Rēzeknē, 2016. gada 25. novembrī valsts mēroga forumā „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” tika uzsākts Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansētā multisektoriālā, Latvijas simtgadei un Latgales kongresa veltītā projekta pasākuma cikls.
Pasākuma īstenotāji: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un partneri – Rēzeknes novada pašvaldība, Ludzas pašvaldība, Līvānu pašvaldība, Madonas pašvaldība, biedrība „Latvijas Inovatoru apvienība” un biedrība „Biomasas Tehnoloģiju centrs”.
Forums ir pirmā no sešām projektā „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” iekļautajām iniciatīvām.
Atklāšanas pasākumam sekos trīs praktiskās konferences: Ludzā, Madonā un Līvānos. Noslēguma forums notiks Latgales kongresa vēsturiskajā datumā, atzīmējot tā atceres simtgadi, 2017. gada 28. aprīlī Rēzeknē. Foruma laikā atklās Rāznas nacionālā dabas parka desmitgadei veltītu izstādi. Pasākumā tiks sniegts gala ziņojums, kurā būs apkopoti visās sešās projekta iniciatīvās izteiktie būtiskie ekspertu secinājumi un priekšlikumi.
Pirmā foruma “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” mērķis – plašā ekspertu lokā definēt perspektīvās iespējas un paredzamos riskus, lai pilnveidotu augstvērtīgu vides un reģionālo politiku Latvijā un Latgalē.
Forumā piedalījās: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas vadītāja Laimdota Straujuma, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Krasņikovs, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektore Inese Kokina, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis, Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītāja Sandra Ežmale, uzņēmuma “Rēzeknes dzirnavnieks” vadītājs Arvīds Zelčs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Latgales reģiona padomes priekšsēdētājs Andrejs Jermolajevs, kā arī citi valsts un nevalstisko institūciju eksperti.
Plenārsēdē un diskusijā eksperti izdarīja būtiskus secinājumus un izteica vairākus priekšlikumus iesaistītajām institūcijām tālākajam darbam.
„Latvijas Inovatoru apvienība” valdes loceklis Andris Nātriņš, raksturojot galvenos secinājumus un priekšlikumus, norāda:
“Forumā tika diskutēts par ilgtspējīgas attīstības īstenošanas priekšnosacījumiem (akcentējot izglītības lomu šajā kontekstā), aprites ekonomikas radītām iespējām, dabas resursu izmantošanas problēmām Latvijā un Latgalē, sakārtotas, mūsdienu standartiem atbilstošas dzīves vides un ekonomiskās darbības iespējām mazapdzīvotās teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī par vairākiem citiem šī pasākuma tematikā ietilpstošiem jautājumiem. Viena no šī foruma dalībnieku galvenajām atziņām ir, ka visas minētās un vēl vairākas citas tēmas (ekosistēmu pakalpojumi) ir tālāk nepieciešams vispusīgi izdiskutēt”.
Foruma secinājumos tika uzsvērtas šādas prioritātes dažādu jomu rīcības politiku veidotājiem un iesaistītajām pusēm:
- plaša iesaistīto pušu sadarbības nepieciešamība reģionālajā attīstībā, īstenojot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa plānus, izmantojot visplašākā spektra zinātnes potenciālu;
- izglītības īpašā loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, kas rada nepieciešamību pēc labās prakses piemēru pārņemšanas visā izglītības ciklā;
- motivācijas un atbalsta pasākumu paplašināšana aprites ekonomikas principu un pieeju ieviešanai, izmantojot iespējas jaunu produktu un uzņēmumu veidošanai, ko tā rada;
- augstas pievienotās vērtības radīšanas nepieciešamība zemes dzīļu izmantošanā, meklējot iespējas motivēt sadarboties uzņēmējus un pētniekus šajā procesā;
- nepieciešamība pārskatīt ezeru apsaimniekošanas regulējumu un zivju resursu izmantošanas kārtību, ņemot vērā kompleksu, pētniecībā balstītu pieeju;
- īpaši aizsargājamo dabas teritoriju attīstības stratēģiju veidošana, paredzot atbalsta programmas dažādu nišas darbības veidu identificēšanai un attīstīšanai, kas izmantotu īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu kā priekšrocību, kas balstās bioekonomikas un ekotehnoloģijas atziņās.
Projekta nākamā tematiskā iniciatīva – praktiskā konference “Kā sasaistīt vides aizsardzības iniciatīvas ar pētniecību un uzņēmējdarbību? Latgales novadu pieredze” notiks 2017. gada 27. janvārī, Ludzā.
Projekts „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Andra Mangale,
projekta „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” koordinatore
20010211
Māra Justa foto
0
0
0
