Katrs gads ikviena kultūras nama dzīvē saistās ar daudziem tradicionāliem pasākumiem- tie ir gan gadskārtu svētki, gan valsts svētki, gan citi svētki, pasākumi un notikumi. Tieši tāpēc laiku pa laikam šajā tradicionālajā ritējumā tik ļoti gribas ienest jaunas vēsmas, radot ko nebijušu un savādāku. Pagājušā gada nogalē, plānojot 2020. gada sezonas pasākumus, prātā ienāca doma, ka vajag radīt Ozolaines pagastā un Rēzeknes novadā vēl nebijušu pasākumu – latgaliešu olimpiādi, tematisko saiešanu, par vadlīniju izvēloties visu par un ap Latgali un latgalisko.
28. februārī Ozolaines kultūras namā notika pasākums ar nosaukumu „Čangaļu olimpiade”. Vēlējāmies, lai pasākumā būtu gan māksla, gan mūzika, gan latgaliskās virtuves tradīcijas un mazliet arī sacensības gars, pārbaudot pasākuma dalībnieku zināšanas par Latgales ģeogrāfiju, vēsturi, kultūru, kā arī pašu valodu. Tomēr, pats svarīgākais, – prieku būt kopā starp līdzīgi domājošiem un tiem, kuri jūt piederību Latgalei, latgaliskajam.
Kad pasākuma ideja bija gatava, aicinājām ikvienu, kurš sevi sauc par latgalieti, ikvienu, kurš jūtas latgalietis un ikvienu, kurš grib būt šajā pasākumā starp citiem līdzīgajiem, piedalīties tajā. Saņēmām daudz labu vārdu par pasākuma ideju, taču vienlaikus arī secinājām, ka daudziem ir bažas par to, ka nebūs pietiekami zinoši vienā vai otrā jautājumā, kas saistīts ar Latgali un latgalisko. Rezultātā dalībai pasākumā pieteicās septiņas komandas – „Gosti” (Rēzekne), „Rogovkieši” (Nautrēnu pagasts), „Taļcinīki” (Pušas pagasts), „Sovvaļņeicys” (Ozolaines un Vērēmu pagastu apvienotā komanda), „Kū tu lobam padareisi” (Lūznavas pagasts), “Kukalkys” (Kaunatas pagastu apvienība) un „Streiči” (Viļānu novada Dekšāru pagasts).
Tuvojoties olimpiādes dienai, gādājām visiem dalībniekiem skaistas dāvanas. Podnieka Staņislava Viļuma darbnīcā tapa īpaši olimpiādes uzvarētāju kausi, tika drukāti uzdevumi, senioru klubs „Uguntiņa” nāca talkā, cepot seno laiku cepumus „Sēnītes” un „Riekstiņus”. Svētku dienā pašu rokām cepām ābolu pīrāgu, lai brīdī, kad ciemiņi atbrauks, Tautas nama telpas piepildītu garšīga smarža, kas vēstītu par viesmīlību. Uz galda likām baltmaizi, zapti un pienu māla krūzē, cenšoties radīt sajūtu gluži kā pie vecmāmiņas laukos pēc siena talkas. Savu vietu starp dekorācijām rada arī rupjmaize, speķis, sīpolloki, ķiplociņš un šmakovciņa, gluži kā latgaliskajam ciemiņu sagaidīšanas galdam pieklājas.
Pasākumu atklājām ar lirisku ievadu – mākslinieces un dziesminieces Džeinas Gavares gleznu izstādi un viņas lirisko dziedājumu. Katrai Džeinas dziesmai bija īpaša nozīme, īpaša doma, kāpēc šī dziesma ir radusies un ko ar šo dziesmu viņa vēlas pateikt ikvienam klausītājam, tajās izskanēja daudzas it kā zināmas dzīves patiesības, kurām tomēr ikdienā pievēršam tik maz uzmanības. Pārsteidza arī Džeinas košās, dzīvespriecīgos toņos radītās gleznas un rūpīgie Jura Gavara klūgu pinumi, kas papildināja izstādi.
Kad ievaddaļa bija izskanējusi, nu bija laiks arī komandām stādīties priekšā. Katra komanda pastāstīja par sevi, prezentējot nosaukumu, devīzi un arī savu mājasdarbu. Komandām šoreiz netika dots tradicionālais uzdevums ierasties ar dziesmu, deju vai citu priekšnesumu, bet gan – padomāt par to, kas viņiem šķiet īsti latgalisks ēdiens, pagatavot to un paņemt līdzi kā ciemkukuli. Latgaliskajam galdam zālē bija atvēlēta īpaši noformēta vieta, kur mājasdarbi tika bagātīgi likti, lai pēc tam tos visus kopā nobaudītu un sajustu latgaliskās virtuves garšu un daudzveidību. Vairākas komandas bija pagatavojušas sen aizmirstu, citiem nemaz nezināmu, bet latgalisko virtuvi raksturojošu ēdienu- asuškas, kuru nosaukums, kā izrādījās, dažādos pagastos ir bijis dažāds, piemēram, Kaunatas pagastu apvienības komanda ne tikai atveda savas asuškas, bet arī pastāstīja, ka viņu pusē tās sauc „kukolkys”, par godu tām radies arī komandas nosaukums. Cita komanda mājasdarbā bija sagatavojusi un atvedusi „zirņu kļockas”, papildinot pasniegto ēdienu ar zināšanu bagāžu par to, cik ļoti vērtīgi ir mūsu pašu pelēkie zirņi. Tāpat galdā tika likta vārītu kartupeļu, biezpiena un siļķītes uzkoda, šmakovciņa. Vēl kāda komanda atveda kārtīgus latgaliešu kartupeļu salātus, vēl cita- īstu, bezgala garšīgu, Latgalē mājās spiestu linsēklu eļļu. Protams, galdā netrūka arī pašu ceptas maizītes un vēl citu gardumu, jo katra komanda bija centusies mājasdarbu izpildīt godam.
