Divpadsmit trūcīgās un daudzbērnu ģimenes no Dricānu, Bērzgales, Kaunatas un Mākoņkalna pagasta ir iesaistījušās Latgalē vēl nebijušā projektā “Darba terapija”, kuru īsteno Rēzeknes novada Sociālā pārvalde un Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes komiteja, sadarbībā ar Norvēģijas Oplandes reģionu. Katrai ģimenei tiek piešķirta noteikta naudas summa – 83 eiro mazdārziņa ierīkošanai un uzturēšanai, lai paši saviem spēkiem sarūpētu pārtikas krājumus ziemai. Aprīļa sākumā visas izraudzītās ģimenes tika aicinātas parakstīt līgumu par iesaistīšanos projektā.
Ģimenes apņemas piešķirto naudu tērēt stingri noteiktajiem mērķiem, zemes apstrādei, sēklas un stādāmā materiāla iegādei, sējumu kopšanai, lopbarības sagādei u.c. Par katru pirkumu vai pakalpojumu būs jāatskaitās ar čeku vai sastādītu aktu, kuru parakstīs pakalpojuma sniedzējs, saņēmējs, kā arī pagasta sociālais darbinieks vai pagasta pārvaldes vadītājs.
Katra ģimene saņēma arī projekta dienasgrāmatu, kurā visa gada laikā būs jāfiksē padarītie darbi, izdarītie pirkumi. Rēzeknes novada pašvaldības Sociālās pārvaldes vadītāja Silvija Strankale mudināja dienasgrāmatu papildināt gan ar fotogrāfijām, gan zīmējumiem, ļaujot darbā radoši izpausties ikvienam ģimenes loceklim, it sevišķi pašiem mazākajiem. Visa gada garumā novada sociālās pārvaldes darbinieki nolēmuši apmeklēt projektā iesaistītās ģimenes, lai tās ne tikai kontrolētu, bet arī sniegtu atbalstu un padomu, augustā visas projektā iesaistītās ģimenes apņēmušies apciemot projekta finansētāji, Norvēģijas Oplandes reģiona pārstāvji. Ja paveiksies, ar savu izaudzēto ražu ģimenes varētu piedalīties arī tradicionālajā Lauku labumu tirdziņā Rēzeknes novada pašvaldībā.
Projektā piekritusi iesaistīties Dricānu pagasta iedzīvotāja Inga Platonova. Viņas ģimenē aug seši bērni, četri no tiem mācās Dricānu vidusskolā, divi jaunākie apmeklē bērnudārzu. Ģimenei piešķirts trūcīgās statuss. Inga atzīst, ka piešķirtā nauda būs labs atspaids, lai šopavasar iegādātu sēklas un apstrādātu zemi. “Mēs jau cenšamies saviem spēkiem visu sagādāt, lai izdzīvotu, turam lopus, kopjam dārzu. Ja laukos nebūs govs, tad jau neizdzīvosi. Paldies, ka nav mūs aizmirsuši. No darba nebaidos, strādāju no bērnības, arī bērnus mācu strādāt. Domāju, ka mājās apspriedīsim, kam kuru darbu un pienākumu uzticēt. ”
Arī Bērzgales iedzīvotājai Lolitai Laureckai jau ir sava piemājas zeme, kurā ik gadu cenšas kaut ko izaudzēt. Ģimenē divi bērni jau ir pilngadīgi, divi vēl mācās Bērzgales pamatskolā, mammai veselības problēmu dēļ nācās pamest darbu, taču rokas nenolaiž. “Pirmo naudu ieguldīsim sēklu iegādei un zemes apstrādei, tālāk tad jau redzēs. Tas atspēriens būs, lai darbi raitāk ritētu. Bailes nav, mums ir ļoti laba sociālā darbiniece Natālija, viņa vienmēr visu paskaidros. Galvenais vajag iet, runāt, meklēt, risināt.”
Lolita uzsver, ka viens no šī projekta plusiem ir tas, ka būs iespēja vairāk kontaktēties savā starpā ar citām projektā iesaistītajām ģimenēm. “Tas ir interesanti, kontakts ar cilvēkiem, atbildība, nav tā, ka tu sēdi mājās un neesi nevienam vajadzīgs.”
Par sava mazdārziņa ierīkošanu sapņo arī Bērzgales pagasta iedzīvotāja Meldrai Gailāne, kura viena pati audzina piecus bērnus. “Dārziņš jau mums ir neliels, audzēsim kartupeļus, burkānus utt. Kāpēc piekritu piedalīties? Lai būtu kaut kas savs, pašu dārza burkāns ir pavisam citāds, nekā no veikala. Sākumam jau pietiks tās naudiņas, tālāk, tad jau redzēs.”
Kā uzsvēra Rēzeknes novada sociālās pārvaldes vadītāja Silvija Strankale, projekts ir iespēja ģimenes mudināt pašām vairāk darboties savā labā. Atsaucība ir bijusi liela, tāpēc sākotnēji iecerēto 10 ģimeņu vietā tikušas izraudzītas 12 trūcīgās ģimenes, starp tām ir gan GMI (garantētā iztikas minimuma) saņēmējas, gan arī paaugstināta sociālā riska ģimenes.
“Sākumā norvēģi naudu gribēja piešķirt zupas virtuves ierīkošanai, tomēr mēs aprunājāmies un nolēmām, ka šādā veidā cilvēki vairāk tiks paši iesaistīti darbā, jo nevis saņems gatavu zupas šķīvi, bet gan izaudzēs produktus šīs zupas vārīšanai. Tāpēc arī izdomājām šo nosaukumu Darba terapija,” piebilst Gunta Krukovska, Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes komitejas priekšsēdētāja.
Projektu atzinīgi vērtē arī Dricānu pagasta sociālā darbiniece Ilze Tutāne “Tas ir labs atbalsts, jo mudina strādāt pašiem, darboties, attīstīties. Dricānos ir daudz tādu ģimeņu, kurām tas būtu vajadzīgs, taču ir arī tādas, kurām tas nez vai palīdzētu, kuras gaida ko gatavu.”
“Protams, šāds pabalsts ir laba lieta, lai tikai šīs saimes to prastu lietderīgi izmantot, tāpēc ir jābūt pastāvīgai kontrolei, varbūt visu naudu uzreiz nevajadzētu pārskaitīt, bet pa daļām. Bērzgalē ir daudzas ģimenes, kurām ir tiešām smags finansiālais stāvoklis, bet ir arī tādi, kuriem ir māja, zeme, bet ap māju nezāles audzē. Ja šīs trīs ģimenes ar šo nelielo naudiņu varēs kaut kā atsperties, ja varēs izaudzēt pārtiku ziemai, tad tas vis nebūs piliens jūrā,” – uzsver Bērzgales pagasta pārvaldes vadītājs Arvīds Dunskis.
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
