Šīs nedēļas nogalē Rogovkas ciems bija kļuvis par Latvijas fotogrāfu galvaspilsētu, jo tik daudz fotomeistaru ar lielām un mazākām fotosomām un citiem amata rīkiem vienkopus redzēt nevar nemaz tik bieži. No 22. Līdz 24. maijam Rēzeknes novadā notika izcilā fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924—2010) piemiņai veltītais fotoplenērs, kurā piedalījās seši desmiti fotogrāfu no visas Latvijas. Kā atzīmēja plenēra dalībnieks, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks, kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem tik liels fotogrāfu pasākums Latvijā notiek pirmo reizi.
Lai arī fotoplenēra darbība risinājās četros Rēzeknes novada pagastos – Nautrēnu, Bērzgales, Lendžu un Ilzeskalna pagastā, par pasākuma mājvietu kļuva Rogovka, Nautrēnu vidusskola, kuru savulaik beidzis arī Jānis Gleizds. Te, skolas dienesta viesnīcā, fotogrāfiem bija nodrošināta nakšņošana un ēdināšana, kā arī interesantas un daudzveidīgas lekcijas un semināri par fotomākslu. Savukārt pa dienu fotogrāfi sadalījās komandās, kuras devās uz visiem četriem pagastiem, lai iemūžinātu savās fotogrāfijās to ikdienas norises, dabu, ļaudis. Lai nejauši neapmaldītos, pagastu pārvaldnieki bija sarūpējuši savu pagastu kartes, kuras izdalīja katram dalībniekam.
Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Žogota, iepazīstinot plenēra dalībniekus ar Rogovku, ar humoru piekodināja, ka Rogovkā esot noteikti jānobildē divas lietas – varžu pārbagātība dīķos un krāšņi ziedošās mežābeles ceļmalās. Tik tiešām, Rogovka maija nogalē grimst ceriņu un ābeļziedu mākoņos, pie fotomākslinieka dzimto māju vietas Vecgailumos saule spoguļojas dzidrajos Gailumu ezera ūdeņos un spītīgi kuplo veca piecžuburaina liepa. Šo savas dzimtās puses skaistumu un spēku sevī bija uzņēmis Jānis Gleizds, fotogrāfs – leģenda, kurš, spītējot skarbajam liktenim, pēc abu roku zaudēšanas, bija pratis apgūt fotografēšanu un kļūt par šīs jomas izcilību, radot fotogrāfijas, kas apbur skatītājus ar savu smalkumu un poēziju.
Fotoplenēra iniciators, Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs Igors Pličs uzsvēra, ka plenēra sākotnējais mērķis galvenokārt ir iemūžināt Jāņa Gleizda piemiņu. Radusies doma veidot piemiņas zīmi un atjaunot krucifiksu Gleizda dzimto māju vietā, savukārt Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ierosinājis sarīkot arī fotoizstādi. “Ja jau vajag izstādi, tad ir jātaisa kāds sabrauciens fotogrāfiem un jāsafotografē. Izsūtīju vēstuli, atsaucība bija ļoti liela, pieteicās ap 80, atbrauca gan mazāk, taču arī daudz. Visi Latvijas novadi pārstāvēti, ir no Ventspils, ir no Liepājas, no Bauskas, no Jūrmalas, Salaspils, Rīgas, arī tepat no Latgales.”
Igors Pličs atzīst, ka šādi plenēri ir svarīgi arī pašiem fotogrāfiem, jo palīdz stiprināt draudzības un sadarbības saites, kā arī paaugstināt viņu profesionalitātes līmeni. “Fotogrāfu Latvijā ir daudz, bet tā profesionalitātes latiņa tagad ir tāda pašķīdusi, nav vairs mākslas padomes, kas novērtētu darbus, katrs tagad pats par sevi.”
Starp fotoplenēra dalībniekiem bija arī fotovēsturnieks, Trīs Zvaigžņu ordeņa virsnieks Pēteris Korsaks. Pirms došanās fotografēt uz Lendžu pagastu, viņš vēl paspēj pastāstīt skaistu stāstu par Jāni Gleizdu. “Latgalietis Jānis Gleizds ir fotogrāfs -leģenda visā šajā pēckara periodā. Kad Jānis vēl bija dzīvs, pie manis uz Foto muzeju bija atbraujusi tūristu grupa no Austrijas, viņi bija redzējuši Gleizda izstādes šai izohēlijas tehnikā un gribēja ar viņu tikties. Es sarunāju tikšanos, aizbraucām pie Jāņa uz dzīvokli. Cik viņi bija pārsteigti, ka cilvēks bez rokām var taisīt tik smalkus darbus, viņi nesaprata, kā tas ir iespējams, tad viņš nodemonstrēja, kā ar mēli nofiksē fotoaparāta slēdzi.”
Par iespēju piedalīties plenērā ir gandarīti arī tā dalībnieki:
Anatols Kauškalis (Krāslava). “Es atbalstu Pliča pasākumu, jo viņš ir vienīgais cilvēks, kas mēģina iemūžināt Jāņa Gleizda piemiņu. Gleizds visā pasaulē pazīstams fotogrāfs, es bieži braucu uz Ukrainu, arī tur viņu pazīst. Atbraucu uz plenēru, jo gribu fotografēt Latgali.”
Līga Zariņa (Rīga). “Es esmu pirmo reizi Latgalē, man tā bija liela uzdrošināšanās, jo neesmu profesionāla fotogrāfe, arī pēc rakstura diezgan bikla, man ir grūti cilvēkus fotografēt, bet es gribu tam pārkāpt pāri. Vēlos fotografēt Latgales cilvēkus un skaisto dabu.”
Fotoplenēru finansiāli atbalstījusi Rēzeknes novada pašvaldība, kā arī Nautrēnu, Lendžu, Bērzgales un Ilzeskalna pagasta pārvaldes. No plenēra darbiem tiks veidotas ceļojošās izstādes gan katrā no pagastiem, gan Rēzeknes novada pašvaldības ēkā. Gan izstāžu, gan piemiņas zīmes atklāšana paredzēta šā gada rudenī.
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
