Šā gada 17.februārī Rēzeknes novada dome apstiprināja pašvaldības 2011. gada budžetu ar pamatbudžeta ieņēmumiem 15,5 miljonu latu apmērā, izdevumiem – 18,9 miljonu latu apmērā, tai skaitā 15,5 miljoni latu no ieņēmumiem gada laikā, 2,6 miljoni no līdzekļu atlikuma uz gada sākumu un 0,8 miljoni aizņēmuma.
Pamatbudžets sastāv no 25 pagastu pārvalžu, pašvaldības administrācijas un septiņu pašvaldības iestāžu finanšu līdzekļiem (Adamovas sanatorijas internātpamatskolas, Tiskādu sanatorijas internātpamatskolas, Maltas speciālās sanatorijas internātpamatskolas, Tiskādu bērnu nama, Strūžānu veco ļaužu pansionāta, Rēzeknes novada bērnu-jaunatnes sporta skolas un veselības un sociālās aprūpes centra „Malta”).
Budžeta sastādīšanas principi palikuši nemainīgi – galvenais uzsvars uz pakalpojumu nodrošināšanu un aktivitāšu realizāciju pagastu pārvaldēs un sociālās palīdzības sniegšanu saskaņā ar likumdošanu.
Salīdzinot ar 2010.gadu, šogad pašvaldības vērtētie ieņēmumi ir par 564 tūkstošiem mazāki (vērtētos ieņēmumus veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mērķdotācija no pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda un nekustamā īpašuma nodoklis). Pašvaldības izpilddirektors atzīst, ka, neskatoties uz šo samazinājumu, budžetu izdevies veiksmīgi sabalansēt, pateicoties naudas līdzekļu atlikumam uz gada sākumu, kā arī mazinot iestāžu izdevumus.
„Finansiālajā ziņā gads nebūs viegls,” atzīst izpilddirektors. „Tomēr, strādājot apdomīgi un prasmīgi, infrastruktūras attīstībai un izaugsmei nevajadzētu apstāties. Šo gadu varētu raksturot kā stabilizācijas gadu, kad mēs centīsimies saglabāt sasniegtās pozīcijas, turpināsim iesāktos projektus un uzsāksim jaunus, lai mūsu padarītais būtu ieguldījums drošības sajūtas radīšanā iedzīvotājiem,” cer J.Troška. Novada nozīmes infrastruktūras projekti, kuriem šogad plānots lielākais finansējums, ir Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija, Dricānu vidusskolas sporta zāles jaunbūves darbi, Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem Tiskādu vidusskolas ēkā un Izglītības iestāžu informatizācija. Arī pagastu pārvaldes šogad plāno veikt dažādus ciemu labiekārtošanas darbus, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
Pagastu pārvalžu budžeti
Pagasta pārvalžu budžetus sastādīs finansējums jeb transferts no kopējā novada budžeta un pašu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, projektu realizācijas gaitā atmaksātajiem līdzekļiem un nenodokļu ieņēmumiem, piemēram, īpašuma iznomāšanas vai pārdošanas.
Pagasta pārvalžu budžetu lielāko ieņēmumu daļu veido transferti no kopējā novada budžeta, kas aprēķināti proporcionāli iedzīvotāju skaitam pagastā (pagastos līdz 900 iedz. – Ls 130 uz 1 iedzīvotāju; virs 900 iedz. – Ls 120 uz 1 iedzīvotāju), skolēnu skaitam skolā (Ls 38 uz 1 skolēnu) un bērnu skaitam pirmsskolas izglītības iestādē (Ls 57 uz 1 bērnu, diennakts grupiņās – Ls 67 uz 1 bērnu). Tomēr, aprēķinot katras pagasta pārvaldes budžeta „ grozu”, tika ņemts vērā arī tāds kritērijs kā naudas līdzekļu atlikums gada beigās, un tādēļ dažām pagastu pārvaldēm transferts ir samazināts uz atlikuma rēķina. Ja pagasta pārvaldē nav nevienas izglītības iestādes, papildus finansējums paredzēts skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai mācību gada laikā. Pagastiem ar administratīvo centru tālāk par 20 km no Rēzeknes pilsētas budžeta grozs tiek palielināts par 2% no kopējā finansējuma uz vienu iedzīvotāju.
Tā kā šogad samazinās ieņēmumi kopējā novada budžetā, ieskaitījumi pagastu pārvalžu budžetos kopumā, salīdzinot ar 2010.gadu, samazināti par aptuveni 139 tūkstošiem jeb 2.4%. J.Troška atzīst, ka naudas līdzekļu samazinājumam nevajadzētu ietekmēt pārvalžu sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, projektu realizāciju un ieviešanu, kā arī jaunu projektu uzsākšanu. Tomēr, iespējams, netiks realizētas tās aktivitātes, ko var atlikt uz vēlāku laiku un bez kurām vēl var iztikt. Novada pašvaldības iestādēs nav veikts algu palielinājums, izņemot darba algas pieaugumu darbiniekiem, kuri saņem minimālo darba algu vai amatu klasificēšanas rezultātā darbiniekam ir mainījies amatu saimes līmenis no zemāka uz augstāku.
