Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras galvenais pienākums ir nodrošināt bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu un tiesību aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
1993. gada 1. septembrī stājās spēkā atjaunotais Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums, kas aizbildnības un aizgādnības iestādes atkal paredzēja bāriņtiesas un pagasttiesas. Likums ‘’Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteica, ka ar 1996. gada 1. martu sākt veidot jaunas aizbildnības un aizgādniecības institūcijas kā pašvaldības izveidotas iestādes, kuru galvenais uzdevums – bērnu un citu rīcības nespējīgo personu personisko un mantisko interešu aizsardzība. Lai nodrošinātu bāriņtiesas kompetencē esošo jautājumu kvalitatīvāku risināšanu, pēc toreizējās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ierosinājuma tika izstrādāts jauns Bāriņtiesu likums, kurš stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, piešķirot visām aizbildnības un aizgādnības iestādēm vienotu nosaukumu – bāriņtiesas. Uz šo brīdi Latvijā darbojas 142 pilsētu un novadu bāriņtiesas. Kopš 1996. gada ir pagājuši 20 gadi. Atzīmējot Latvijas bāriņtiesu izveidošanas 20 gadu jubileju, 14. oktobrī, Rīgā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, notika svinīgais sarīkojums, kurā sumināja bāriņtiesu darbiniekus, kas ar godprātīgu un nesavtīgu darbu nodrošina bāriņtiesu darbību ikdienā, kā arī godināja tos, kuri piedalījušies bāriņtiesu sistēmas izveidošanā un turpina to darīt arī šobrīd.
Svinīgajā pasākumā piedalījās un svētku dalībniekus uzrunāja labklājības ministrs Jānis Reirs, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, tiesībsargs Juris Jansons, Ministra prezidenta padomniece Lelde Līce-Līcīte, kā arī Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības un citu valsts, pašvaldību institūciju un biedrību pārstāvji, uzsverot bāriņtiesu darba nozīmīgumu, nodrošinot bērnu un citu rīcības nespējīgo personu personisko un mantisko interešu aizsardzību, tostarp paužot visdziļāko pateicību un cieņu par padarīto, bieži vien emocionāli grūto, bet visai sabiedrībai nepieciešamo darbu. Savu īpašo apsveikumu visiem bāriņtiesu darbiniekiem un svētku viesiem sūtīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pateicoties par paveikto, vēlot izturību un spēku, tostarp aicinot arī turpmāk stiprināt bāriņtiesu kapacitāti.
Godinot labākos, tika pasniegti Ministru kabineta Pateicības un Labklājības ministrijas Atzinības raksti, kā arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas balva. Ar Ministru prezidenta Pateicības rakstu par vairāk nekā 20 gadus profesionālu darbu un nozīmīgu ieguldījumu bāriņtiesas darbības attīstībā un ģimenes vērtību stiprināšanā apbalvojumu saņēma Rēzeknes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Aija Mejere. Rēzeknes novada Vērēmu bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Silvija Kipļuka un Rēzeknes novada Maltas bāriņtiesas sekretāre Regīna Baranova saņēma Labklājības ministrijas valsts sekretāra Atzinības rakstus par ilggadīgu, pašaizliedzīgu un nesavtīgu darbu bāriņtiesā.
Pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Rēzeknes novada bāriņtiesām, kuri savas gaitas bāriņtiesu darbā uzsākuši jau pagasta bāriņtiesās un pagasttiesās. Pēc bāriņtiesu reorganizācijas saistībā ar novadu teritoriālo reformu, 2009. gada 1. oktobrī Rēzeknes novadā darbu sāka kopumā piecas bāriņtiesas. Rēzeknes novada dome novada teritorijā izveidoja Maltas bāriņtiesu, Kaunatas bāriņtiesu, Vērēmu bāriņtiesu, Ozolaines bāriņtiesu un Gaigalavas bāriņtiesu, kur katrai no bāriņtiesām noteica konkrētu darbības teritoriju – katrai pieci pagasti. Darbinieki no pagastu bāriņtiesām tika ievēlēti novada bāriņtiesu sastāvos un darbu turpināja pildīt jaunā kolektīvā. Mainījās darba organizācija, bet faktiski katrā no mūsu novada pagastiem ir pieejams novada bāriņtiesas darbinieks – bāriņtiesas priekšsēdētājs, loceklis vai priekšsēdētāja vietnieks, kas apkalpo iedzīvotājus pagastu pārvaldēs, veicot gan pamatdarbu, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos bērna un aizgādnībā esošās personas personisko interešu aizsardzības pasākumus, gan izdarot apliecinājumus. Bāriņtiesu darbs mūsu novadā tiek organizēts tā, lai iedzīvotāji saņemtu pakalpojumu iespējami tuvāk savai dzīvesvietai, savā pagastā. Bāriņtiesu darbinieki izskata visas bāriņtiesas darbības pagastu lietas kopā un piedalās koleģiālo lēmumu pieņemšanā, nepieciešamības gadījumā, rīkojot izbraukuma sēdes uz pagastu pārvaldēm.
