1920. gada 3. janvārī ar Daugavpils atbrīvošanas kaujām sākās Latgales atbrīvošanas operācija, kas turpinājās 16. janvārī pie Rušenicas upes, kur cīnījās Jelgavas 3. Kājnieku pulks.
Pieminot šo cīņu simtgadi, 16. janvārī Rēzeknes novada Feimaņu pagastā pie Rušenicas upes notiks svinīgs pasākums. Tajā piedalīsies Rēzeknes novada pašvaldības pārstāvji, uzrunu teiks Zemessardzes 32. Kājnieku bataljona komandieris majors Edgars Belinskis. Par Latgales kaujām ģenerālis Pēteris Radziņš rakstīja: „Latgales atbrīvošanas kara nozīme ir ļoti liela; man liekas, ka uzvarai Latgalē ir lielāka nozīme nekā uzvarai pret Bermontu. Karojot pret Bermontu mēs vedām karu pret ienaidnieku bez idejas, bez tēvijas; šo ienaidnieku centās apkarot arī sabiedrotie un palīdzēja mums vislielākajā mērā kā morāliski, tā materiāli. Latgales atbrīvošanās karā Sabiedrotie mums vairs nepalīdzēja. Mūsu karaspēkā darbojās gan nacionālā sajūta un arī naids pret sarkano teroru, bet no otras puses, mūsu karaspēkā un arī tautā tika vesta propaganda par labu šim sarkanajam teroram. Mūsu karaspēkam bija jākaro ar ļoti lielu ienaidnieku – veselu lielvalsti- ienaidnieku, kurš bija uzvarējis visas baltās krievu armijas. Tikai ar šo uzvaru mēs pierādījām visai pasaulei, ka mums ir pilnīgi noteikta nacionāli valstiskā apziņa, kura nepadodas nekādiem vilinājumiem ne uz labo, ne uz kreiso pusi. Tikai ar šo uzvaru mēs ieguvām Latvijas austrumu robežu. Ja mēs nebūtu karojuši un uzvarējuši Padomju Krievijas karaspēku, tad mēs ne tikai nekad nepievienotu Latgali pie Latvijas, bet mēs nekad nebūtu ieguvuši arī mieru un drošību no Krievijas puses. Latvijas armija 1920. gadā izkaroja galīgo Latvijas apvienošanu un neatkarību”.
Svinīgo pasākumu pie piemiņas monumenta Rušeņicas cīņām rīko Rēzeknes novada pašvaldība un Zemessardzes 32. Kājnieku bataljons.
0
0
0
