F. Trasuna muzejs “Kolnasāta” 6. aprīlī pulcināja garīgo dziesmu dziedātājus uz jau ierasto “Gavēņa laika garīgo dziesmu pēcpusdienu”. Šajā pirmslieldienu laikā, kura galvenā daļa ir Ciešanu jeb gavēņa – sevis pārbaudīšanas laiks, no priestera dzimtajām mājām, caur laukakmens mūra sienām, pretī zilajam debesu jumam izskanēja lūgšanas ietērptas melodijā. Kā atgādinājums par tehnoloģiju laikmetā piemirstajām sakrālajām vērtībām, kā aicinājums ikvienam atcerēties par dvēseles nevis mantiskajām vērtībām, kā piemiņa tam, kā vārdā Kristus šajā laikā nesa upuri.

Svētdien, 7. aprīlī, Lūznavas muiža aicina uz sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” turpinājumu un tikšanos ar Ivetu Ratinīku. Saruna cikla pavasara tikšanās reizi papildinās arī Ratinīkas dzejas impresija “Sataustīt laiku”.

Aprīlī Lūznavas muiža svinēs ceturto gadadienu kopš atvēršanas apmeklētājiem pēc vērienīgās rekonstrukcijas. Lai iedrošinātu vietējos iedzīvotājus iepazīt muižu, izzināt tās piedāvājumu un apskatīt aktuālās izstādes, turpmāk katra mēneša pirmā svētdiena Lūznavas muižā būs Atvērto durvju diena tieši Rēzeknes novada iedzīvotājiem, kuri muižu varēs apmeklēt bez ieejas maksas.

Sīļukalna pagasta kultūras namā notika II Latvijas sieviešu vokālo ansambļu konkursa I kārtas skate. Rēzeknes novadu skatē pārstāvēja Bērzgales kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis, Lendžu kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Rūžeņa” un divi Strūžānu – Dricānu pagastu apvienības ansambļi – meiteņu vokālais ansamblis “Ziemeļmeitas” un sieviešu vokālais ansamblis “Sidrabrasa”.

Dricānos, 25.marta rītā, Dricānu vidusskolas kuplais kolektīvs- audzēkņi un skolotāji, vietējie iedzīvotāji , pulcējās uz komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumu bijušā tautas nama pagalmā pie piemiņas akmens visu okupāciju upuriem. Skanēja dziesmas, vēstures liecības un lūgšanas.

2019. gadā jau 11. reizi dažādu prasmju meistari 155 norises vietās Latvijā gaidīs savus apmeklētājus projekta "Satiec savu meistaru!" ietvaros. Sarkaņkalns Rēzeknes novadā būs viena no vietām, kur 6. aprīlī varēs sastapt savu meistaru un ielūkoties zedeņu žoga pīšanas prasmēs.

Nautrēnu sporta hallē - kultūras namā 22. marta vakarā pulcējās daudz cilvēku. Tam iemesls bija Baltinavas amatierteātra “Palādas” un Dekteru amatierteātra kopīgi veidotā izrāde "Apsolītā zeme", kas stāsta par latgaliešu ģimeņu ieceļošanu Kurzemē, Sakas pagasta Grīņos pagājušā gadsimta 30. gados.

Lūznavas muiža ir saņēmusi VKKF finansiālu atbalstu projekta “Literārās sarunas Lūznavas muižā” gada ciklam un atbalstu kamermūzikas tradīciju attīstībai Lūznavas muižā “Zodiaks. 12 muzikālas ainavas par Čurļona gleznām”.

Aija Eriņa nodzīvoja spilgtu, darbīgu, bet, diemžēl, pārāk īsu mūžu. Viņas radošās aktivitātes vispārliecinošāk izpaudās mūzikā – soliste, ansambļa dziedošā līdere, vēlāk arī dziesmu autore. Mazāk zināms paliek Aijas savdabīgais literārais veikums – analītiskā žurnālistika, esejas, dzeja. Godinot Aijas Eriņas mūžu un piemiņu, viņas tuvinieki, draugi, kolēģi organizē jauno talantu konkursu – festivālu ar domu un cerību, ka tas kā tradicionāls kultūras notikums ik pēc diviem gadiem bagātinās Latvijas kultūras dzīvi.

Gan latviskie Meteņi, gan slāvu Masļeņica savā būtībā nozīmē vienu un to pašu - ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu. Tā arī Ozolaines pagastā nu jau ceturto gadu gan Meteņu, gan Masļeņicas tradīcijas apvienojam vienā pasākumā, iespēju robežās pievēršot uzmanību abu īpatnībām.