Mūžs, līdzīgs ābelei – svētīgs un balts…
Janīna Mičule (26.01.1927.-19.10.2014.) – personība, skolotāja, tradicionālās kultūras krājēja un popularizētāja, sabiedrības dvēsele, māte un vecmāmiņa, daudziem tuvs un mīļš cilvēks. Viņas dzīves nekad nezūdošas vērtības – gods, tikums, sirdsapziņa, pienākums un mīlestība. Dzīves stūrakmeņi – Dievs, ģimene, darbs, tautasdziesma un Latvija. Tāds ir viņas mūžs, par kuru tagad jāsaka – bija…
19.oktobrī Janīna aizgāja gājputniem līdzi – neatsaucama, taču atstādama aiz sevis bagātu garīgo mantojumu un mūžu, līdzīgu ābelei – svētīgu un baltu. Tieši tāpēc Janīna Mičule no līdzcilvēkiem iematojusi nedalītu cieņu un mīlestību. Vieniem viņa bija īpaša un neaizmirstama skolotāja, kuru ar pateicību atceras Rikavas skolas skolēni daudzās paaudzēs, citiem – iejūtīga un laipna kolēģe, vēl kādam – izpalīdzīga kaimiņiene un uzticams draugs.
Janīnas Mičules mūžā ir bijis gana daudz grūtību, bet vēl vairāk prieka, laimes, mīlestības un gandarījuma par paveikto. Un padarīts ir daudz: izaudzināti un izskoloti pašas bērni, zināšanas sniegtas neskaitāmiem skolēniem. Lielāko daļu darba mūža Janīna ir veltījusi Rikavas skolai, bijusi kā paraugs skolotāja darba cēlumam un sūtībai. Taisnīga, stingra, prasīga, iejūtīga un cilvēcīga – tādu Janīnu Mičuli atceras viņas audzēkņi un kolēģi.
Janīnas mūža piepildījums ir etnogrāfiskais ansamblis „Rikava” daudzu gadu desmitu garumā. Tajā viņa darbojās gan kā dalībniece, gan kā kolektīva vadītāja, veicinot latgaliešu valodas saglabāšanu, nacionālās pašapziņas celšanu, patriotisma uzturēšanu un sekmējot vērtīgā latgaliešu etnogrāfiskā mantojuma pārmantojamību no paaudzes paaudzē. Nozīmīgs ir Janīnas Mičules rosīgais sabiedriskais darbs Rikavas pagastā.
Janīna bija ticīgs cilvēks, kas mīlēja Dievu no visas sirds. Savu sirds siltumu Janīna dāvāja, aktīvi darbodamās Rikavas Katoļu draudzē. Rikavas Dievnamā starp citām balsīm drosmīgi un pārliecinoši skanēja Janīnas balss. Viņai piederēja spēka rieciens – lūgšanas, ar kurām viņa nesavtīgi dalījās.
Viņa bija stipra – stipra kā mūsu Tautasdziesma. Savās ikdienas gaitās tecēja kā irbīte – te palīdzēdama un atbalstīdama, te mierinādama un līdzi juzdama, ar smaidu sejā, dzirkstošām acīm, neizsmeļamu dzīves gudrību un dziesmu pūru. Tāda viņa paliks mūsu atmiņās un sirdīs.
Dziļā cieņā un pateicībā noliecam galvas Janīnas Mičules garā, skaisti un krietni nodzīvotā mūža priekšā.
Izsakām patiesu līdzjūtību bērnu ģimenēm.
Nu Janīnai priekšā Mūžība, gara jo gara. Bet mums, palicējiem, cerība kādudien sajust balta un mīlestības apgaismota eņģeļa spārnu pieskārienu – tik liegu, tik maigu, sargājošu un cilvēkmīlestību apliecinošu.
Izvadīšana sestdien, 25. oktobrī pulksten 11.00 no Rikavas baznīcas.
Etnogrāfiskais ansamblis „Rikava”,
Rikavas pamatskola,
Rikavas katoļu draudze,
Rikavas pagasta pārvalde.
0
0
0
