Maija nogalē trīs dienu garumā Rēzeknes novada Nautrēnu, Ilzeskalna, Lendžu un Bērzgales pagastā norisinājās unikāls fotoplenērs par godu fotogrāfijas klasiķim, Rēzeknes novadā dzimušajam fotogrāfam Jānim Gleizdam. Ap sešdesmit fotogrāfiem no visas Latvijas tā bija lieliska iespēja apliecināt savu talantu, iemūžinot vietējos cilvēkus, ēkas, latgaliskās tradīcijas, dabas bagātības un notikumus. Noslēdzoties fotoplenēram, tapušas vairāk nekā 6200 fotogrāfijas, no kurām labākās no 12. septembra var apskatīt izstādēs Nautrēnu, Ilzeskalna, Bērzgales un Lendžu kultūras namā, kā arī Rēzeknes novada pašvaldības ēkā Rēzeknē. Izstāžu atklāšanā pagastos piedalījās kupls pulks gan fotogrāfu, gan arī iedzīvotāju, jo fotogrāfu darbos var apskatīt gan pagastu dabas krāšņumu, gan vietējo ļaužu portretus. Katrs pagasts šoreiz varēja izvēlēties tikai 30 fotogrāfijas, tomēr, kā atzina pagastu vadītāji, šīs nebūs pēdējās izstādes, jo fotodarbu klāsts ir bagātīgs.

Gadskārtējās Dzejas dienās, tieši Tautas dzejnieka Raiņa 150. dzimšanas dienā, Rēzeknes novada pašvaldībā notika tradicionālā dzejas almanaha prezentācija, kas, kā parasti, pulcēja noteiktu un visai lielu klausītāju un dzejas rakstītāju loku. Dzejas almanahs Rēzekne iznāk jau astoņpadsmito gadu, un savu pilngadību sagaidīja varen kupls, jo autoru skaits arvien pieaug, kas liecina gan par almanaha sastādītāju, dzejnieču, vispirms jau Olgas Afanasjevas (Olga Orsa), kā arī Līvijas Liepdruvietes milzīgo uzņēmību un neatlaidību, jaunus un ne tik jaunus autorus meklējot.

11. septembrī jaunatklātajā Lūznavas muižā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienas pasākums “Atklāj mazo Eiropu Lūznavas muižā”. Vairākiem desmitiem apmeklētāju bija iespēja ne vien aplūkot piecas īpaši sagatavotas izstādes un noklausīties arhitektes Ināras Caunītes aizraujošo stāstījumu par muižas atjaunošanu, bet arī kā pirmajiem pēc muižas atjaunošanas dzirdēt tajā muzikālus priekšnesumus - senās mūzikas koncertu “Mediterranio” Baibas Urkas (soprāns) un Miguel Bellas (baroka ģitāra un teorba) izpildījumā.

Maija nogalē trīs dienu garumā Rēzeknes novada Nautrēnu, Ilzeskalna, Lendžu un Bērzgales pagastā norisinājās unikāls fotoplenērs par godu fotogrāfijas klasiķim, Rēzeknes novadā dzimušajam fotogrāfam Jānim Gleizdam. Ap sešdesmit fotogrāfiem no visas Latvijas tā bija lieliska iespēja apliecināt savu talantu, iemūžinot vietējos cilvēkus, ēkas, latgaliskās tradīcijas, dabas bagātības un notikumus. Noslēdzoties fotoplenēram, tapušas vairāk nekā 6200 fotogrāfijas, no kurām labākās no 12. septembra varēs apskatīt izstādēs Nautrēnu, Ilzeskalna, Bērzgales un Lendžu kultūras namos, kā arī Rēzeknes novada pašvaldības ēkā Rēzeknē.

Šovasar noslēdzās restaurācijas pirmā kārta izcilam valsts nozīmes kultūras piemineklim Rēzeknes novadā - Nautrēnu Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas ērģelēm. Šīs ērģeles ir viens no vēsturiskajiem instrumentiem, kas izgatavots pagājušā gadsimta 30. gados, iesvētīts 1939. gada 10. septembrī, un ir pēdējais zināmais un lielākais instruments, kas būvēts slavenā meistara Herberta Kolbes ērģeļu darbnīcā.

Latgales jūgendstila pērle, šogad pilnībā atjaunotā un restaurētā Lūznavas muiža, ir atguvusi sava kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību. 20. gadsimta sākumā poļu izcelsmes muižkungu Kerbedzu dzimta pulcēja muižā slavenus māksliniekus, mūziķus un literātus. Atgūstot senatnes spožumu un savu klusināti radošo auru, Lūznavas muiža aicina viesus izbaudīt mākslas, mūzikas un atpūtas telpu.

29. augustā Nautrēnu pagasta Dekteru ciemā jau trešo gadu notika pasākums “Dorvys cīma ļaudim”. Šis nosaukums cēlies no rakstnieka, novadnieka Donota Myurinīka (Dektera) (1901.—1963) trimdā izdotā romāna, kas veltīts dzimtajam Dekteru ciemam un tā ļaudīm. Pasākumā, uz kuru bija sapulcējušies kupls skatītāju pulks, īpaši svētki bija dekteriešiem, jo viņiem atkal ir savs amatierteātris, kuru tagad vada Ērika Bozoviča, ilggadējā Gaigalavas amatierteātra vadītāja. Jaunais teātra kolektīvs priecēja skatītājus ar humora pilniem skečiem un ir jau sākuši iestudēt jaunu lugu.

Ir augusts, debesīs uzplaiksnī rudzus briedinoša rūsa. Negaidīti un pēkšņi mūs sasniedz sēru vēsts par Latgales keramikas vecmeistara Antona Ušpeļa aiziešanu mūžībā. Sīksti kā Latgales ozola saknes Antons ir turējies pie zemes, smēlies no tās spēku, rūdījies darbā, lai nopelnītu dienišķo maizi un pateiktos par to Dievam. Pagājušā gada augustā ar krāšņu personālizstādi radu un draugu pulkā A.Ušpelis nosvinēja savu 70. dzīves jubileju.