Aptuveni 6000 dabas un mūzikas draugu 18. jūnijā bija ieradušies Rēzeknes novada Lūznavas muižā, kur aizritēja pirmā no divām šogad plānotajām Dabas koncertzālēm. Šoreiz Dabas koncertzāles galvenais varonis bija Garausainais sikspārnis (Plecotus auritus), kuram arī tika veltītas gan radošās un izzinošās darbnīcas, gan arī muzikālais stāsts vakara noslēgumā.
Šis ir jau vienpadsmitais gads, kad norisinās Dabas koncertzāle. Kā pastāstīja Dabas koncertzāles idejas autore Silvija Nora Kalniņš, šis projekts ir neparasts veids, kā palielināt cilvēku izpratni un skaidrot likumsakarības par norisēm dabā mums visapkārt. Vienlaikus Dabas koncertzāle ir Latvijas lepnums, kā nozīme novērtēta arī starptautiski, jo projekts šogad ieguva Eiropas Komisijas NATURA 2000 balvu.
Svarīga Dabas koncertzāles sastāvdaļa ir atraktīvās, radošās un izzinošās darbnīcas un laboratorijas. Šogad Dabas aizsardzības pārvalde organizēja 23 darbnīcas, kurās apmeklētāji varēja darināt sikspārņa mājvietu – būrīti, atpazīt un iepazīt Latvijā mītošos sikspārņus, viņu ēdienkarti, dzīves ciklu, veidot pašam savu sikspārni, izmantojot konstruktoru, kā arī ieklausīties un atpazīt sikspārņus pēc to izdotajām skaņām.
Zinātnisko atbalstu šogad sniedz Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sikspārņu eksperti, LU pētnieks, Dr. Biol. Viesturs Vintulis, un asociētais profesors, Dr. biol. Gunārs Pētersons. Kā pastāstīja pētnieki, sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kas pielāgojušies lidošanai. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām Latvijā konstatētas 16 sugas, tostarp sešas no tām mājo Lūznavas muižā un parkā. Maija beigās pētnieki Lūznavas muižas bēniņos saskaitīja 22 pigmejsikspārņu un 113 dīķu naktssikspārņu mammas: „Šāda veida sikspārņu sugu atradums ir ļoti iepriecinošs un arī pārsteidzošs, jo retu un jutīgu sugu sikspārņi ievākušies ēkā ļoti īsā laikā pēc jumta maiņas. Dīķu naktssikspārnim, kaut arī šī suga tās īpašā aizsardzības statusa dēļ (Biotopu direktīvas II pielikuma suga) ir speciāli pētīta, Latvijā atrastas vien mazāk par 20 kolonijām. Dīķu naktssikspārņu skaits Lūznavas muižā ir ievērojami liels – tas divreiz pārsniedz vidējo skaitu zināmajās Latvijas kolonijās. Pigmejsikspārnim zināmo koloniju skaits ir pat mazāks,” pastāstīja Viesturs Vintulis. Turklāt tā kā muižas bēniņos dzīvo tikai sikspārņu mammas ar bērniem, savukārt sikspārņu tēti mitinās muižas parkā, kopējais kolonijas skaits ir vēl lielāks. “Katrai sikspārņu mammai ir pa vienam līdz diviem mazuļiem. Šobrīd vēl jaunie sikspārņi ir atkarīgi no mammu sarūpētā ēdiena, taču jau pēc kādām divām nedēļām arī mazie sikspārņi sāks lidot, līdz ar to paši varēs doties pēc mielasta – tie, kuri nepaspēja Dabas koncertzālē, jau jūlija sākumā var doties uz Lūznavas muižu un vērot, kā aptuveni pusstundu pēc saulrieta mammas ar mazuļiem izlido no muižas jumta kores un dodas medībās naksnīgajā parkā,” stāsta pētnieki.
