Ir augusts, debesīs uzplaiksnī rudzus briedinoša rūsa. Negaidīti un pēkšņi mūs sasniedz sēru vēsts par Latgales keramikas vecmeistara Antona Ušpeļa aiziešanu mūžībā. Sīksti kā Latgales ozola saknes Antons ir turējies pie zemes, smēlies no tās spēku, rūdījies darbā, lai nopelnītu dienišķo maizi un pateiktos par to Dievam. Pagājušā gada augustā ar krāšņu personālizstādi radu un draugu pulkā A.Ušpelis nosvinēja savu 70. dzīves jubileju.
Meistars ir dzimis Preiļu rajona Silajāņu pagasta Dūbēs kā trešais bērns tradīcijām bagātā Latgales podnieku Ušpeļu dzimtā. Bērnu dienās iegūtas prasmes, palīdzot tēvam mīcīt mālus un pašam iemēģinot podnieka ripu, pārauga amatā, ikdienas darbā. Savas iemaņas Antons Ušpelis papildinājis un dziļākas zināšanas guvis, mācoties Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. Jaunais mākslinieks rūpīgi studējis Latgales keramikas tradīcijas, daudz mācījies no tēva un Silajāņu vecmeistariem Andreja Paulāna, Polikarpa Vilcāna, brāļiem Kaļvām, Riučiem, Polikarpa Čerņavska. Jau 1968. gadā viņam tiek piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums.
Turot godā un cieņā vectēvu mantojumu, Antons Ušpelis nevienu brīdi nebija apstājies savā radošajā darbā un aktīvajā dalībā visā, kas skar viņa mūža aicinājumu un mīlestību – Latgales keramiku, vai tās būtu gadskārtējās podnieku dienas ar cepļu kurināšanu, vai izstādes un darbošanās tautas lietišķās mākslas studijās. Viņa majestātiskie svečturi, lepnās Līgo svētku alus krūzes, varenie medaunieki un krējuma ķērnes, zemnieka sviedriem slacītajam maizes ceļam veltītie podi ar sīkplastikas ciļņiem ir rotājuši izstāžu zāles gan Latvijā, gan bijušajā PSRS, Francijā, Portugālē, ČSSR, Bulgārijas TR, Ungārijas TR, Polijas TR, VDR. Izstāžu skaits sniedzas simtos.
Latgales dēla Antona Ušpeļa devums ir novērtēts ar augstāko valsts apbalvojumu – V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, meistara radošā darbība tautas mākslas tradīciju pārmantošanā un kopšanā – ar Latvijas Mākslinieku savienības diplomu un A. Paulāna medaļu, atzinības rakstiem. 2014. gadā par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā viņam piešķirta Mūža stipendija.
Ražas un gadatirgu mēnesis augusts… „Pūdi, bļūdys, madaunīki, mozim bārnim svilpaunīki!” – atskan un vienmēr atskanēs senais podnieka sauklis Antona Ušpeļa balss ierakstā Latgales keramikas ekspozīcijā. Lai gaišs ceļš mūžības dārzos, vecmeistar!
Izsakām līdzjūtību Antona dzīvesbiedrei, dēlam ar ģimeni, visai Ušpeļu dzimtai!
Latgales Kultūrvēstures muzeja kolektīvs,
A.Paulāna TLMS meistari,
TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” keramiķi un Ināra Pleikšne
In Memoriam
2014. gada 26. augustā Latgales Kultūrvēstures muzejā atklājām Antona Ušpeļa keramikas izstādi, veltītu meistara 70 gadu jubilejai. Tikko pārskatīju fiksētos foto mirkļus -laikam jau pirmo reizi izstādes atklāšanas brīdis bija pulcējis tik daudz māla meistaru kopā, apliecinot cieņu Latgales keramikas vecmeistaram Antonam Ušpelim. Ir pagājis gads – vecmeistars ir devies pie tiem Māla Vēršiem, kuri raugās uz mums gar debesu malu, Antona vairs nav…Lai arī gadu nasta bija liela, tomēr zaudējums ir negaidīts, it sevišķi priekš tiem, kuri paliek.
Antons Ušpelis piedzima 1944. gadā Preiļu rajona Dūbēs. Pirmo mīlestību uz mālu kā materiālu saskatījis caur tēva Antona redzējumu, stažējies pie Preiļu meistara Polikarpa Čerņavska. Mācījies māla noslēpumus Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, 1968. gadā saņēmis godpilno Tautas Daiļamata meistara nosaukumu, 1972. gadā viņu uzņēma Latvijas Mākslinieku savienībā. Gadu desmitiem cītīgi kopa Silajāņu podniecības pudura tradīcijas un bija tām uzticīgs visu mūžu. Antona Ušpeļa darbu pamatā ir plašas zināšanas par Latgales keramikas saimniecības trauku formām, glazūrām, sīkplastikas un virpoto trauku formu apvienojumu.1986. gadā meistars saņēma A. Paulāna medaļu un diplomu par radošo sniegumu keramikā. 2005. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un šogad folkloras festivāla „Baltica 2015” laikā viņš saņēma pateicību par ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju kopšanā. Meistara darbus atradīsit gandrīz katrā Latvijas muzejā, viņš ilgu laiku bija Latgales keramikas spilgtākā atpazīšanas Zīme.
Raudāt laikam jau nevajag, ir jānoliec galva pateicībā par Meistara padarīto, bagāti nodzīvoto mūžu. Un tomēr mums vēl kādu laiku pietrūks Antona optimistiskā smaida, prasmes ar kājām samīcīt māla piku Latgales kultūrvēstures muzejā, viesmīlības, atbalsta tajos pasākumos, kas saistīti ar māla mīlestību, viņa darbu ikgadējās Latgales mākslinieku rudens izstādēs. Tomēr Antons ir pratis mīlestību uz mālu nodot dēlam Aivaram, ir mazdēls Jumis, senču mājas, dižās krūzes ar Latgales cilvēkiem un rubeņa dziesmu, kas skan no viņa darinātajiem svilpavniekiem. Paldies.
Evija Vasilevska,
mākslas maģistre
Atvadīšanās no Meistara 29. augustā plkst. 11.00 Jēzus Sirds katedrālē Rēzeknē Pēc sēru dievkalpojuma izvadīšana zemes klēpī Antonišķu kapsētā, Riebiņu novadā.
0
0
0
