2015. gada 8. februāris bija priecīga un sengaidīta diena Lūznavas pagasta un apkaimes iedzīvotājiem, jo vienā no atjaunotās Lūznavas muižas pirmā stāva telpām svinīgi tika iesvētīta kapela. Jau pirms Svētās Mises sākuma nelielā kapelas telpa bija tik pārpildīta, ka nācās nest papildus krēslus, kopā ar lūznaviešiem šajā dienā bija arī pārstāvji no kaimiņu draudzēm – Zosnas, Rozentovas, Rēzeknes. Jauno lūgšanu vietu svinīgā ceremonijā iesvētīja Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes –Aglonas diecēzes bīskaps V.E. Jānis Bulis un Jēzus Sirds katedrāles priesteris Ainārs Londe, dievkalpojumu ar dziesmām kuplināja katedrāles jaunieši ar ērģelnieci Nelliju Sarkani.
V.E. bīskaps Jānis Bulis savā svētrunā uzsvēra, ka dievnams, tā ir vieta, kur cilvēks var tikties ar Dievu Svētajā Misē, attīrot savu sirdsapziņu grēksūdzes sakramentā un Euharistijā, kā arī gremdējoties klusā sirds lūgšanā. Šāda vieta tagad būs arī Lūznavas ļaudīm, jo līdz šim draudzei nācās pulcēties neērtās un nepiemērotās telpās.
Sveicot lūznaviešus, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs novēlēja, lai šajā kapelā vairāk nāktu ģimenes priecīgos dzīves notikumos, slēdzot laulības, kristot jaundzimušos, lai tā būtu vieta, kur ikkatrs varētu vienkārši ienākt un pabūt klusumā un pārdomās. Uz šādu pašapceri rosina arī askētiskās, gaišās kapelas telpas, kas atjaunotas savā vēsturiskajā veidolā, balstoties uz Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas veiktās vēsturiskās izpētes rezultātiem. Kapelas interjers – altāris, soli, biktskrēsls – darināti uzņēmumā “Tonis RA” (vadītājs Jānis Rapša).
Pēc vietējo ļaužu nostāstiem, kapela kādā no simtgadīgās muižas telpām bijusi jau tās īpašnieka un cēlāja, poļu izcelsmes tiltu būves inženiera Staņislava Kerbedza laikos, par ko gan nav dokumentāla apstiprinājuma. Muiža būvēta laikā no 1905. līdz 1911. gadam kā vasaras rezidence, kurā arvien mājojušas mūzas – saimnieces, sabiedriskās darbinieces un mecenātes Jevģēņijas Kerbedzas aicināti, Lūznavā pulcējās mākslinieki, literāti, mūziķi, starp tiem arī lietuviešu gleznotājs un komponists M. Čurļonis, te atradās mākslinieku darbnīcas. 1922. – 1944. gadam ēkā izvietota kurlmēmo bērnu skola, no 1944. līdz 1984. gadam muižā atradās Maltas sovhoztehnikums. Atmodas laikā, 20. gs. 90. gados šajā telpā, toreizējās katehētes, nu jau mūžībā aizgājušās Antoņinas Soboļevskas rosināti, uz lūgšanām sāka pulcēties ticīgie. Tagad svētās Mises kapelā notiks regulāri, katru svētdienu, plkst. 13.30, kapelu apkalpos Vissv. Jēzus Sirds katedrāles priesteri Ainārs Londe un Vitālijs Filipenoks.
Lūznavas muižas ēka, viena no visskaistākajām 19.gadsimta beigu, 20. gadsimta sākuma muižām Latgalē, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības realizētajam projektam „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, tā ir atguvusi savu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un atgriezusies senatnīgā stilā kā kultūras pērle.
Lūznavas muižas rekonstrukcijas darbi tika veikti Rēzeknes novada pašvaldības budžeta ietvaros ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma atbalstu. Objekta kopējās izmaksas: 1 297 395,70 EUR ( ar PVN), no kurām Eiropas Savienības finansējums sastāda – 463 721,83 EUR (bez PVN).
Plānots, ka nākotnē Lūznavas muiža varētu attīstīties kā Starptautiskais vides izglītības un mākslas centrs, centrs pie pašvaldības, kurā darbosies vairāki pulciņi, rīkotas starptautiskas nometnes, organizēti semināri, mākslas plenēri u.c. ēkas atklāšana paredzēta jau šopavasar, 25. aprīlī, Latgales Podnieku dienās.
Anna Rancāne
Autores foto
0
0
0
