Lai nokļūtu Kruku ciemā, nogriežoties no Maltas – Viļānu šosejas, septiņarpus kilometru jāpabrauc pa visai grambainu zemes ceļu. Tā asfaltēšana bijusi ieplānota jau pirms vairākiem gadiem, taču plānus izjaukusi krīze, un tagad silmalieši uz šī valstij piederošā ceļa sakārtošanu nemaz īpaši necer. Silmalas pagasts platības ziņā ir lielākais Rēzeknes novadā, tas 1990. gadā izveidojies, apvienojot četras ciema padomes – Silmalas, Čulku, Kruku un Ružinas. Zīmīgi tas, ka šejienes iedzīvotāji 90. gados notikušās zemes reformas laikā izteica vēlēšanos arī turpmāk saimniekot kopīgi. Tā, balstoties uz likumu par bijušo sovhozu un kolhozu zemes privatizāciju, bijušā kolhoza “Krasnoje znamja” („Sarkanais karogs”) teritorijā izveidojās SIA ”Daugavieši”, bet daļa no kolhoza “Ļeņinec” 1992. gada februārī pārtapa par SIA “Kruki”, kurā viesojamies šoreiz.
Zeme tiek apstrādāta
SIA “Kruki” apstrādā ap 1100 ha zemes un, tik tiešām, vismaz ceļmalās neapstrādātus un aizlaistus laukus neredz. Šopavasar 130 ha iesēts rapsis, 370 ha – graudaugi, pārējais ir ilggadīgie zālāji, jo saimniecība nodarbojas arī ar piena lopkopību. SIA “Kruki” nodarbināti 80 cilvēki, kaut gan, kā atzīst valdes priekšsēdētājs Ivans Koņuhovs, pārsvarā gan tas ir sezonas darbs. “Daudzi strādā nepilnu darba dienu, sevišķi fermu strādnieki. Algas – diemžēl tikai minimālās, jo mums tik daudz nemaksā par saražoto produkciju, lai mēs varētu atļauties vairāk. Arī izmaksas ir pietiekami augstas – degviela, elektrība, minerālmēsli.” Gada beigās parasti tiek rīkotas īpašnieku kopsapulces, kur valde atskaitās par gada darba rezultātiem un kopīgi tiek plānots tālākais darbs, visi lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Ja saimniecība darbojas ar peļņu, tad īpašniekiem tiek izmaksātas dividendes. I.Koņuhovs gan teic, ka tās esot niecīgas.
Uz jautājumu, kāpēc silmalieši izvēlējās šādu saimniekošanas veidu, I. Koņuhovs domā, ka, iespējams, toreiz nostrādājis inerces princips. “Ir jau arī citos Latvijas reģionos tādas saimniecības, kā, piemēram, SIA ”Tērvete”, tur arī pēc zemes reformas nesadalīja zemi, bet nolēma apstrādāt kopīgi, tagad tā ir turīga saimniecība. Viņi nolēma, ka tā ir labāk, mēs arī. Varbūt rīkojāmies pēc inerces, lai būtu tāpat kā agrāk. Cilvēkiem ir nodarbošanās, nav jāslaistās ap pagastmāju un jāprasa pabalsti. Ar vienu vārdu sakot, nedzīvojam bagāti, tomēr dzīvojam.”
Par projektu īstenošanu jālemj kopīgi
Intensīva saimniekošana laukos, šobrīd nav pat iedomājama bez modernas lauksaimniecības tehnikas, arī SIA “Kruki” pa šiem diviem gadu desmitiem pamazām ir atjaunojusi savu tehnikas parku, gan ņemot kredītus un līzingus, gan arī īstenojot Eiropas Savienības finansētos projektus kopsummā par aptuveni 200 tūkstošiem latu. Saimniecībā nav atsevišķa projektu speciālista, ar to nodarbojas grāmatvede, kura labi orientējoties sarežģītajos projektu labirintos, taču ne visi projekti ir atbilstoši kolektīvajai saimniekošanas formai. “Ne visiem projektiem mēs atbilstam, un tad, ja ir liela apjoma projekts, tad sākas liela saskaņošana, papīru lietas. Mums nav viens īpašnieks, bet ir daudz īpašnieku, ap 100, tie ir visi bijušie zemes īpašnieki, kuri ir apvienojušies SIA. Nav tik vienkārši, kā individuālajam zemniekam.”