Zinātniskā klātbūtne un simbioze ar mākslu atšķir Dabas koncertzāli no citiem pasākumiem, taču arī te bez mūzikas neiztikt. Runājot par šī gada koncertzāles muzikālo noformējumu, Andris Sējāns uzsver, ka šoreiz vispirms tapa stāsts: “Dažādu tautu mitoloģijā un literārajos darbos nereti sikspārnim tiek piedēvētas dēmoniskas spējas un saistība ar tumšajiem spēkiem, bet, kā zināms, visvairāk mēs baidāmies no tā, ko nezinām. Lai labāk iepazītu un izprastu sikspārni, izveidojām audio virsrakstus, kas diezgan precīzi attēlo sikspārņa dzīvi un filozofiskos uzdevumus – sākot ar “X” jeb nezināmo pirmsākumu, turpinot ar eholokācijas jeb tā, ka sikspārņi redz ar ausīm atveidojumu mūzikā un noslēdzot ar “XY” motīvu jeb ja “X” ir sikspārnis, tad “Y” ir cilvēks, kurš visa koncerta laikā tiktāl mēģinājis iepazīt sikspārni, ka nu jau vēlas kļūt par tādu”. Koncertā tika apvienots gan emocionālais un racionālais, gan arī dažādi mūzikas stili, tostarp ultramoderna elektroniskā mūzika un akadēmiskā stilā rakstīta klaviermūzika. “Parasti autors raksta, izejot no sevis, no saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem,” uzsvēra viens no mūzikas autoriem Ingus Ulmanis, “taču šoreiz mēs nerakstām par saviem pārdzīvojumiem, par savām mīlestībām, mēs rakstām par konkrētu varoni. Mēs esam pakļauti šim varonim, savas personīgās sajūtas paliekot malā.”
Kamēr sikspārņa sajūtas tika aprakstītas mūzikā, scenogrāfs Didzis Jaunzems jau trešo gadu pieņēma izaicinājumu Dabas koncertzāli ietērpt vizuālā veidolā. Uzdevums nebūt nav viegls, jo skatuve jāizbūvē vietā, kur tā nekad nav bijusi, turklāt jārada kopīgs vizuālais tēls, aptverot arī video projekcijas un gaismas. Kā pastāstīja scenogrāfs, meklējot labāko risināju, negulētas naktis un atkal un atkal zīmētas skices, līdz radās netradicionālā un vizuāli iespaidīgā ideja virs mūziķiem veidot mākoni no 6000 papīra sikspārņiem. “Negaidījām, ka iepriekšējā dienā būs vētra, tāpēc sikspārņi kļuva aktīvi un daži pat aizlidoja,” smej scenogrāfs.
Dabas koncertzāli apmeklēja arī pasākuma patrons – Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc pasākuma prezidents atzina, ka koncerts viņu aizkustinājis un saviļņojis: “Koncertā tika vēstīts par sikspārņa misiju dzīvot starp tumsu un gaismu – starp divām pasaulēm un sargāt tās. Arī man šī robeža starp divām pasaulēm nesen ir piedzīvota, tāpēc koncerts likās emocionāli tuvs un ļoti labi saprotams.”
“Dabas koncertzāles un Lūznavas muižas satikšanās ir ļoti īpaša,” atklāja Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. “Sikspārnis ir ne vien Dabas koncertzāles varonis, bet tas turpmāk būs arī viens no muižas simboliem. Sikspārnim esam devuši vārdu – ja Lūznavas muiža ir Mūza, kur mākslinieki var smelties iedvesmu savām radošajām izpausmēm, tad sikspārnis, kas dzīvo muižas bēniņos, būs Mūzis – vides un dabas simbols Lūznavas muižā, kura stāstu mēs noteikti turpināsim attīstīt.”
Dabas koncertzāles organizatori izsaka pateicību Lūznavas pagasta iedzīvotājiem par sapratni un laipno uzņemšanu. Jāteic, ka pateicību pelnījuši arī paši koncertzāles apmeklētāji, kuri pasākuma norises vietu atstājuši sakoptu un tīru no atkritumiem.
Otra šī gada Dabas koncertzāle norisināsies 1. jūlijā Jelgavas novada Zaļenieku muižas parkā.
Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
