Šogad pirmo gadu Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā tiks rīkotas „Eiropas kultūras mantojuma dienas 2019” „Restaurācija”.
Pušas baznīcas ēka ir viena no izcilākajiem Latvijas koka dievnamiem, kas celti un saglabājušies no baroka laikmeta. Baznīca ir koka celtne, kuru uzbūvēja 1743. gadā un tā rašanās pirmsākumi saistīti ar Šadursku dzimtu. Dievnamu cēla pēc tā laika būvniecības — guļbūves metodes, celtni cērtot tikai ar cirvi. Dievnamā atrodas trīs altāri. Centrālais, 18. gadsimta vidus kokgriezumiem bagātais altāris, kuru papildina 19. gadsimta glezna ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas veltīts Svētajai Trīsvienībai. Labajā pusē atrodas Svētā Franciska Džironimo altāris, bet kreisajā pusē – Svētās Dievmātes altāris ar Lurdas Dievmātes statuju. Abi sānu altāri tapuši 18. gadsimta vidū. Tikpat seni baznīcā ir feretrons, monstrance, Svētās Trīsvienības glezna un latviešu ērģeļu meistara J. Gremzes būvētās ērģeles. Baznīcas dārza labajā pusē atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis — aptuveni 10 metrus augsts 19. gadsimtā celts zvanu tornis, kurā atrodas divi — 1743. un 1881. gados lieti zvani.
Baznīcas ēka nekad nav kompleksi apsekota, lai profesionāli un detalizēti apzinātu gan visas tās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, gan identificētu un saprastu dažādos apdraudējuma aspektus, tāpēc tika izstrādāts projekts. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un ziedotāju atbalstam, radās iespēja uzaicināt arhitektu Pēteri Blūmu, lai varētu veikt izpēti. Apsekojot ēku, atklāts gleznojums uz sienas aiz baznīcas galvenā altāra. Tā kā gleznojumu ir iespējams saskatīt tikai no kāpnēm un ļoti šaurā leņķī no sāniem, ir nojaušams, ka altāra daļas logu augstumā attēlotas trīs figūras, bet lejasdaļā – pilsētas siluets. 2019. gada rudenī tiks veikta fotofiksācija ar īpaši sagatavotu tehniku, kas dos iespēju labāk ieraudzīt šo baznīcas pirmsākumu relikviju.
14. septembrī plkst. 12.00 Pušas baznīcā sāksies „Eiropas kultūras mantojuma dienas 2019” „Restaurācija” pasākums. Tā laikā varēs noklausīties koncertu ērģeļu pavadījumā, kā arī, lai sniegtu kultūrvēsturisko vēstījumu, būs apskatāma arhitekta Pētera Blūma fotoattēlu un aprakstu izstāde.
Kristīne Zuja,
Pasākumu atbalsta: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts kultūrkapitāla fonds, Pušas pagasta pārvalde