Ar katru gadu darba apjoms mainās, mainās lietu kategorijas, klāt nāk jaunas prasības bāriņtiesu darbinieku kvalifikācijai. Pieaug bāriņtiesu pienākumi un līdz ar to atbildība, bet gadiem nemainīgs ir novada bāriņtiesu darbinieku ieguldījums darbā ar ģimenēm, kurās vecāki bērniem nenodrošina pilnvērtīgus apstākļus aprūpei un audzināšanai, nereti lielākas pūles veltot preventīvajiem pasākumiem, lai vecākus atbalstītu, rosinātu un motivētu sakārtot vidi un radīt apstākļus bērnu vajadzību nodrošināšanai bioloģiskajās ģimenēs. Darba ietvaros tiek veidoti arī sadarbības mehānismi ar pašvaldības sociālo dienestu un citām pašvaldības iestādēm, lai īstenotu bērnu tiesību aizsardzības pasākumus pašvaldībā sadarbojoties iestādēm un ģimenei.
Bāriņtiesas darbinieki ziedo sevi darbam, nereti ikdienā veic vairāk nekā to prasa viņu tiešie darba pienākumi. Pašaizliedzīgi, ar sirds degsmi un mīlestību laiku velta bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības nodrošināšanai pat ārpus noteiktā darba laika. Darbs bāriņtiesā nav viegls, tas prasa ne tikai vispusīgas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības normatīvu jomā, bet arī ļoti lielu garīgu piepūli, kā arī personas psiholoģisko resursu atdevi. Ieguldījumu bāriņtiesas darbības nodrošināšanā ir grūti izmērīt kategorijās, matemātiskās vienībās, lietu skaitā vai pieņemto lēmumu daudzumā. Katrs bāriņtiesas pieņemtais lēmums būtībā ir bērna un ģimenes liktenis, viņu nākotne, viņu tiesības, intereses un turpmākā dzīve. Cilvēkbērns, cilvēcība un cilvēka cienīga dzīve – tie ir galvenie vadmotīvi darbam bāriņtiesā. Taču nereti ikdienā bāriņtiesu darbinieki paliek nesaprasti, saņem apkārtējo kritiku un nosodījumu, bet pateicību nākas dzirdēt reti. Darbs bāriņtiesā ir ļoti specifisks, atbildīgs un ne vienmēr apkārtējiem ērts, saprotams un pieņemams, bet gandarījumu sniedz priecīgs un laimīgs bērns, kam ir izdevies palīdzēt. Nereti bāriņtiesas darbiniekam ir jābūt stingram, taisnīgam un pat bargam, bet vienlaicīgi arī saprotošam, atbalstošam un sirdsgudram. Tas nav viegli, tas prasa ļoti daudz personisko resursu, zināšanu un prasmju. Visam tam līdzi nāk atbildība. Tāpēc pozitīvi ir tas, ka mēs strādājam komandā, lietas izskatam un lēmumus pieņemam koleģiāli. Ģimene un kolēģi ir tie, kas vislabāk zina, cik daudz iekšējo spēku un enerģijas šis darbs ikdienā no mums bāriņtiesu darbiniekiem prasa, kādu gandarījumu sniedz pozitīvs lietas iznākums un kādas vilšanās nereti nākas piedzīvot. Svētki un jubilejas ir tās reizes, kad varam satikt kolēģus, kad viens otram pasakām paldies, kad vienkārši varam būt kopā, priecāties, baudīt svētku koncertu un smelties enerģiju tālākam ikdienas darbam.
Bāriņtiesu jubilejas gadā un svētku reizē lielu paldies vēlamies teikt mūsu ilggadējiem kolēģiem, kas strādājuši pie pagasttiesu izveidošanas, turpinājuši vadīt pagastu bāriņtiesas, un kuri darbu šodien veiksmīgi turpina novada bāriņtiesās.
Īpašs paldies bijušajiem kolēģiem, kuri pagasttiesās aizsāka šo darbu, lika pamatus, veidoja pirmo pieredzi, pilnveidoja darbu pagastu bāriņtiesās un aktīvās darba gaitas bāriņtiesās ir jau beiguši. Sirsnīga pateicība Jums visiem!
Paldies svētku reizē sakām arī Rēzeknes novada domei par dāvāto uzticību un tiesībām turpināt pildīt uzticēto amata pienākumu, paldies, pašvaldībai un pagastu pārvaldēm par atbalstu ikdienas darbā.
Rēzeknes novada bāriņtiesu vārdā -
Gaigalavas bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilona Delvere
0
0
0
