Veicot pētījumu par uzņēmējdarbības tendencēm Rēzeknes novadā, Lursoft apkopojis datus par pēdējos gados reģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem novadā, reģionā reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājiem, darbinieku skaitu un piesaistītajām ārvalstu tiešajām investīcijām.
Pēdējo gadu tendences rāda, ka Latvijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien mazāk, savukārt būtiski pieaudzis likvidēto skaits. Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti kopumā 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu kritumu audzis arī likvidēto skaits, kas 2016.gadā palielinājies par 21,47%. Tendence likvidēto uzņēmumu skaitam pārsniegt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu saglabājusies arī šogad.
Tendence pieaugt likvidēto uzņēmumu skaitam kopš 2014. gada vērojama arī Rēzeknes novadā. Ja vēl 2013. gadā likvidēti 23 novadā reģistrēti uzņēmumi, tad jau nākamajā gadā to skaits pieaudzis līdz 44, bet pērn gada laikā likvidēti jau 88 uzņēmumi. Laika posmā no 2015. gada likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence pārsniegt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu. Tā, piemēram, ja 2016.gadā likvidēti 88 uzņēmumi, tad jaunreģistrēto bijis par 36 uzņēmumiem mazāk.
Visaktīvāk pēdējo gadu laikā Rēzeknes novadā jauni uzņēmumi reģistrēti laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam, kad 2012.gadā uzņēmējdarbību uzsākuši pat 97 jauni uzņēmumi (likvidēti šajā gadā tikai 26 uzņēmumi).
Kopumā kopš 2007.gada Rēzeknes novadā reģistrēti 655 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 448. Tas nozīmē, ka faktiski šo gadu laikā Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu skaits audzis par 207 komersantiem.
Kopumā Rēzeknes novadā patlaban reģistrēti 1714 uzņēmumi, no kuriem 55,72% ir zemnieku saimniecības, bet vēl 32,26% – sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Ņemot vērā augsto zemnieku saimniecību īpatsvaru starp Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, neizraisa izbrīnu fakts, ka populārāko uzņēmējdarbības nozaru TOP 5 iekļuvušas divas lauksaimniecības apakšnozares – gan jauktā lauksaimniecība, gan graudaugu ražošana. Tāpat arī TOP nozaru galvgalī atrodama mazumtirdzniecība, kas ir populārākā uzņēmējdarbības nozare valstī, kā arī tādas populāras nozares kā kravu pārvadājumi un būvniecība.
Populārākās uzņēmējdarbības nozares Rēzeknes novadā:
1. Jauktā lauksaimniecība;
2. Mazumtirdzniecība;
3. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
4. Graudaugu, pākšaugu un eļļas sēklu audzēšana;
5. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.
Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 51 novada uzņēmumam izdevies piesaistīt arī ārvalstu tiešās investīcijas. Lielākais no tiem ir RSEZ SIA LEAX Rēzekne, kas 2016.gadā apgrozījis 14,12 milj.EUR un nopelnījis 1,38 milj.EUR.
Kopumā ārvalstu investori Rēzeknes novada uzņēmumu pamatkapitālos patlaban ieguldījuši kopsummā 1,58 milj.EUR, no kuriem 0,63 milj.EUR – investori no Vācijas, 0,44 milj.EUR – Krievijas, 0,27 milj.EUR – Norvēģijas, bet 0,20 milj.EUR – no Zviedrijas.
Pērn palielinājies vidējais apgrozījums
Neskatoties uz faktu, ka pagājušais gads nesis kopējā apgrozījuma kritumu, Lursoft dati liecina, ka vidējais apgrozījums uz vienu Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu 2016.gadā palielinājies par 14,30%, sasniedzot 29,97 tūkst.EUR. No visiem uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā veikuši saimniecisko darbību un kuru apgrozījums bijis lielāks nekā 0 eiro, 46,29% uzņēmumu gada laikā savu apgrozījumu spējuši palielināt.
Gan uz kopējā apgrozījuma, gan uz pārējiem apskatītajiem kopējiem rādītājiem negatīvu ietekmi atstājis fakts, ka savus jaunākos pārskatus vēl nav iesnieguši visi novada uzņēmumi. Piemēram, vēl nav pieejams 2004.gadā dibinātā SIA ZAAO SYSTEMS pārskats. 2015.gadā uzņēmums apgrozījis 3,22 milj.EUR, nopelnījis 4,17 tūkst.EUR un ar darba vietām nodrošinājis 23 personas. Tiesa, Lursoft pieejamā informācija rāda, ka patlaban uzņēmumam ir reģistrēti nodrošinājumi, kavēti maksājumi, savukārt tā nodokļu parāds uz š.g. 7.jūniju veido 42,75 tūkst.EUR.
Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Rēzeknes novadā reģistrētie uzņēmumi kopumā apgrozījuši 122,17 milj.EUR, par 1,94% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Kopš 2001. gada Rēzeknes novada lielākais uzņēmums nemainīgi bijis RSEZ SIA VEREMS. Pērn gada laikā uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 7,76%, sasniedzot 32,20 milj.EUR. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām un uzkrātajai pieredzei, pagājušajā gadā pieaudzis uzņēmuma saplākšņu ražošanas apjoms. VEREMS iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka 2016.gadā tas salīmējis 43,27 tūkst.m3 saplākšņa, kas ir par 14,00% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tāpat arī pērn pārdošanai saistītajiem uzņēmumiem ražoti lobītie finieri.
Saraksta otrajā vietā ierindojies vēl viens Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums – SIA LEAX Rēzekne. Zviedru LEAX Group AB, Jānim Bolem un Henrikam Sileniekam piederošais uzņēmums pagājušajā gadā apgrozījis 14,12 milj.EUR, kas ir par 15,94% vairāk nekā 2015.gadā. Jāpiebilst, ka apgrozījuma pieaugumu uzņēmums uzrādījis visus tā darbības gadus. Pārskata gadā uzņēmums investējis virpošanas un caurvilces darbagaldu iegādē ar mērķi palielināt tā ražošanas jaudu un uzlabot ražošanas procesus. 95,15% no LEAX Rēzekne 2016.gada pārdošanas apjoma veidojis eksports.
Atšķirībā no saraksta pirmo divu vietu ieguvējiem, trešajā vietā esošā SIA NB & BV Transport apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies, sarūkot par 7,18%. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2016.gadā kravu pārvadātājs apgrozījis 4,27 milj.EUR. Jānorāda, ka pagājušajā gadā SIA NB & BV Transport turpinājis ne tikai starptautisko kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, bet arī veiksmīgi turpinājis iepriekšējā periodā izveidoto struktūrvienību, kas nodarbojas ar lietotu apģērbu un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, darbību. 2016.gada izskaņā SIA NB & BV Transport bijušas 7 struktūrvienības.
Apgrozījuma samazinājums skāris arī saraksta ceturtajā vietā esošo AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība, kuras apgrozījums gada laikā samazinājies par 18,63%. Pērn uzņēmums apgrozījis 3,75 milj.EUR. 1991.gadā dibinātais mežizstrādes uzņēmums aizvadītajā gadā sagatavojis un realizējis 74,4 tūkst.m3 apaļkoku. Tiesa, neskatoties uz uzņēmuma vadības teikto, ka tas ieņem stabilu vietu nozarē, pērn AS AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība strādājusi ar 242,50 tūkst.EUR zaudējumiem. Tos galvenokārt ietekmējis apaļkoku realizācijas tirgus cenas būtisks samazinājums taras kluču sortimentam, malkas sortimenta ierobežotais realizācijas tirgus, kā arī mežizstrādei nelabvēlīgie laika apstākļi gada lielākajā laika posmā.
Rēzeknes novada lielāko uzņēmumu pēc apgrozījuma 2016.gadā TOP 5 sarakstu noslēdz vēl viens mežizstrādes uzņēmums – SIA SKAIDA PV – ar pagājušajā gadā apgrozītiem 3,05 milj.EUR. Salīdzinot ar 2015.gadu, uzņēmuma apgrozījums gada laikā samazinājies par 1,37%. Apgrozījuma kritumu uzņēmumā skaidro ar kokmateriālu realizācijas samazinājumu par aptuveni 24,00% un mežizstrādes pakalpojumu samazinājumu par aptuveni 4,00%. Pagājušajā gadā uzņēmuma ražošanas izmaksas palielinājušās par aptuveni 3,00%.
Rēzeknes novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2016. gadā:
1. RSEZ SIA VEREMS: 32,20 milj.EUR;
2. RSEZ SIA LEAX Rēzekne: 14,12 milj.EUR;
3. SIA NB & BV Transport: 4,27 milj.EUR;
4. AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība: 3,75 milj.EUR;
5. SIA SKAIDA PV: 3,05 milj.EUR.
Kopējā peļņa aug, vidējā – krīt
Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā turpinājusi pieaugt Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa, vidējais rādītājs turpinājis lejupslīdi. Ja vēl 2015. gadā katrs Rēzeknes novadā reģistrētais uzņēmums strādājis ar 0 eiro vidējo peļņu, tad pagājušajā gadā rādītājs noslīdējis jau līdz 26 eiro zaudējumiem.
