Svinot izcilā sabiedriskā darbinieka, garīdznieka, publicista un literāta Franča Trasuna 150. gadu jubileju, 16. maijā, Rīgā, Jēkaba ielā un Saeimas namā, skanēja latgaliešu valoda un dziesmas, pulcējās ļaudis, kuriem ir dārga novadnieka piemiņa. Vēl un vēlreiz šajā dienā tika atkārtoti Valsts prezidenta Jāņa Čakstes teiktie vārdi: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali.”
Svinīgo dievkalpojumu Svētā Jēkaba katedrālē vadīja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kardināls Jānis Pujāts. Emocionāls un saviļņojošs bija piemiņas brīdis pie F. Trasuna ciļņa, kad Latvijas Romas katoļu baznīcas vadība pirmo reizi pēc vairāk nekā deviņiem gadu desmitiem publiski atvainojās garīdzniekam Francim Trasunam par viņu priekšgājēja, arhibīskapa Antonija Springoviča izdarīto smago kļūdu — nepamatoto F.Trasuna izslēgšanu no Baznīcas politisko intrigu dēļ. Muzikālus sveicienus no dzimtās puses Trasunam nesa Sakstagala pagasta Fr. Trasuna muzeja folkloras kopa “Kolnasāta” un postfolkloras grupas “Rikši” jaunieši, runāja kinorežisors Jānis Streičs, Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Anna Rancāne, Fr. Trasuna muzeja “Kolnasāta” fondu glabātāja Tamāra Tutina. Kultūrizglītojošo semināru Saeimas Sarkanajā zālē atklāja 11. Saeimas deputāte Līvija Plavinska (Vienotība), referātos tika izvērtēts Franča Trasuna bagātīgais devums politikā (Dr. hist. Vladislavs Malahovskis), baznīcā (Dr. hist. Inese Runce), folkloristikā (Dr. philol. Angelika Juško-Štekele), valodniecībā (Dr.philol. Lidija Leikuma), par Latgali Latvijas valstī runāja Saeimas deputāte (Vienotība), Dr. habil. philol. Janīna Kursīte. Par savu romānu “Klūgu mūks”, kam par pamatu ņemta Franča Trasuna mūža mistērija, domās un emocijās dalījās rakstniece Inga Ābele. Vēsturnieces Ineses Runces referātā izskanēja jauni fakti Trasuna darbībā, kas atklājušies, pētot Sanktpēterburgas arhīvus, izrādās, katru Trasuna soli ilgus gadus (1890.–1913.g.) neatlaidīgi un rūpīgi izsekojušas Krievijas valsts varas iestādes, kurām viņš bija nevēlams un īpaši bīstams kā latviešu vadonis. Savā kalpošanā viņš nenošķīra garīgo no laicīgā, viss ir Dievam un viss ir — tautai. Latvijas Republikas laikā Francis Trasuns bija viens no Latvijas Satversmes autoriem, kā Saeimas deputāts viņš bieži kāpis Saeimas tribīnē, lai runātu par sāpīgiem jautājumiem, kas skar Latgales ļaužu saimniecisko un kultūras dzīvi, taču viņa politiķa skatījums bija daudz plašāks, tālredzīgāks, aptverot visu tautu kā nedalāmu organismu. Franci Trasunu nereti dēvē pat Latgales sabiedrisko darbinieku, tomēr viņš bija izcila visas valsts mēroga personība. “Kū dareisim lobu, dareisim vysai tautai. Tod ari pats nu sevis sabruks tys myurs, kas godu desmitus un symtus myus ir škeiris. Tikai tod vairs nabyus tai, ka tauta asam mes – vidzemnīki, mes – latgalīši, mes – cēsinīki, bet tauta tod byusim mes – vysi latvīši kūpā,” – šos vārdus Jelgavā iznākošajā laikrakstā “Zemkopis” Francis Trasuns rakstīja 1907. gadā, vēl 11 gadus pirms Latvijas Republikas nodibināšanas. Bet tanī pašā laikā viņam bija grūts uzdevums – aizstāvot Latvijas valsts vienības ideju, iestāties par Latgales taisnīgajām tiesībām uz savu vēsturisko īpatnību – valodas, ticības, tradīciju saglabāšanu, pret latgaliešu diskrimināciju, nepārtraukti saņemot pārmetumus gan no vienas, gan no otras puses politiķiem. Tomēr Franci Trasunu pieņēma un mīlēja vienkāršā tauta, ne tikai latgalieši, bet arī cittautieši, par to liecina 2.Saeimas vēlēšanu rezultāti, kur pierakstījumu skaita ziņā (tas ir kaut kas līdzīgs šodienas plusiņiem deputātu