Saulainais desmitā maija, Mātes dienas, rīts šogad Latviju modināja īpaši sirsnīgi, ar putnu dziesmām un dievnamu zvaniem. Arī malltiešiem pirms Mises Rozentovas draudzes baznīcā bija jāpaspēj uz tirgu. Ar pasākumu „Pavasara tiergs Borovajā”Maltas kultūras nama darbinieki cerēja izvilināt no mājām savus mīļos maltiešus, lai kopā priecātos par burvīgo pavasari un sveiktu mīļās māmiņas Mātes dienā. Mātes sūtība - silts pavards un azaids galdā, tādēļ tirdziņš laukumā pie kultūras nama aicināt aicināja mazus un lielus, ģimenes ar bērniem un mazbērniem. Ir taču pavasaris, vēl kāda sēklu paciņa vajadzīga, kāda vietiņa dārzā augļu kokam vai košumkrūmam palikusies brīva, kāda puķe iestādāma. Maizīte, pīrāgi, medus un cukurvate bērniem, plecu lakati, grozi un Latgales podi.

10. maijā, kad visā Latvijā tika atzīmēta Māmiņu diena, Nautrēnu pagasta Rogovkā bija divkārši svētki, jo uz 30 dziesmotiem gadiem atskatījās viens no vecākajiem folkloras kolektīviem Rēzeknes novadā – Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis.

4. maijā Olaines Kultūras centrā notika bērnu un jauniešu popmūzikas konkurss „Pavasara balsis”, uz kuru devās arī Rēzeknes novada vokālās studijas „Skonai” solisti. Karīna Seile – Zundāne ieguva godpilno 2. vietu, Marta Paula Sejāne 3. vietu un Guntars Poplavskis atzinības rakstu. Konkursa mērķis bija popularizēt bērnu un jauniešu aktīvu darbību tieši estrādes jomā. Šāda tipa konkursā Rēzeknes novada vokālās studijas „Skonai” solisti piedalījās pirmo reizi.

Jau 35. gadu aprīļa nogalē ļaudis no tuviem un tāliem Latvijas novadiem pulcējas Rēzeknes novadā, lai pie podnieku cepļiem sajustu māla rūgteno smaržu, uguns varenību un mākslas bezgalīgumu. Kopš podnieku dienu pirmsākumiem jau izaugusi jauna māla mīcītāju paaudze, kas turpina senču iesākto, Latgalei tik tradicionālo un piederīgo podnieka arodu. Šogad podnieku dienu galvenais ceplis tika kurināts Aivara un Vēsmas Ušpeļu darbnīcā Malny wylky, Maltas pagasta “Dzyndrās”. Kā stāsta Aivara tēvs, nu jau podniecības vecmeistars, Antons Ušpelis, šajā pašā darbnīcā, kur toreiz saimniekoja viņš pats, 1981. gadā notikušas otrās Latgales Podnieku dienas, toreiz vēl sauktas par Keramikas dienām, senā fotogrāfija rāda apkārt ceplim īstu mākslas korifeju plejādi, tostarp mākslas zinātnieku Jāni Pujātu, gleznotāju Gunāru Krolli, keramiķi Eduardu Detlavu. Tradīcija ir saglabājusies, un arī tagad ceļu uz podnieku cepļiem meklē ne tikai tie, kuriem tuva ir tautas māksla, bet arī vēloties pabūt kopā, jo cepļa kurināšana nav tikai un vienīgi mehānisks process, tas ir vesels rituāls, kas papildināts ar citām mākslas norisēm.

Sestdien, 25. aprīlī, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, svinīgi tika atklāta restaurētā Lūznavas muiža. Pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības īstenotajam projektam „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, muižas ēka nu ir atguvusi savu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un atgriezusies kā īsta Latgales kultūras pērle. Atklājot rekonstruēto ēku, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs novēlēja, lai tā kļūtu par Rēzeknes novada iedzīvotāju saieta namu, pulcēšanās vietu, kur, tāpat kā šīs muižas kādreizējo īpašnieku Kerbedzu laikā, pulcētos dažādu mākslu un amatu pratēji, lai tā būtu tūristu iecienīta vieta, kur varētu iepazīties Latgales dabas un kultūras vērtībām. Viņš izteica lielu pateicību visiem, kuri piedalījās pie šī unikālā projekta tapšanas, starp tiem, arhitektei Inārai Caunītei, būvfirmai R.A.J., būvuzraugam Ivaram Markovskim, projekta vadītājai Anitai Bringulei , būvinspektoram Jānim Volkam, Latvijas Lauku atbalsta dienestam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Visi zinām, ka 1. aprīlis ir joku diena. Bet to var attiecināt arī uz visu aprīli! Afiša pārgalvīgi vēstīja, ka Feimaņos 18. aprīļa vakarā ieradīsies ievērojamas personas, lai žūrijas sastāvā vērtētu dejotāju prasmes. Vērtētāju kolektīvs gan drusku izmainījās, politiķes Sandras Kalnietes vietā ”atlidoja” ārpuszemes būtne, Krievijas popkultūras sūtne Žanna Aguzarova (A. Verčinska). Viņai līdzās ekscentrismā neatpalika Krievijas zvaigžņu stilists, dziedošais frizieris Sergejs Zverevs (K. Taranda). Mūsu Elita Patmalniece (I. Tjarvje) ar savu ekstravaganci tikai papildināja šo kolorīto trijotni. Nopietnības kalngals, lai līdzsvarotu uzjautrinošo tiesnešu grupu, bija mūsu bāleliņš Agris Daņilevičs (O. Otikovs). Visi dramatiskās kopas ”Savējie” aktieri, arī pasākuma vadītāja Ilga Smane (Baiba Sipeniece), patiesi iejutās savos tēlos, koncerta gaitā improvizējot attiecīgajās situācijās.

Atzīmējot 25. gadadienu, kopš 4. maijā tika pieņemta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija, Latvijas Radio ar īpašiem svētku pasākumiem dosies pie klausītājiem Latgalē. Divu dienu garumā no Rēzeknes Festivāla parka rēzekniešiem, pilsētas viesiem un klausītājiem visā Latvijā tiks piedāvāti raidījumi un intervijas ar zināmām personībām, iespēja izteikties brīvajā mikrofonā, kā arī koncerti ar Aminatas Savadogo, Kristapa Rasima, folkloristu Ivetas un Vidvuda Medeņu, grupu „Galaktika”, „Kapļi” un „Bermudu Divstūris” dalību.

Ar pavasarīgu noskaņu, pirmo vizbulīšu krāsām un zemeņu smaržu iedvesmotu kokteili stoļeroviešiem aizritējusi tematiska pēcpusdiena “Tie tavi labākie gadi...". Uz pēcpusdienu tika aicināts ikviens iedzīvotājs, lai priecātos par katru savas dzīves gada skaitli ar pārliecību, ka jebkurš vecums ir vērtība.

Līdz 30. aprīlim Briselē, Reģionu komitejas ēkā var apskatīt izstādi „Māla, uguns un dabas radītie brīnumi”, kurā vienkopus savijušies trīs mākslas veidi – Ušpeļu dzimtas keramika, Vēsmas Ušpeles gleznas un fotokluba „ARTērija” fotogrāfijas. Izstādi rīko Latvijas delegācija un Reģionu komiteja ar mērķi plašāk iepazīstināt ar šī brīža Eiropas Savienības prezidentvalsts – Latvijas – kultūru un tradīcijām.