Šāda tendence, ka palielinās kopējā peļņa, bet vidējais rādītājs sarūk, norāda uz to, ka kopējā rādītāja pieaugums pārsvarā noticis uz atsevišķu lielo uzņēmumu peļņas kāpuma rēķinu.
Lursoft statistika rāda, ka no visiem Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2016. gadā strādājuši ar apgrozījumu, kas lielāks nekā 0 eiro, peļņa gada laikā augusi vai arī samazinājušies zaudējumi 47,83% uzņēmumu.
Pēc Lursoft aprēķiniem, 2016. gadā Rēzeknes novadā reģistrētie uzņēmumi kopumā nopelnījuši 10,39 milj.EUR, kas ir par 6,02% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2014.gada kopējā peļņa palielinājusies par 24,13%. Tajā pašā laikā vidējā peļņa piedzīvojusi ievērojamu kritumu, jo vēl 2014.gadā katrs Rēzeknes novadā reģistrētais uzņēmums nopelnījis vidēji 332 eiro, bet pērn skaitīti jau zaudējumi.
Lielāko pelnītāju saraksta galvgalī 2016. gadā ierindojušies trīs uzņēmumi, kuru nosaukumi atrodami jau uzņēmumu, kuri pagājušajā gadā strādājuši ar lielāko apgrozījumu, sarakstā.
Lielākais pelnītājs Rēzeknes novadā arī 2016. gadā nemainīgi bijis RSEZ SIA VEREMS, kas nopelnījis 6,39 milj.EUR. Salīdzinot ar 2015. gadu, AS Latvijas Finieris piederošā uzņēmuma peļņa pērn palielinājusies par 22,07%. Vēl ievērojamāk gada laikā augusi RSEZ SIA LEAX Rēzekne peļņa, kas palielinājusies par 31,34%, pērn tai sasniedzot 1,38 milj.EUR.
Saraksta trešajā vietā esošā mežizstrādes uzņēmuma SIA SKAIDA PV peļņa pērn pieaugusi līdz 0,40 milj.EUR, kas gada laikā vien ir kāpums par 21,04%. Lai gan uzņēmuma peļņa pēdējos divus gadus uzrādījusi pieaugumu, tā vēl aizvien nav sasniegusi, piemēram, 2010. gada līmeni, kad uzņēmums pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 0,55 milj.EUR.
Par 44,51% gada laikā peļņa palielinājusies saraksta ceturtajā vietā esošajam kokapstrādes uzņēmumam SIA BAIBIŅA. Uzņēmums pagājušo gadu noslēdzis ar 0,39 milj.EUR lielu peļņu. Gūto peļņu uzņēmuma vadība paredzējusi atstāt nesadalītu.
TOP 5 Rēzeknes novada lielāko pelnītāju sarakstu noslēdz zemnieku saimniecība JAUNUPJU ar 0,18 milj.EUR peļņu. Salīdzinot ar 2015.gadu, tā augusi teju piecas reizes. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka saimniecība pārtraukusi darbu pie graudu ražošanas un to glabāšanas, turpmāk paredzot savu nākotni saistīt tikai ar pakalpojumu sniegšanu. Savu īpašumā esošo zemi saimniecība pārdevusi Viļānu SIS, kas izskaidro arī saimniecības straujo peļņas pieaugumu, jo 2016.gadā tās bruto zaudējumi bijuši 0,1 milj.EUR, savukārt lauvas tiesu pozitīvajam peļņas rādītājam pēc nodokļu nomaksas devuši pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.
Rēzeknes novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2016.gadā:
1. RSEZ SIA VEREMS: 6,39 milj.EUR;
2. RSEZ SIA LEAX Rēzekne: 1,38 milj.EUR;
3. SIA SKAIDA PV: 0,40 milj.EUR;
4. SIA BAIBIŅA: 0,39 milj.EUR;
5. Zemnieku saimniecība JAUNUPJU: 0,18 milj.EUR.
Sarucis novada uzņēmumos nodarbināto skaits
Lai gan 2015. gadā Rēzeknes novada uzņēmumos strādājošo skaits palielinājies, pērn rādītājs uzrāda kritumu par 5,11%. Lursoft dati rāda, ka Rēzeknes novadā reģistrētajos uzņēmumos 2016.gadā bijis nodarbināts 2 991 darbinieks. Nodarbināto skaits gada laikā audzis vien 26,60% no visiem Rēzeknes novada uzņēmumiem, kuri 2016. gadā strādājuši ar apgrozījumu, kas lielāks par 0 eiro.
