Rēzeknes novada izglītības iestāžu vadība ik gadu pirms 1. septembra tiekas konferencē, lai pārrunātu būtiskākās aktualitātes. Arī šogad 26. augustā Rēzeknes novada skolu direktori un vietnieki, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji tikās konferencē. Katrs konferences dalībnieks dāvanā saņēma Edītes Husares latgaliešu dziesmu krājumu “Muna dzīšmu groumota” un konference sākās ar sadziedāšanos.
Šajā mācību gadā jo īpaši liela uzmanība būs pievērsta jaunā mācību satura ieviešanai, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanai. Visas novada skolas darbu veiks klātienē. Uzrunājot pasākuma dalībniekus Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pateicās pedagogiem par izturību: ”Aizvadītā mācību gada pēdējie trīs mēneši bija pamatīgs pārbaudījums visiem, taču pedagogi lieliski tika galā, tas redzams arī pēc pārbaudes darbu rezultātiem. Īpašs paldies pirmsskolas iestāžu darbiniekiem, kas visu laiku strādāja klātienē.” Monvīds Švarcs arī uzsvēra lielo vecāku lomu, kuriem jāskatās izglītojamā veselības stāvoklis pirms došanās uz skolu. Rēzeknes novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Guntis Rasims pateicās par lielisko darbu ārkārtas apstākļos un sacīja, ka bērni ir ļoti noilgojušies pēc skolas: ”Ļoti neparasta situācija- bērni grib uz skolu, jo skola nav tikai mācīšanās, tā ir komunikācija ar vienaudžiem draugiem, un tas ir ļoti svarīgi!”
Tradicionāli konferencē tika sveikti pedagogi, kas devušies pensijā, ka arī tie, kas uzsākuši darbu.
Izglītības darba speciāliste Elita Opincāne informēja konferences dalībniekus par prioritātēm 2020./2021. mācību gadam mācību metodiskajā darbā:
Pirmsskolas izglītības (piecgadīgo un sešgadīgo apmācība) posmā:
Lietpratības mācību satura un pieejas ieviešana mācību procesā: labās prakses izzināšana un popularizēšana;
1.-4.klašu posmā:
Lietpratības mācību satura un pieejas ieviešana, veicot mācību procesa organizēšanas maiņu, īpaši 1. un 4. klasēs;
Izglītojamo individuālo vajadzību ievērošana, talantu attīstīšana un personības izaugsmes veicināšana izglītības procesā;
5.-9. klašu posmā:
Mācīšanās mācīties aktualizēšana, skolēnos veidojot un nostiprinot pašvadības prasmes un patstāvīgas, jēgpilnas mācīšanās ieradumus;
Lietpratības mācību satura un pieejas ieviešana 7. klasē, veicot mācību procesa organizēšanas maiņu;
Individuālā atbalsta sniegšana skolēniem, kam ir identificēts risks priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai (ESF projekta “PuMPurs” īstenošana).
Vidusskolas posmā (10.-12.kl.):
Mācīšanās procesa plānošanas un karjeras virzības aktualizēšana atbilstoši izglītojamo individuālajiem mērķiem;
Interešu izglītībā:
Atbalsts bērnu un jauniešu nacionālās identitātes stiprināšanā, kultūras mantojuma apguvē, turpinot mērķtiecīgu un plānveidīgu gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem;
Izglītības iestādes vidē:
Rūpes par izglītojamo drošību un veselību, preventīvi strādājot ar atkarību profilaksi, aktualizējot dinamiskās pauzes mācību procesa laikā un starpbrīžos;
Pedagogu iniciatīvas (sadarbības) kopu veidošana, tādējādi iedzīvinot novitātes, veicot lietpratības satura un pieejas ieviešanu izglītības procesā;
Atbalsts pedagogiem profesionālajā izaugsmē: jēgpilnas atgriezeniskās saites sniegšana pedagogiem un līdzdalība profesionālā mērķa izvirzīšanā (saturiska, jēgpilna atgriezeniskā saite pēc vērotajām mācību stundām, sarunas ar pedagogu mācību gada noslēgumā).
Diānas Seleckas teksts un foto