20 krāsainus, skanīgus, līksma prieka un arī skumju caurvītus skatuves gadus svinēja Gaigalavas pagasta dramatiskais kolektīvs – amatierteātris “Bykovīši”. Teātra vadītāja un režisore Ērika Bozoviča savus aktierus uz skatuves aicināja pa vienam, katru sveicot ar puķi, par katru pasakot kādu labu vārdu. Un tik tiešām – amatierteātru aktieri visi ir īpaši, ļaudis, jo ikdienā nodarbojas katrs ar savu darbu vai mācībām, bet vakaros sanāk kopā, lai pārtaptu skatuves tēlos, lai izdzīvotu svešas dzīves, lai gādātu prieku saviem skatītājiem. Arī Gaigalava ir īpašs pagasts – te ir veseli trīs amatierteātri, bet Bykovīši ir pats vecākais un panākumiem bagātākais no tiem. Izveidojies tālajā 1995. gadā, kad toreizējais Gaigalavas pagasta padomes, tagad – novada domes — priekšsēdētājs Monvīds Švarcs mudinājis Ēriku, toreiz Gaigalavas pamatskolas skolēnu dramatiskā pulciņa vadītāju, pulcēt ap sevi pagasta ļaudis, kuri varētu spēlēt teātri. Tagad pats Monvīds brīnās, kā Ērikai tas ir izdevies – dabūt uz skatuves pat tos, par kuriem grūti iedomāties, ka viņi varētu to darīt. Bet – sanāk un izdodas! Paši pirmie aktieri spēlē Bykovīšu rindās arī tagad – Juris Bikše, Valdis Melnis, Annēlija Melne, Gunta Spīča, Valentīna Deksne. Tagad pats jaunākais teātra aktieris ir Guntas dēls Imants.
Kolektīvā pavisam ir ap divi desmiti dalībnieku, taču jubilejas pasākumā piedalījās tikai 13. Vairākus ceļi uz laiku aizveduši tālu no Gaigalavas – kā stāsta Ērika, tāpēc arī šajā vakarā nebija iespējams pilnībā nospēlēt kādu no vecajiem iestudējumiem, jo trīs teātra puiši šobrīd strādā ārzemēs. Tomēr par vīriešu trūkumu savās rindās režisore nesūdzas – Bykovīšu izrādēs nekad nav bijis tā, ka dāmām jāspēlē vīriešu lomas.
Pirmais Bykovīšu iestudējums bijis Rūdolfa Blaumaņa “Ļaunais gars”. Sākumā savus skatītājus lutinājuši ar divām pirmizrādēm – Ziemassvētkos un Līgovakarā, tagad palikuši tikai pie Līgovakara izrādes. Kā jau parasti, skatītāji vairāk gaida komēdijas, tomēr Bykovīšu komēdijās ir sava daļa arī nopietnības, lai nekļūtu tikai par publikas smīdinātājiem ar lētiem un pliekaniem jociņiem, kā tas nereti gadās. Ne jau par velti 2003. gadā Bykovīšu izrāde “Miķeļa preceibas” iekļuva starp astoņām labākajām gada amatierteātru izrādēm Latvijā, savukārt galveno lomu tēlotāji Zinaīda Zaļūksne un Viktors Milihs tikuši nominēti starp gada labākajiem amatierteātru aktieriem. Tas ir augsts sasniegums, ja ņem vērā, ka amatierteātrī visi dara visu – ne tikai spēlē lomas, bet arī veido scenogrāfiju, šuj tērpus un, protams, klausa režisorei, kura dažkārt, šķiet, vēlas no aktieriem neiespējamo – kā tas asprātīgi tika atveidots fragmentos no teātra iestudējumiem.
Bykovīši ir filmējušies videofilmās par Antonu Rupaini un Jāni Klīdzēju, kur ārkārtīgi dzīvi un kolorīti attēlojuši šo rakstnieku stāstu varoņus.
Jubilārus sveica tuvi un tāli draugi, kā jau dzimšanas dienā, bija milzīga torte ar 20 svecītēm, skanēja daudz laba vēlējumu aktieriem un režisorei, kura jau četrus gadus braukā 30 km turp un atpakaļ uz Gaigalavu no Nautrēnu pagasta, kur viņu aizvedušas ģimenes saites. Tas nav viegli, jo jāaudzina trīsgadīgs dēlēns, ģimene prasa daudz rūpju. Ja arī nāktos šķirties no kolektīva, Ērika Bozoviča novēl saviem Bykovīšiem daudzus daudzus tikpat radošus gadus, būt atraktīviem, saticīgiem un draudzīgiem savā starpā, kā tas ir šobrīd.
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
