Aizgavēnis ir nosacīts punkts starp un Ziemassvētkiem un Lieldienām, tāpēc to sauc par pavasara gaidīšanas svētkiem. Ik gadu ar jautrām izdarībām un rotaļām Aizgavēni atzīmē Rikavā. Cilvēki ar visādām izdarībām veicina savai mājai auglību, atbrīvojas no visa sliktā, ļaunā, bet galvenais ir kopā būšana.
Ejot apkārt ugunskuram un stipri sitot kājas, dzinām kurmjus no dārziem, sadedzinājām savas negatīvās īpašības. Neizpalika arī Laimes pogas meklēšana. Bērniem bija prieks izskrieties, piedalīties izzinošajā pasākumā, kur visiem bija prieks un jautrība.
Visiem bija iespēja spēlēt spēles, iet rotaļās un spēkoties, jo šajos gadskārtu svētkos valda sacensību prieks.
Ar salmu lelles dedzināšanu mēs atvadījāmies no liekā un nevajadzīgā.
Šajos svētkos līksmi atvadījāmies no ziemas tumsas un noguruma. Tā kā Aizgavēnim seko Lielais gavēnis, tad šie ir izēšanās svētki, kuros tradicionāli cep un ēd visādus miltu ēdienus – pankūkas, biezpiena un siera plācenīšus, u.tml.
Ticējums vēsta, ka Aizgavēnī nedrīkst skopoties ar ēdieniem, tad gads būs bagāts un veiksmīgs, tādēļ arī Rikavā pēc spēlēm un rotaļām visus gaidīja svētku galds ar gardām pankūkām un siltu tēju.
Inese Vērdiņa,
Rikavas kultūras nama vadītāja
0
0
0
