29. aprīlī Rīgas 6. vidusskolā notika VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru finālskate. Tajā piedalījās arī Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova mūzikas skolas pūtēju orķestris Romāna Ivanova vadībā. Finālskatē piedalījās 23 kolektīvi 5 grupās. Mūsu orķestris A1 grupā ieguva I pakāpi ar izcilību – 47,67 punktiem.

Uzsākot Latvijas simtgades svētku maratonu, 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 27. gadadienā un Latgales simtgades kongresa priekšvakarā, Rēzeknes novads kopā ar vēl vairākām Latgales pašvaldībām piedalījās īpaši simtgadei veltītā ozolu stādīšanas akcijā “100 ozoli Latgalei”. Šajā dienā 18 Rēzeknes novada pagastos tika iestādīti kopumā simts ozoli, tostarp arī Ozolaines pagasta Bekšos, kur kociņu kopā ar pagasta iedzīvotājiem stādīja valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Atsaucoties Latvijas simtgades biroja aicinājumam, arī Bērzgalē jau otro gadu svinam Baltā galdauta svētkus. 4. maijā Bērzgalē notika vairāki pasākumi. Rīta pusē pie kultūras nama ļaudis pulcējās, lai ozolu stādīšanā akcijas “100 ozoli Latgalei” ietvaros iestādītu ozolus Bērzgalei.

Uzsākot Latvijas simtgades svētku maratonu, Rēzeknes novads kopā ar vēl vairākiem desmitiem Latvijas pašvaldību 4. maijā piedalījās simtgadei veltītā ozolu stādīšanas akcijā “Apskauj Latviju!”. Feimaņu pagastā tika iestādīti četri ozoli. Pēc svinīgās ozolu stādīšanas, ļaužu pulciņš sanāca pie kopīga galda Feimaņu kultūras namā. Baltā galdauta svētkus atzīmēt ieradušies bija ne tikai feimanieši, bet arī kaimiņi -- no Rušonas pagasta.

Viena no skaistākajām maija mēneša katoliskajām tradīcijām ir maija dziedājumi. Maija mēnesis tiek veltīts Dievmātes godam, cilvēki pulcējas pie krucifiksiem, kas atrodas ceļmalās, kapsētās, pie mājām vai baznīcas dārzos, lai dziedātu dziesmas Dievmātes godam, skaitītu Rožukroni, izdziedātu Litāniju Jaunavai Marijai, lūgtu Dieva un Dievmāmiņas svētību, gūtu garīgu stiprinājumu. 1 . maijā Pušas ciemā pie Antona Kāpostiņa mājām tika iesvētīts atjaunots krusts. Krustu iesvētīja Pušas draudzes prāvests Jānis Voverovs.

Aukstā un lietainā aprīļa nogalē izskanējušas 37. Latgales podnieku dienas. Gan piektdien, gan sestdien no rīta lietus lija aumaļām, bet Ilzeskalna pagasta Vecgailumos, Pētera Gailuma podnieka darbnīcā no izdedzinātā cepļa kāpa podi, silti un smaržojoši, gluži kā maizes klaipiņi. Ne jau velti kādreiz latgaliešiem, liesajā un kalnainajā zemītē dzīvojot, māla trauku darināšana deva maizi, lai arī varbūt bez pavalga.

30. aprīlī Lūznavas muižā izskanēja literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kas vēstīja par Latgali caur sievietes stāstu. Uzvedums ir viena no Latvijas simtgades notikumu ceļa pieturvietām, un tajā apvienojušās vairākas spilgtas sievietes, kuras pašas, lai arī kurp veduši viņu ceļi šobrīd, ar Latgali ir “uz Tu” – literāte un žurnāliste Anna Rancāne, aktrise Vizma Kvēpa, etnomūziķe Kristīne Kārkle un režisore Māra Zaļaiskalns.

21. aprīlī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika vēl nebijis pasākums – Pirmais Pasaules avīžu salidojums jeb tika atklāta izstāde, kurā apkopotas avīzes no vairāk nekā 50 valstīm. Un zīmīgi, ka uz pasākumu bija ieradušies arī pāri 50 viesu, kuri ar interesi gan škurināja neparastās avīzes, gan arī klausījās kolekcijas autores sagatavoto prezentāciju. Šī salidojuma un kolekcijas veidotāja ir Skaidrīte Svikša – filoloģijas maģistre, žurnāliste, daudzu grāmatu redaktore un korektore, kā arī Žurnālistikas pulciņa vadītāja Maltas Bērnu un jauniešu centrā.

Ir atnācis pavasaris, tāds drēgns, ar mainīgiem laika apstākļiem. Tomēr Maltas Mūzikas skolas kolektīvam un it sevišķi pianistiem šis pavasaris paliks spilgtā atmiņā, jo pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības atbalstam, mūzikas skola iegādājās jaunu Austrijas firmas flīģeli “FEURICH.” Daudzfunkcionālajā Maltas vidusskolas zālē notika flīģeļa ieskandināšanas koncerts.

Ievadot Latgales kongresa simtgades pasākumu klāstu, 1. maijā plkst. 14.00 Franča Trasuna muzejā "Kolnasāta" Rēzeknes novada Sakstagala pagastā notika vēl nebijis pasākums -- Fr. Trasuna fabulu svētki. Šiem svētkiem par moto tika ņemtas rindas no izcilā valstsvīra, garīdznieka un literāta, Latgales kongresa 1917. gadā idejiskā vadoņa Franča Trasuna (1864--1926) fabulas rindas: "Ka kūpeibā ir spāks/ Pret tū i runuot grāks!".