29. februāris – tik unikāls datums, lai gan dažreiz to sauc par “tukšo dienu” – bez vārdadienām, bez svētkiem. Taču tā arī pierāda, ka cilvēki spēj paši piepildīt katru mirkli, ja vien vēlas! Tā arī notika Maltas pirmsskolas izglītības iestādē “Dzīpariņš”, kur vīrusu laiks mazliet pabīdīja Dzimtās valodas dienas (21. februārī) svinības, taču tik un tā tika sarīkota tai veltīta nodarbība nākamo pirmklasnieku grupiņā “Kāpēcīši”.
Vispirms bērni ar audzinātāju sāka ierasto rīta cēlienu (sasveicināšanos, nedēļas dienu un datuma nosaukšanu), bet pēc tam devās valodas pasaulē un sāka stāstīt, kur viņi ikdienā sastop burtiņus un vārdus, un atbildes bija ļoti trāpīgas – mājās (kad vecāki sarunājas un televizorā), veikalā (uzrakstos), bet visvairāk balsu atskanēja, minot žurnālus un grāmatas! Bērni vienbalsīgi sauca, ka visvairāk patīk uzlīmju un krāsojamās (jo lasāmās, acīmredzot, vēl mazliet rada grūtības ar burtu daudzumu). Bet viņu apskatei tika piedāvātas arī citas neparastas grāmatas: dinozaura konstruktorgrāmata; grāmata-kastīte (ar mazām grāmatiņām iekšā); grāmata ar bantīti, ar pogu uz vāka, pīkstoša ūdensnecaurlaidīga un no auduma, kā arī grāmata latgaliešu valodā, kur ir mammas (Inetas Atpiles-Juganes) dzejoļi un meitiņas (Agnetas) zīmējumi u.c. Tika rādītas arī dažāda lieluma un biezuma grāmatas – sākot no 7,5 cm biezas (21×13 cm) un beidzot ar 5 mm biezu (2×3 cm). Patiess prieks, ka daudzi bērni jau bija redzējuši vismazāko grāmatiņu Maltas pagasta bibliotēkā, jo tur viesojās ar grupiņu!
Lai apliecinātu, ka bērni jau lieliski zina mūsu valodas alfabētu, katrs no viņiem vilka burtu kartītes un pilniem teikumiem stāstīja par tajā attēloto. Bet burtiņu atpazīšanas un rakstīšanas prasmju vingrināšanai kopā tika minēta krustvārdu mīkla – burtu rakstīšanu krustu šķērsu daudzi apguva pirmoreiz. Taču – apguva ātri un jautri!
Pēc tam katrs krāsaini uzrakstīja savu vārdu un to uzlīmēja lielajā krustvārdu mīklā, kuras atslēgvārds bija “Latviešu valoda”. Kamēr bērni pa vienam meklēja savam vārdiņam vietu, citi krāsoja savus burtiņus no interesantas latviešu veidotas grāmatas “Gusts Linkevičs. Krāsojamā ābece”. Arī skolotāja Aija Korkliša un viņas palīdze Valija Jasmane atrada vietu kopējā krustvārdu mīklā, bet viņām bērnu darbošanās laikā tika piedāvāts iepazīt interesantus svešvārdu latviskojumus, neparastākos bērnu vārdus un arī latgaliešu valodas piemirstos vārdus.
Vairāk nekā stundu ilgušās nodarbības noslēgumā visi bērni saņēma medaļas “Mazajam dzimtās valodas iepazinējam”, kurās tika akcentēts, ka latviešu valoda ir viena no daudzām pasaulē. Šoreiz vecāku vārdā un lielas medaļas veidā liels paldies tika teikts arī skolotājai Aijai (“labākajai ģimeņu palīdzei dzimtās valodas stiprināšanā un “Kāpēcīšu” izglītošanā) un arī auklītei Valijai (“labākās ģimeņu palīdzes palīdzei “Kāpēcīšu” izglītošanā un savaldīšanā”).
Bet dienas otrajā pusē, cienājoties ar burtiņcepumiem, tika piepildīta arī rīta viešņas sarūpētā “Labo vārdu kastīte”, kurā bērni salika pašu uzrakstītus laba vēlējumus viens otram, kas, kā atzina audzinātāja, bijuši tik sirsnīgi, ka acīs riesās asaras…
“Valoda ir pilsēta, kuras uzcelšanā ikviens cilvēks iemūrējis savu akmeni,” teicis Emersons un vēl tikai aptuveni pus gads un tagadējie “Kāpēcīši” kļūs par pirmklasniekiem un sāks būvēt savu dzimtās valodas ēku. Taču svarīgs būs katrs ķieģelītis, kas iemūrēts tās pamatos ģimenē, bērnudārzā. Tāpēc milzīgs paldies skolotājai Aijai, kuras darbu un ieguldījumu vecāki pa īstam var izprast, vien paši klātienē padarbojoties ar gandrīz 20 bērniem. Paldies ikvienam, kurš ir palīgs “mazo dzimtās valodas iepazinēju” ceļa sākumā!
Pateicībā bērniem un audzinātājai par jauko kopādarbošanos – Selīnas mamma Skaidrīte.
0
0
0