Kad komandas bija sevi prezentējušas, varēja beidzot ķerties arī pie tās daļas, no kuras visiem visvairāk bija bail – pie olimpiādes jeb sacensībām. Komandām bija sagatavoti astoņi uzdevumi, kuros ietilpa gan krustvārdu mīklas atrisināšana, pareizi skaidrojot senos latgaliešu vārdus, gan parunu salikšana un trūkstošo vārdu ielikšana tautasdziesmās, tāpat komandām bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem par Latgales vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru, mūzikas pasauli, ievērojamām personībām u.c. Komandas saņēma arī Rēzeknes novada karti, kurā ierobežotā laikā bija jāatzīmē Rēzeknes novada (lielākā Latvijas novada) katra pagasta atrašanās vietu. Sarežģītāki uzdevumi mijās ar vienkāršākiem, piemēram, koku un ēdienu seno nosaukumu savienošana ar atbilstošajiem skaidrojumiem, kā arī tautasdziesmu piemeklēšana iepriekš sagatavotiem zīmējumiem. Neizpalika arī bez moderno tehnoloģiju izmantošanas- pārstāvim no katras komandas bija jādodas priekšā, jāliek Bluetooth austiņas uz galvas, jāklausās tajās dzirdamā dziesma un jādungo tā, savukārt, komandas uzdevums bija atminēt šo dziesmu. Tā, mijoties sarežģītākiem un vieglākiem uzdevumiem, nedaudz vairāk kā stundas garumā, komandas tika ar tiem visiem galā.
Kamēr žūrija veica atbilžu izvērtēšanu, olimpiādes dalībniekus aicinājām kopīgi nodziedāt tradicionālo latgaliešu godu dziesmu „Pi Dīveņa gari goldi”, un pēc tam viesi varēja cienāties gan ar svaigi ceptām biezpiena pankūciņām jeb „syrnīkiem”, gan nogaršot gardumus no kārdinošā latgalisko ēdienu galda.
Bet nu bija laiks paziņot arī olimpiādes rezultātus! Vispirms teicām lielu paldies katrai komandai, kas piedalījās mūsu sacensībās, ziemas izskaņā pasniedzot kastīti ar garšīgiem, Latgalē audzētiem āboliem no Z/S „Ķirši” Lendžos. Pēc kopvērtējuma rezultātiem secinājām, ka visas komandas ir cīnījušās ļoti labi un uzrādīja gana līdzīgus rezultātus. Starp 1. vietas un 7. vietas ieguvējiem starpā bija vien nedaudz vairāk par 10 punktiem, bet vēl lielāka rezultātu līdzība izveidojās starp 1., 2., 3. un 4.vietas ieguvējiem. 4. vietu ar 89 punktiem ieguva komanda „Gosti” no Rēzeknes, 3. vietas laurus ar 89,5 punktiem plūca komanda „Rogovkīši” no Nautrēnu pagasta, 2. vietu ar rezultātu – 90 punkti saņēma komanda „Streiči” no Dekšārēm, bet uzvaru ar 90,5 punktiem plūca Ozolaines un Vērēmu pagasta apvienotā komanda „Sovvaļņeicys”. 1.-3. vietas ieguvēji saņēma dāvanā īpašos olimpiādes kausus. Kad uzvarētāji bija noskaidroti un vietas sadalītas, visiem olimpiādes dalībniekiem par prieku uzstājās populārā latgaliešu grupa „Dabasu durovys”.
Ar prieku sakām paldies ikvienai komandai, kas piedalījās pasākumā! Paldies par sirsnīgajiem vārdiem, par jokiem, kas izskanēja vakara gaitā, par sarūpētajiem garšīgajiem ēdieniem, par jauko, sirsnīgo, draudzīgo atmosfēru, kas tika uzburta šajos svētkos! Paldies arī kompetentajai žūrijai – Ilgai Smanei, Inārai Blinovai, Valentīnai Mališevai, paldies senioru kluba „Uguntiņa” dāmām par seno cepumu sarūpēšanu, paldies saimniecītei Valentīnai Cucurei par biezpiena pankūkām jeb „syrnīkim”, paldies keramiķim Staņislavam Viļumam par skaistajiem kausiem un visiem citiem, kas pielika savu palīdzīgo roku pasākuma tapšanas procesā.
Radot ko jaunu, vienmēr ir mazliet bail, vai tas izdosies, kā tas izdosies un kas no tā visa sanāks. Bet atkal un atkal tiek pierādīts – kad sanāk kopā „īstie” cilvēki, rodas „īstā” atmosfēra un viss izdodas!
Santa Ostaša,
Ozolaines Tautas nama vadītāja
0
0
0