kandidātu sarakstā) Francis Trasuns bija vispopulārākais deputāts, aiz sevis atstājot gan K. Ulmani un J. Čaksti, gan Tautas dzejnieku Jāni Raini. Nepiekāpīgs, dažkārt spītīgs, ar asu mēli – kā jau sakstagalietis – Francis Trasuns varēja būt nežēlīgs pret saviem politiskajiem pretiniekiem, asi izsmejot viņus savās spožajās fabulās, kuru jaunais un papildinātais izdevums Latgales Kultūras centra izdevniecībā tika prezentēts Saeimas namā. Trasuna runas Saeimas sēdēs nereti pārtrauca viņa politisko oponentu izsmejošie saucieni, uz kuriem viņš prata zibenīgi reaģēt. “Es esmu pārliecināts, ka jūs, kungi, kas še smejaties, nesmietos vis tādā gadījumā, ja še runātu boļševiks – komunists, tāpēc, ka tie ir jūsu brāļi un no tiem jums baiļu nav, bet jums gan ir bailes no nacionālās Latgales,” – šos biedējoši pravietiskos vārdus Fr. Trasuns saka Saeimas sēdē 1925. gadā. Par šiem vārdiem ir jādomā arī šodien, jo, diemžēl, 11.Saeimas deputāti seminārā bija manāmi pavisam mazā skaitā, pēdējā brīdī no Francim Trasunam veltītā piemiņas pasākuma atklāšanas atteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Taču Francis Trasuns bija teicis viedus vārdus, kas attiecināmi arī uz šodienas politiķiem – “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba!”
Francis Trasuns dzimis 1864. gada 4. (pēc jaunā stila 16.) oktobrī, Sakstagala pagastā, pamatizglītību ieguvis Jelgavā, mācījies Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā, tad Katoļu garīgajā akadēmijā. 20. gs. sākumā dzīvoja un strādāja Pēterburgā, kur aktīvi veicināja latgaliešu nacionālo atmodu un drukas aizlieguma atcelšanu. 1906. gadā F. Trasunu ievēlēja Krievijas I Valsts domē. F. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales latviešu kongresa Rēzeknē 1917. gadā organizētājiem un Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem. Kongress uzskatāms par svarīgāko notikumu Latvijas valstiskuma veidošanā, jo pieņēma vēsturisku lēmumu par Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem.
1917.-1919. gadā F. Trasuns darbojās kā garīdznieks vairākās draudzēs Latgalē. Tautas padomes laikā viņš bija Latgales Lietu departamenta pārzinis ar ministra tiesībām. F. Trasuns bija Satversmes sapulces loceklis un 1. un 2. Saeimas deputāts. F. Trasuns nodibināja un vadīja žurnālu “Zemnīka draugs” (1920) un laikrakstu “Zemnīka Bolss” (1924-1926), autors ļoti daudziem publicistiskiem rakstiem par aktuāliem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem.
Dažādu politisku nesaskaņu un intrigu dēļ F. Trasuns, kaut arī bija populārs tautā un daudz darīja baznīcas labā, 1926. gadā tika izslēgts no Baznīcas. Tajā pašā gadā, 6. aprīlī viņš mirst no sirdstriekas un tiek apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos. Tikai 1998.gadā Baznīcas klēra kongregācija oficiāli atzina, ka ekskomunika pret F. Trasunu, ko bija panākuši vietējie Baznīcas vīri, nav bijusi taisnīga un Vatikāns atdod priesterim viņa labo vārdu. F. Trasuna 145. gadskārtā 2009. gada maijā Rēzeknē atklāts tēlnieka Aigara Bikšes un arhitektes Ilzes Liepiņas veidotais piemineklis “Visa valsts”.
Novadnieka atceres pasākumi visu gadu notiks Latgalē, Rēzeknes Augstskolā, kā arī Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta”, savukārt 16. oktobrī Latgales vēstniecībā “Gors” visi aicināti uz muzikāli dramatisku uzvedumu “Francis”. Fr. Trasuna 150 gadu jubilejas pasākumus organizē Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība, atbalsta Rēzeknes novada un pilsētas pašvaldība un Rēzeknes Augstskola.
Anna Rancāne
Franča Trasuna 150 gadu jubilejas pasākumu programma
0
0
0
