Ar tradicionālo karoga nolaišanas ceremoniju un kopīgi nodziedāto “Vālodzīti” Nautrēnu vidusskolā noslēdzās desmitie Latgales skolotāju un studentu vasaras kursi “Vosoruošona 2016”, kas šogad notika no 31. jūlija līdz 5. augustam un dalībnieku skaists bija viskuplākais – ap treji desmiti no dažādām Latgales vietām – Daugavpils, Balviem, Baltinavas, Rēzeknes un Rēzeknes novada, Ludzas, Viļāniem, Riebiņiem un Rugājiem, pat no Rīgas.
“Vosoruošona” pirmo reizi tika rīkota 2000. gadā, un tās mērķis ir stiprināt skolotājiem latgalisko pašapziņu, dalīties pieredzē, kā arī kopīgi atpūsties un smelties spēku jaunam darba cēlienam. Katru gadu tā notiek citā vietā, visvairāk jau tajās enerģētiski spēcīgākajās vietās, kur stiprākā latgaliešu dzīvesziņa – Rogovkā un Kārsavā, Višķos un un pašapziņa. kur Kā atzina kursu idejas autore, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācijas vadītāja, Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Veronika Dundure, šā gada kursi tik tiešām izcēlās – gan ar to, ka tie notika sešas dienas, gan arī ar savu spraigumu un piesātinātību, jo atpūsties kursu dalībniekiem sevišķi daudz laika nebija, jo bija jāapgūst tik daudz jaunas informācijas dažādās sfērās, sākot ar vēsturi, ģeogrāfiju, psiholoģiju, un, beidzot, protams, ar latgaliešu valodu un literatūru.
Šī gada kursu īpašā tēma bija novadu mācība skolās, kur bērni varētu apgūt sava novada kultūrvēsturisko mantojumu. Izrādās, ka ap šīs stundas iekļaušanu mācību standartos vēl arvien tiek lauzti šķēpi. Domas dalījās, vai novada mācība būtu iekļaujama mācību plānā sākumskolas vai pamatskolas klasēs, tomēr dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda mācību stunda ir akūti nepieciešama, kaut vai lai stiprinātu jauniešu pašapziņu un piesaisti savai dzimtajai pusei. Valodu, kultūru, dzīvesziņu un tradīcijas vieglāk ir apgūt, sākot no bērnudārza vai sākumskolas vecuma, pakāpeniski, ar rotaļu starpniecību. Tomēr, kā atzina vairāki skolotāji, papildus 1 stunda nedēļā jau tā saspringtajā mācību plānā radīs problēmas, savukārt lauku skolām naudas paliek arvien mazāk un fakultatīviem naudas vairs vispār nav. Kā aprēķinājis Baltinavas vidusskolas direktors, Nikodema Rancāna balvas laureāts Imants Slišāns, vienas novada mācību stundas nedēļā ieviešanai vienai skolai būtu nepieciešami aptuveni 340 — 500 eiro gadā. Tomēr tikai novada mācība vien nevar izglābt latgaliešu valodu. “Baltinavas vidusskolā šāda stunda jau ir divus gadus, novada mācība ir svarīga, taču nav izšķiroša. Svarīgi ir tas, kā jauniešus uzrunā vietējās autoritātes, novada domes priekšsēdētājs, pagasta pārvaldes vadītājs, garīdznieks. Tas viss veido attieksmi pret valodu. Ielu uzraksti Kārsavā šajā ziņā dod vairāk, nekā četras vai piecas mācību stundas.”
Profesore Ilga Šuplinska atzina, ka turpmāk “Vosoruošonā” vajadzētu vairāk popularizēt skolotāju pieredzi, kas pa šiem gadiem jau ir krietni vien uzkrāta. Šā gada 8. oktobrī Nautrēnu vidusskolā tiks rīkota pieredzes apmaiņas konference, kurā piedalīsies visu iepriekšējo gadu “Vosoruošonas” dalībnieki. Kopš 2000. gadā aizsākās šī tradīcija, šos vasaras kursus ir apmeklējuši ap 300 dalībnieki, kas jau ir krietns spēks. To arī diskusijas dalībniekiem atgādināja kurzemniece, suitu pārstāve Dace Martinova, aicinot atcerēties savu kristīgo, katolisko pārliecību un griezties pēc Dieva palīga. “Jūs, latgalieši, esat liels spēks, tikai paši to neapzināties, cik esat bagāti. Jums ir jālūdzas, daudz jālūdzas un jātic. Var dot naudu, cik grib, bet, ja nebūs Dieva svētības, nekas nenotiks!”
Nometnes dalībniekiem bija arī sava avīze “Spaiteni”, kurā gan ar smaidu, gan nopietni atainota ikdienas pasākumu norise, intervijas ar kursu vadītājiem un dalībniekiem. Vienā no tām profesore Lidija Leikuma uzsvēra, kas būtu svarīgākais, kas jāzina par latgaliešu valodu:
“Pyrmom kuortom, ka jei nav nikaids latvīšu volūdys pīdieklis, jai ir sova, piļniegi pastuoveiga sistema, kurā ir daudzi kuo arhaiska, taida, kuo latvīšu literarajā volūdā vaira nav. Ka mes tū vysu aizlaissim nabyuteibā, asmu puorlīcynuota, ka mums piec laika datiks kūst pierstūs — kū mes asam sadarejuši, kaidu vierteibu pagaisynovuši! Naaizmierst tuo, ka mums ir divejis rokstu tradicejis. Latgolā leidz 1917. godam nikaidys cytys latvīšu volūdys i nabeja. Mums beja myusu pošu latgalīšu volūda, jei i latvīšu volūda reizē. Vēļ par latgalīšu volūdu grybātu pasaceit, ka jai ir nūteikti juoatsagrīž školā. Volūdai byutu juoatsagrīž koč taidā veidā, ka jū lītuotu vysaidūs sabīdryskajūs pasuokumūs daudz drūšuok, tys tok nateik līgts. Latgalīšu volūdai ir juodzeivoj. Ka jei naatsadzeivynuos vairuok voi pavysam gaiss, tod mes kai tauta naasom vierteigi. Kūpā ar volūdu juobyut vysim — i vacajim, i jaunajim, i mozajim.”
“Vosoruošonu” finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Latviešu valodas aģentūra, Rēzeknes novada, Rēzeknes pilsētas, Daugavpils un Kārsavas novada pašvaldība materiālus, kā arī vietējie uzņēmēji – SIA “Sils”, SIA ”Kļavas”, Linda un Valdis Bilinski.
Anna Rancāne
Autores un Diānas Drozdovas foto — mirkļi no diskusijas un noslēguma kopbilde
0
0
0
