„Par svētkiem, par cilvēkiem un par maizi” – ar šādu devīzi 20.aprīlī noritēja Ratnieku tautas nama 40 gadu jubilejas pasākums. Par svētkiem, jo tieši tautas nams ir vieta, kur cilvēki jau izsenis pulcējas svētku reizē, par cilvēkiem, jo bez viņiem tautas nams stāvētu tukšs, un par maizi, jo tieši Ratniekos jau vairākus gadu desmitus maizes cepšana ir gluži kā vizītkarte.
Jubilejas pasākumā klātesošajiem caur fotogrāfijām un atmiņu stāstiem bija vienreizēja iespēja ielūkoties Ratnieku kultūras dzīves vēsturē. Tā kā tautas nama priekšgājējs bija pārāk novecojis, lai to atjaunotu, septiņdesmito gadu sākumā kareivja Čapajeva vārdā nosauktā kolhoza valdes sēdē tika nolemts celt jaunu tautas namu. Līdzīgi kā priekštecis, arī jaunais projekts bija paredzēts neliels – vienstāvu ēka ar četrām telpām, tomēr toreizējais kolhoza priekšsēdētājs Ernests Klīdzējs projektu palielināja uz visām pusēm, valde to apstiprināja, un jau 1973.gada pavasarī notika Čapajeva kluba iedancošana. Par kluba vadītāju sāka strādāt jaunā un enerģiskā Ļubova Vasiļjeva, kuras iedibinātās tradīcijas – Bērnības svētki, Ražas novākšanas svētki un citi pasākumi – tiek turpināti vēl šodien. Pēc gada, kad Ļubova Vasiļjeva nomainīja dzīvesvietu, rūpes par kultūras dzīvi uzņēmās Ratnieku bibliotēkas vadītāja Lidija Klīdzēja. Šajā laikā Čapajeva kluba ballēs sāka spēlēt arī muzikantu apvienība „KVES”, kā sastāvā bija Konstantīns Belovs, Ivans Belovs, Ēriks Mališevs, Staņislavs Cipruss un citi. Jāatzīmē, ka Staņislavs Cipruss 1975.gada martā arī pārņēma tautas nama vadītāja pienākumus. 1984.gadā pēc kultūras darbinieku tehnikuma absolvēšanas Ratniekos sāka strādāt Sarmīte Kalvāne. Viņa pastāstīja, ka joprojām spilgti atceras savu pirmo organizēto pasākumu 8.martā: „Tehnikumā biju mācīta, ka vairs neesot jāpievērš tik liela uzmanība Padomju Savienības slavināšanai, tāpēc arī pasākumu sāku bez ierastā referāta. To uzreiz pamanīja partijas sekretāre, un tiku pamatīgi nostrostēta.” No 1987.gada Ratniekos strādāja Ludmila Ribakova, pēc tam – Inga Vazņikova. Deviņdesmito gadu sākumā līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, Ratnieku kultūras dzīvē iestājās pagrimums, un ap 1994.gadu to slēdza pavisam. Septiņu gadu garumā vienīgā aktivitāte kultūras namā bija diskotēkas. Šajā laikā dejotgribētājus uzraudzīja Natālija Belova.
2001.gada pavasarī, kad Ratnieku tautas namā sāka strādāt pirmsskolas skolotāja Vija Jeršova, kultūras dzīve ciematā atdzima. „Sākums bija grūts,” atklāj Vija. „Grīda tautas namā bija iepuvusi, divas apaļās krāsnis nespēja piesildīt telpu, logi tik tikko turējās ailēs, turklāt nebija arī skaņas aparatūras.” 12 darba gados Vija Jeršova izdarījusi daudz, par ko liecina ne vien sakārtotais tautas nams un biežie pasākumi, kas pulcē skatītāju simtus, bet arī tas, ka pašdarbībā iesaistīta lielākā daļa vietējo iedzīvotāju. Folkloras kopa, divas ritma deju grupas, eksotisko deju grupa, bērnu un pieaugušo dramatiskie kolektīvi – Ratniekos ikviens var atrast, kā pavadīt vakarus. „Pavisam drīz sāks darboties arī vokālais ansamblis,” atklāj tautas nama vadītāja.
Ratnieku pašdarbnieku sniegumu varēja novērtēt arī jubilejas pasākumā. Tāpat gaviļniekus sveica Mākoņkalna folkloras kopa, līnijdeju grupa „Lucky”, Čornajas kultūras nama pašdarbnieki, kā arī Kaunatas un Griškānu dejotāji. Ciemiņu vidū bija arī vietējo uzņēmumu – SIA „Edgars” un „SIA Velte-L – pārstāvji, biedrības „Šodiena – Rītdienai” dalībnieki, Čornajas pagasta konsultatīvā padome, Čornajas pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kvitkovskis, kā arī Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, kura uzteica tautas nama spēju uzturēt tradīcijas un pašdarbībā iesaistīt arvien vairāk cilvēku. „Kultūras dzīve Ratniekos neatpaliek no lielo pagastu centriem,” atzina Ināra Pleikšne, pasniedzot Vijai Jeršovai Rēzeknes novada pašvaldības Atzinības rakstu par ieguldījumu Čornajas pagasta kultūras dzīves pilnveidošanā. Klātesošie tautas namam un tā vadītājai vēlēja gan „vēl simts reizes pa 40”, gan to „lai tālu spīd gaisma no kultūras nama logiem”, gan arī „lai būtu radoši cilvēki, uz kā entuziasma balstās tautas nams”. Un galvenais, lai skatītāju pilna zāle arī turpmāk, jo, kā Vija teic, tikai redzot skatītāju smaidus un dzirdot aplausus, sirds gavilē.
Madara Ļaksa,
Rēzekne novada sabiedrisko attiecību speciāliste
0
0
0