Pamatbudžeta ieņēmumi pa veidiem
Rēzeknes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadam sastāda 15,5 miljonus latu. Nenodokļu ieņēmumi pašvaldības pamatbudžetā plānoti 53548 latu apmērā. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem paredzēti 852682 lati jeb 5,51% un ir par 112231 latiem mazāki nekā 2010.gadā. Ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir plānoti par 56917 latiem lielāki nekā 2010.gadā un sastāda 572476 latus jeb 3,70%. Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme samazināta no 26% uz 25%, iedzīvotāju ienākuma nodokli saņemsim par 357351 latiem mazāk nekā 2010.gadā, un tas būs tikai 3818110 lati jeb 24,66% no kopējiem ieņēmumiem. Ieņēmumi no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda kā dotācija pēc vērtēto ieņēmumu apjoma un finanšu nepieciešamības izvērtēšanas Rēzeknes novadam 2011.gadā plānoti 4349378 lati, kas ir par 61450 latiem mazāki nekā 2010.gadā.
Valsts budžeta transferti – mērķdotācijas, dotācijas un projektu finansējums sastāda 5441689 lati jeb 35,15 %. Vislielāko īpatsvaru šajos transfertos sastāda mērķdotācijas no valsts budžeta (2860877 lati), kas galvenokārt paredzēti pedagogu darba samaksai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām 8 mēnešiem. Savukārt mērķdotācija 470000 latu apmērā paredzēta GMI pabalstu izmaksu kompensēšanai 50% apmērā.
2110812 latus saņemsim kā Valsts budžeta dotācijas. Tās paredzētas mūzikas skolai (34566 lati), veco ļaužu pansionātam (18000 lati), bērnu nama bērniem (36000 lati), sporta skolai (17315 lati), dotācija pirmklasnieku ēdināšanai (20000 lati), dotācija skolēnu pārvadājumiem (80000 lati), dotācija mācību grāmatu iegādei (1939 lati). 2011.gada budžeta ieņēmumos ieplānota valsts dotācija 552725 latu apmērā projektam „Darba praktizēšanas pasākumi”, savukārt dotācija 1350267 latu apmērā plānota kā ieņēmumi dažādu citu projektu realizācijai.
Samērā mazu procentu ieņēmumos sastāda pašvaldības budžetu transferti (190300 lati). Tie ir līdzekļi, ko novada pašvaldība saņem par izglītības pakalpojumu sniegšanu citiem novadiem. Savukārt ārvalstu finanšu palīdzība sastāda Ls 203150 jeb 1,31% no kopējiem ieņēmumiem.
Rēzeknes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi ir novirzīti pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – pašvaldības izglītības, kultūras, sporta iestāžu, sociālā dienesta, sporta un kultūras pasākumu, komunālo dienestu, pagastu pārvalžu finansēšanai un uzturēšanai, pabalstiem maznodrošinātiem iedzīvotājiem un infrastruktūras attīstības projektu līdzfinansējumam. Novada pašvaldības budžets ir vērsts uz esošās infrastruktūras saglabāšanu, pašvaldības iestāžu veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanu un iesākto projektu ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālo atbalstu realizāciju.
Pamatbudžeta izdevumi
Kopējie izdevumi plānoti 18,9 miljonu latu apmērā. Rēzeknes novada pašvaldības 2011.gada pamatbudžeta izdevumu prioritāte ir izglītība. Izdevumi šai nozarei kopumā plānoti 45,50 % apmērā. 6,50 % no kopējiem izdevumiem plānots izlietot atpūtai un kultūrai. Ekonomiskajai darbībai jeb dažādu projektu realizācijai – 10,50%. Jāatzīmē, ka šogad plānoto izdevumu apjoms projektu realizācijai ir samazinājies – ja 2010.gadā tie bija 2,4 miljoni latu, tad šogad izdevumu daļā plānotie līdzekļi šim mērķim ir par 462 tūkstošiem mazāki. Daļēji to var skaidrot ar to, ka liela daļa Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu infrastruktūras projektu realizācijai apgūti 2010.gadā.
Vispārējo valdības dienestu sadaļā paredzēts finansējums 15,57 % apmērā. Sociālai aizsardzībai, pabalstiem trūcīgiem iedzīvotājiem ir paredzēti 12,42 %, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai plānots izlietot 9,02% jeb 1705745 latus no kopējiem izdevumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pamatbudžeta kopējie izdevumi palielināti par 471639 latiem, tai skaitā izdevumi trūcīgo iedzīvotāju pabalstiem plānoti par 171162 latiem lielāki nekā 2010.gadā.
Speciālais budžets
Rēzeknes novada pašvaldības speciālā budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 520 tūkstoši latu apmērā, savukārt izdevumi – 707 tūkstoši latu apmērā, tai skaitā ieņēmumi gada laikā un atlikums uz gada sākumu 188 tūkstoši lati. Galvenais speciālā budžeta ieņēmumu avots ir mērķdotācija no autoceļu fonda pašvaldības autoceļiem – 83,04 % jeb 432 tūkstoši latu. Savukārt 13,45 % jeb 70 tūkstošus latu veido dabas resursu nodoklis. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ieņēmumi no autoceļu fonda līdzekļiem ir palikuši tādā pašā apjomā . Autoceļu fonda līdzekļu sadales principi paliek nemainīgi: 20% veidos rezerve nozīmīgiem projektiem un darbiem ceļu infrastruktūras pilnveidošanai, bet pārējie līdzekļi proporcionāli ceļu garumam tiks sadalīti pagastu pārvaldēm. Savukārt dabas resursu nodokļa iekasētie līdzekļi saskaņā ar nolikumu tiks izmantoti pagastu pārvaldēm ar vides aizsardzību saistītu projektu izdevumu un citu aktivitāšu apmaksai.
0
0
0
