Maija sākums Rēzeknes novadā aizritējis rakstnieka Jāņa Klīdzēja simtgades zīmē. Atceres pasākumu cikls sākās 3. maija rītā Jāņa Klīdzēja bērnības māju vietā „Upmaļos” Kantinieku pagasta Liužā. Lai gan izcilā rakstnieka šūpulis kārts 1914. gada 6. maijā tagadējā Rēzeknes novada Rikavas pagasta „Kurpniekos”, tomēr jau pēc pāris gadiem Klīdzēju ģimene pārcēlusies uz mantojumā saņemtajām mājām Kantinieku pagastā, tāpēc visspilgtākās bērnības un pusaudža gadu atmiņas topošajam rakstniekam saistījās tieši ar „Upmaļiem” Liužankas upes krastā. Kā vēlāk rakstīja Klīdzējs, te „Ziemassvētkos snidzis silts sniegs un pakalnos dziedājuši bērzi”. „Upmaļu” saimniecība bijusi liela un bagāta, un to nereti braukuši apskatīt arī Rīgas ekskursanti, ko Jāņa Klīdzēja vectēvs Donāts bija iesaucis par eksur-sātaniem, jo tie mēdza izmīdīt viņa leknos tīrumus. Līdz mūsdienām gan nav saglabājusies neviena ēka, tāpēc par saimniecības kādreizējo diženumu liecina tikai koka plāksne, kurā atainots kādreizējais mājas un saimniecības ēku izkārtojums. Atceres pasākuma laikā Sakstagala pagasta folkloras kopa Jāņa Klīdzēja bērnības mājas pieskandināja ar Klīdzēja sarakstīto „Brūnacīti” un ar atmiņām par Jāni Klīdzēju dalījās viņa brālēns Ernests Klīdzējs. Par godu jubilejai „Upmaļos”, blakus pirms desmit gadiem stādītajai bērzu alejai, tika iestādīts ozols – Kaives dižozola „bērniņš”.
Jāņa Klīdzēja atceres pasākumi turpinājās ar piemiņas mirkli Kantinieku kapsētā, kur 2012. gada vasarā tika uzstādīts piemineklis izcilajam rakstniekam. Kapsētā klātesošos uzrunāja kinorežisors Jānis Streičs, kurš režisējis arī J. Klīdzēja romānu „Cilvēka bērns” – pirmo filmu, kas uzņemta kolorītajā latgaliešu valodā, par ko arī iekļauta Ginesa rekordu grāmatā. J. Streičs uzsvēra, ka Klīdzējs bijis pirmais, kurš visai pārējai Latvijai atvēris durvis uz Latgales literatūru. „Jānis Klīdzējs ar savu gara spēku un darbu ir iezīmējis savu vietu Latgales un visas Latvijas vēsturē, tāpēc tagad viņa kaps ir palicis nevis par vietu, kas atzīmē cilvēka nomiršanu, bet gan par spēka un iedvesmas avotu tautai.” Jāatzīmē, ka Jāņa Klīdzēja un viņa sievas Emīlijas pīšļi pārapbedīti Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā – pēc vairāk nekā 60 svešumā pavadītiem gadiem izcilais rakstnieks piepildīja savu dzīves laikā loloto sapni atgriezties dzimtenē, pie sābriem.
Rakstnieka simtgadei veltītie pasākumi turpinājās Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta” Sakstagalā, kur notika dokumentālās filmas „Juoņa Klīdzieja dabasu puse” pirmizrāde. Filmas režisors Voldemārs Ivdris pastāstīja, ka filmā centies pieskarties vienam Jāņa Klīdzēja dzīves segmentam – dzimtajai pusei un cilvēkiem, kuru dzīves ceļi ir saskārušies ar izcilo rakstnieku. Kā atklāja autori, filmas tapšanas procesā bija iesaistīti 97 cilvēki un divi suņi. Filma veidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales programmas un Rēzeknes novada pašvaldības finansiālu atbalstu, un to saņems Rēzeknes novada skolas.
Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta” notika arī Jāņa Klīdzēja prātulu grāmatas „Viss ir uz labo…” atvēršanas svētki. Grāmatas sastādītāja Ināra Ducsaliete pastāstīja, ka grāmatā apkopoti vairāk nekā simts spilgti un „sālīti” izteicieni, ko Jānis Klīdzējs izteicis caur saviem grāmatu tēliem. Prātulu grāmata papildināta ar labākajiem zīmējumiem, ko bērni bija iesūtījuši konkursam „Ar Boņuka acīm”.
Pēcpusdienā Klīdzēja atceres pasākumi turpinājās ar piemiņas brīdi Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pagalmā, kur jau vairāk nekā 20 gadus aug rakstnieka stādītais ozols. Kā dāvanu rakstniekam jubilejā skolēni pie kuplā ozola bija izveidojuši lāpu goda sardzi. Pēc tam klātesošie tika aicināti uz „Boņuka tirdziņu”, kam skolēni ar vecāku palīdzību bija sagatavojuši dažādus rokdarbus un našķus. Tāpat Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā ikviens interesents varēja apskatīt skolas kolektīva iekārtoto „Boņuka istabu”, kurā mājvietu atradusi Bigi pūralāde, Boņuka cimdiņi, vairāki desmiti plīša sunīšu Žiku un 56 pāri zaļo Boņuka zeķīšu, ko noadījušas skolas audzēknes kopā ar mammām un vecmammām.
Rakstnieka simtgades pasākumu cikla noslēgumā Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā notika vakarēšana, kurā Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāve Anna Egliena un citi rakstnieka pazinēji stāstīja reti zināmus stāstus par Jāni Klīdzēju, savukārt pirmsskolas grupiņas bērni bija sagatavojuši etīdi par Boņuka piedzīvojumiem.
Jāņa Klīdzēja simtgadei veltītos pasākumus organizēja Rēzeknes novada pašvaldība, Fr. Trasuna muzejs „Kolnasāta”, Sakstagala J. Klīdzēja pamatskola, biedrība „Cilvēka bērns”, kā arī Sakstagala un Kantinieku pagasta pārvaldes.
Madara Ļaksa
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