Turas uz vecajiem kadriem
Ivans Koņuhovs pēc profesijas ir inženieris, par SIA priekšsēdētāju strādā kopš 1995. gada. Pašreizējās SIA valdē darbojas līdzšinējā kolhoza speciālisti. “Tas ir vecais rūdījums, pieredze, kolektīva apziņa, mēs esam kopā sastrādājušies, arī tagad turamies kopā. Jaunie? Nu, ir arī pie mums ļaudis līdz 35 gadu vecumam, strādā fermās, par traktoristiem, bet maz. Ko dara citi Silmalas jaunieši? Gan savas saimniecības uztur, gan uz ārzemēm vai Rīgu peļņā aizbraukuši. Ir arī tādi, kas bez darba slaistās.” Ivans smejas, ka valdība, paaugstinot pensijas vecumu, ir parūpējusies, lai vecie speciālisti strādātu ilgāk. “Tā mēs vēl tagad esam jauni, tagad arī man vēl līdz pensijai ir tālu. Bet problēmas ir ar jaunajiem kadriem, nav vairs tās darba kvalitātes, tie ir pavisam citi cilvēki, nekā bijām mēs. Dažs vēl neko neprot, bet jau taujā – cik tad es te SIA saņemšu?! Vecākie, kuri velk par to minimumu, saprot, ka neko vairāk te arī neizstrādāsi, bet jaunie to vairs negrib.”
Fermas – vēl no padomju laikiem
Kaut arī šopavasar laika apstākļi nelutināja, I. Koņuhovs atzīst, ka sēja pagājusi sekmīgi, arī ziemāji nav bijuši jāpārsēj, kā daudzviet Zemgalē. Šogad iesēts 30 ha linu, kuri tiks nodoti Rēzeknes linu pārstrādes rūpnīcai. Priekšsēdētājs slavē labo sadarbību ar kooperatīvu “Latraps”, ar kura starpniecību tiek realizēti graudaugi un rapsis. Saimniecībā ir vairākas lopkopības fermas, taču tās visas ir būvētas vēl padomju laikos, daža pat 20. gadsimta 60. gados. Jaunu fermu būvniecība ir akūti nepieciešama, taču pagaidām saimniecībai tā neesot pa spēkam.
Par nākotnes plāniem un vīzijām I.Koņuhovs atturas spriest. “Tas pirmām kārtām ir atkarīgs no mums pašiem, no mūsu paju īpašniekiem. Bet lauksaimniecībā lielus plānus neizkalsi, te daudz kas ir atkarīgs tā teikt no Dieva, no labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Arī no pasaules biržā noteiktajām cenām lauksaimniecības produkcijai, 2012. gadā tās bija ļoti labas, bet pagājušajā gadā jau ievērojami kritās, kā būs šoruden, nezinām.”
Brīvas lauksaimniecības zemes Silmalā vairs neesot, arī SIA “Kruki” ap 100 ha zemes nomā no īpašniekiem, pārsvarā no veciem cilvēkiem, kuriem pašiem nav spēka to apstrādāt. “Mēs viņiem maksājam nomu un arī piemājas lauciņu apstrādājam pēc mūsu cenām. Bet kopumā visa zeme ir aizņemta, visa apstrādāta, ko mēs paši neesam paņēmuši, to apstrādā ārzemnieki – dāņi, zviedri.”
Pagasts paļaujas uz lielsaimniekiem
Pirmdienās SIA “Kruki” administratīvajā ēkā ir daudz ļaužu, šajā dienā te atbrauc pašvaldības speciālisti, sociālie darbinieki, lauksaimniecības konsultants, kasiere, lai ciema iedzīvotāji varētu nokārtot savus jautājumus, nebraucot uz pagasta centru. Silmalas pagasta pārvaldes vadītājs Eduards Grišuļonoks atzīst, ka tā esot izdevīgāk. Arī lielākā daļa no SIA “Kruki” administratīvās ēkas ir nodota nomā pagasta vajadzībām.
Pagasta pārvaldes vadītājs lielo lauksaimniecības uzņēmumu darbību Silmalā vērtē visnotaļ pozitīvi. “Ir pie mums arī zemnieku saimniecības, gan lielākas, gan mazākas, bet tām rezultāti tomēr ir vājāki, nekā SIA. Tā kā “Kruku” vietā agrāk bija slavens linu audzēšanas kolhozs, viņi ir mantojuši šo pieredzi, te palika strādāt speciālisti ar augstāko izglītību, ar pieredzi, – inženieri, agronomi, zootehniķi, veterinārārsts. Arī SIA “Daugavieši” spēcīgi strādā, tur ir vairāk gados jaunāku speciālistu. Lauksaimniecība nav viegls darbs, it sevišķi pie mums, kur augsnes nav tādas, kā Zemgalē, tur ražība ir 8-9 tonnas graudu no ha, pie mums labi, ja četras, četrarpus. Es reiz jautāju vienam Zemgales zemniekam, kā viņš tiek pie jaunas tehnikas, tad viņš teica, ka vidēji 6 tonnas no katra hektāra tiek atdotas bankai par kredītiem. Bet ko atdot mums?“
Tomēr vecticībnieku ciems Kruki turas spītīgi. Varbūt tas saistīts ar ciema nosaukumu, kuru bieži vien nepareizi latvisko. “Mēs neesam Kruķi, bet gan Kruki – āķi! Pleskavas apgabalā arī ir sādža Krjuki. Varbūt no turienes mūsu senči pirms trijiem simtiem gadu nākuši, kas to lai zina! Bet mēs sevi neuzskatām par ienācējiem, esam vietējie, ” – pasmaida E. Grišuļonoks.
Anna Rancāne
0
0
0
