu pagasta pārvaldes vadītāja p.i. Marija Zaharei, kultūras nama vadītājai Genovefai Jonānei un Dricānu kultūras nama deju kolektīvu vadītājai Silvijai Boktai.