Jau trešo gadu laikā pirms Vasarsvētkiem Rēzeknes novada Lendžu pagastā Garīgās mūzikas svētkos pulcējas kori, ansambļi, solisti, lai mūzikā slavētu Dievu. Šie svētki brīnišķīgi sasaucas ar Kultūras kanonā iekļauto tradicionālo dziedāšanu pie ceļmalas krustiem, godinot Dievmāti. Parasti svētki notiek skaistā vietā, Lendžu brīvdabas estrādē, taču šogad, lietus un aukstā vēja dēļ, dalībnieki pulcējās kultūras nama zālē, kas bija pārpildīta gan ar dziedātājiem, gan ar klausītājiem.

1. un 2. jūnijā Gaigalavā notiks piektais vidējās paaudzes sieviešu deju kopu festivāls „Spīganu dejas ezera atspulgā”.

Starptautiskā digitālās mākslas simpozija ietvaros Lūznavas vēsturiskās muižas ēkas telpās tika atklāta izstāde, RTA dizaina studiju programmu studentu radošie eksperimenti produktu dizainā – dekoratīvi funkcionāli gaismas objekti, tērpi un to aksesuāri. Dizaina programmas pārstāvēja Izglītības, valodu un dizaina fakultātes studiju virziena „Mākslas”, bakalaura studiju programmas „Interjera dizains” un maģistra studiju programmas „Dizains” studējošie, kā arī Inženieru fakultātes studiju virziena „Ražošana un pārstrāde”, studiju programmas „Apģērbu dizains un tehnoloģija” studenti.

Lūznavas muižas pagrabstāvā līdz 14. jūlijam apskatāma digitālās mākslas izstāde „Through the black mirror/ Aiz melnā spoguļa”, kurā ar saviem darbiem piedalās mākslinieki no Francijas, Anglijas, Jaunzēlandes un Šveices. Izstāde tika atklāta EUCIDA (Eiropas digitālās mākslas tīkla) starptautiskajā simpozijā „Reality turn/ Realitātes pavērsiens”, kas 15.-16. maijā norisinājās Lūznavas muižā. Šī ir jau trešā digitālās mākslas izstāde, kas projekta „European Connections in Digital Arts – EUCIDA (Digitālā māksla aptver Eiropu) ietvaros notiek Lūznavas muižā. Projekta vadošais partneris ir digitālās mākslas centrs RUA RED Dublinā (Īrija) sadarbībā ar Espace multimedia Gantner (Francija) un Rēzeknes novada pašvaldību (Latvija). Projektu atbalsta programma „Radošā Eiropa” un tā mērķis ir izveidot sadarbību starp digitālajiem māksliniekiem un kultūras pazinējiem Eiropā, tādā veidā attīstot inovācijas un veicinot digitālās mākslas popularitāti starptautiskā līmenī.

Pavasaris atnāk ar krāsām, sauli un gaismu, tāpēc nav nejaušība, ka Ģimenes dienu svin pavasarī. Ģimenes vārdam ir īpaša skaņa. Šim vārdam piemīt spēks, kuru caurvij bezgalīga mīlestība. Ejot cauri bērnībai, katru bērna soli pavada māmiņas un tēta mīļais skats un vecvecāku rūpes un atbalsts. Tāpēc Ģimenes dienas pasākumā Maltas kultūras namā izskanēja bērnu koncerts.

18. un 19. maijā Liepājā notika Līvas ciema svētki, kuros piedalīties tikām uzaicināti arī mēs - Dricānu kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Jumalēni” un vadītāja Silvija Bokta. Šie svētki ir lielākais tradicionālās kultūras notikums Kurzemē. Ar prieku un lepnumu pieņēmām uzaicinājumu, jo bijām vienīgais deju kolektīvs, kam tika uzticēts pārstāvēt Latgali.

Sestdien, 25. maijā, kad Eiropas Savienībā balsosim par jauno Eiropas Parlamenta sasaukumu, Lūznavas muižas Sarkanajā zālē tieši Eiropas vēsmas – skanēs Beļģijas pianistu dueta “Duo B!z’art” koncertprogramma. Gaidāmais koncerts būs patīkama atkalsatikšanās – pirmo reizi duets Lūznavas muižā viesojās 2017. gada rudenī, pēc lieliskā koncerta projām dodoties ar sajūtu, ka noteikti jāatgriežas, piedāvājot klausītājiem jaunu koncertprogrammu.

Iekļaujoties Latvijas simtgades stāstā, šī gada muzeju nakts tēma bija Tālavas taurētājs. Tas ir īstais brīdis novērtēt un lepoties ar tiem cilvēkiem, kuri ar savu darbu, neatlaidību un varoņstāstiem ir spodrinājuši mūsu valsts tēlu, sagaidot Latvijas simtgadi.

Lai vecāki vairāk kopīgi pavadītu laika ar saviem bērniem, svētdien Rikavā notika Ģimenes dienas pasākums. Dažāda vecuma bērniem un viņu vecākiem šeit bija iespēja ģimeniski, sportiski un radoši pavadīt laiku

Gaigalavas kultūras namā 11. maijā jau ceturto gadu notika Tautas muzikantu saiets „Večerinka Gaigalavā”. Šogad pasākumā piedalījās 20 muzikanti, kuru virtuozā spēle un dziedāšana priecēja skatītājus. Dažādu mūzikas instrumentu - akordeona , bajāna, garmoškas, cītara, bungu, ģitāras un vijoles skaņas lika gan līdzi dziedāt, gan ļauties dejas solim.