Tiesa, neskatoties uz kopējā rādītāja kritumu, vidējais nodarbināto skaits novada uzņēmumos saglabājies nemainīgs. Lursoft aprēķini rāda, ka katrā Rēzeknes novada uzņēmumā tiek nodarbināti vidēji 2 strādājošie. Tas ir tikpat, cik valstī vidēji vienā uzņēmumā.
Lielākais darba devējs novadā ir VEREMS, kura vadība atzīst, ka uzņēmumā ir ļoti zema kadru mainība. Pērn uzņēmumā strādājuši 333 cilvēki, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 6 darbiniekiem mazāk.
Pretstatā VEREMS, LEAX Rēzekne nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 13 darbiniekiem. Uzņēmumā 2016. gadā bijuši nodarbināti 152 strādājošie.
Nemainīgs darbinieku skaits pērn saglabājies gan trešajā vietā esošajā SIA BAIBIŅA (78 darbinieki), gan SIA NB & BV Transport, kas ar darba vietām 2016. gadā nodrošinājis 65 strādājošos. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn par 3 cilvēkiem mazāk nodarbināti AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība. Pagājušajā gadā mežizstrādes uzņēmums bijis darba devējs 70 darbiniekiem.
Rēzeknes novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2016. gadā:
1. RSEZ SIA VEREMS: 333 darbinieki;
2. RSEZ SIA LEAX Rēzekne: 152 darbinieki;
3. SIA BAIBIŅA: 78 darbinieki;
4. AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība: 70 darbinieki;
5. SIA NB & BV Transport: 65 darbinieki.
Palielinājusies nodokļos samaksātā summa
Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka pagājušajā gadā visi valstī reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro, par 7,54% vairāk nekā gadu iepriekš.
Līdzīgi kā valstī kopumā, pagājušajā gadā arī palielinājusies nodokļu summa, kuru valsts kopbudžetā pērn samaksājuši Rēzeknes novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft, apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta datus, aprēķinājis, ka 2016. gadā Rēzeknes novadā reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 8,33 milj.EUR, kas ir par 1,96% vairāk nekā gadu iepriekš.
No visiem Rēzeknes novada uzņēmumiem, kuru apgrozījums 2016. gadā bijis lielāks nekā 0 eiro, 46,80% uzņēmumu gada laikā nodokļos samaksātās summas apjoms palielinājies.
Lielākais nodokļu maksātājs Rēzeknes novadā pagājušajā gadā bijis RSEZ SIA VEREMS, kas valsts kopbudžetā nodokļos gada laikā samaksājis 2,20 milj.EUR. Salīdzinot ar 2015. gadu, tas ir par 5,95% vairāk.
Otrs lielākais nodokļu maksātājs starp Rēzeknes novada teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem bijis 7 apkārtnes pašvaldībām piederošais SIA ALAAS, kas valsts kopbudžetu nodokļu maksājumos papildinājis par 0,58 milj.EUR. Teju tikpat cik 2015.gadā nodokļos pagājušajā gadā samaksājusi arī AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība, proti, 0,43 milj.EUR, savukārt saraksta ceturtajā pozīcijā ierindojusies SIA SPRŪŽEVA M ar 0,36 milj.EUR.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas specializējies piena lopkopībā, SIA SPRŪŽEVA M 2016.gadā apgrozījis 2,18 milj.EUR un gadu noslēdzis ar 120,96 tūkst.EUR peļņu.
Lielāko nodokļu maksātāju TOP 5 sarakstu noslēdz LEAX Rēzekne, kas pagājušajā gadā nodokļos nomaksājis 0,32 milj.EUR. Gada laikā augušas gan uzņēmuma veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan aprēķinātais un samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Rēzeknes novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2016. gadā samaksātās kopējās nodokļu summas:
1. RSEZ SIA VEREMS: 2,20 milj.EUR;
2. SIA ALAAS: 0,58 milj.EUR;
3. AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība: 0,43 milj.EUR;
4. SIA SPRŪŽEVA M: 0,36 milj.EUR;
5. RSEZ SIA LEAX Rēzekne: 0,32 milj.EUR.
Informācijas avots – Lursoft
*Dati par Rēzeknes novada uzņēmumiem aprēķināti uz 03.07.2017.
**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.
*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem – Valsts ieņēmumu dienests.
