Šoziem Sakstagala Jāņa Klīdzēja skolēni un klašu audzinātāji aicināja savas māmiņas, vecmāmiņas, krustmātes, radinieces un draudzenes noadīt zaļās zeķītes. Kāpēc zaļās zeķītes? Tāpēc ka J. Klīdzēja grāmatas “Cilvēka bērns” varonis, mazais Boņuks no sirds priecājās par tēvamāsas Zuzes dāvinātajām zaļajām zeķītēm. “Mazais Boņuks auga draudzīgā, lielā Pāvulānu dzimtas ģimenē, kur ļaudis strādāja, prata priecāties un mīlēja viens otru. Bet ikdienā kā jau dzīvē netrūka savstarpēju domstarpību, jautrības, mazu cilvēkbērnu blēņu un grēciņu. Boņam līdz ar mazajiem vienaudžiem blakus bija arī tēva trīs māsas Anna, Zuze, Malvīne. Sadzīvošana ar sieviešiem cilvēkbērnam nebija joka lieta! Jo lielie ir lielie, bet Boņam sava filozofija. Dažreiz „jāpakaro” ar Zuzi. Bet Boņam laba sirds un viņš atceras arī labo, to, ka Zuze taču viņam dāvināja tās adītās „zaļās zeķītes”.” (J. Klīdzējs “Cilvēka bērns”) Ilgi gan domājām, kur izkarināt saadīto pūru. Radās ideja, ka no zaļajām zeķītēm veidosim eglīti. Skolas saimniecības daļas vadītājs Jānis Kudars izgatavoja no finiera eglīti. Mūsu aicinājumam atsaucās 44 adītājas un izstādei noadīja 56 zeķīšu pārus. Divas māmiņas noadīja katra pa četriem pāriem, lai visiem bērniņiem no ģimenes būtu pa zeķu pārim. Paldies visām čaklajām adītājām, pateicoties kurām skolā Boņuka istabā nu zaļo adīto zeķīšu eglīte.
Mūs pārsteidza adītāju izdoma, zaļo toņu daudzveidība. Tie atgādināja rakstnieka Jāņa Klīdzēja aprakstīto dzimtās puses zaļos bērzus, pļavas, mežus, pavasara asnus. Un kāds neviltots bija adītāju bērnu un mazbērnu prieks, kad zaļā eglīte parādījās skolas foajē. Katrs mazais un lielais ar prieku acīs skatījās uz savu iesniegto darbiņu, rādīja citiem un bija gandarīts par māmiņas, vecmāmiņas radīto šedevru. Visaktīvākās adītājas bija 3. klases māmiņas un vecmāmiņas.
Arī skolēni nepalika parādā – sagatavoja koncertu, svētku tējas galdu un gaidīja adītājas ciemos skolā. Koncertā piedalījās deju kolektīvi /sk. Anita Cercene/, ansambļi un solisti, 7. un 9. klašu zēnu ansambļi (sk. Anna Kluša), pirmskolas bērni (sk. Sanita Ivanovska un Diāna Stafecka), labāko domrakstu autori ar lasījumiem (sk. Ērika Jonikāne un Ineta Strucinska), mazais Boņs (Ritvars Kubeckis 2. kl.) un Paulīnīte (Beatrise Tutina 4. kl.) Kā pateicību adītājām dāvinājām 5. klases meiteņu un skolotāju Anitas Doroščonokas un Annas Klušas izgatavotās purenītes – ziedu brošas. Svētku koncerts noslēdzās ar valsi, ko dejoja konkursa „Supermeitene” uzvarētāju pāri un kopīgo adītāju foto pie egles. Uz valsi zēni lūdza arī adītājas.
Uz tikšanos nākamgad „pureņu valsī”! Tā pie tējas galda nolēma adītājas, ka jāsašuj, jāiztamborē, jāsameistaro Boņuka mīļākās puķes – purenītes. Lai veicas!
Silvija Freiberga
Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas direktore
0
0
0
