Kopš aukstās 1991. gada barikāžu ziemas pagājuši 24 gadi. Vēsturē tas ir viens mirklis. Cilvēka mūžā — daudz vairāk. Kā bija tolaik mūsu pusē? Izrādās, ka vēsturisko notikumu kopainu varam restaurēt vien kā mozaīku no atmiņu epizodēm.
Bērzgalē, skolas sporta laukumā pie ugunskura 21. janvāra vakarā pulcējās dažādu paaudžu pārstāvji – tie, kuriem barikāžu laiks saistās ar personīgām atmiņām, kā arī tie, kuri par barikādēm ir tikai dzirdējuši.
Atklājot pasākumu, nelielu ieskatu 1991. gada janvāra notikumos sniedza vēstures skolotāja Sarmīte Orlovska un kultūras nama vadītāja. Par to, kā tika organizēti un uz Rīgu sūtīti brīvprātīgie barikāžu aizstāvji, kāda tehnika tika izmantota, pastāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Arvīds Dunskis, kurš tajā laikā padomju saimniecībā “Bērzgale” strādāja par inženieri. Barikāžu aizstāvji no Bērzgales apsargāja televīzijas torni. Par tur notiekošo atmiņās dalījās viens no barikāžu dalībniekiem Juris Skruļs. Klātesošajiem bija interesanti apskatīt Jura atnesto 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Atmiņu kamolam raisoties, savus pārdzīvojumus un izjūtas atcerējās barikāžu dalībnieku ģimenes locekļi, radi, kaimiņi un iedzīvotāji, kuri tajā laikā strādāja vai viesojās Rīgā.
1991. gada janvāri, kas pavērsa notikumu gaitu Latvijas neatkarības virzienā, ir svarīgi atcerēties katram, bet īpaši jaunajai paaudzei, kura dzimusi jau neatkarīgajā Latvijā. Tas bija tautas vienotības un cerību laiks.
Nelielu ieskatu 1991. gada noskaņās var gūt Antona Rupaiņa muzeja sagatavotajā izstādē, kura apskatāma pagasta pārvaldes telpās.
Daila Ekimāne
Bērzgales kultūras nama vadītāja
Foto: Daila Ekimāne
0
0
0
