Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa izvietojusies Vidusdaugavas zemienē un Lubāna līdzenumā, bet ziemeļdaļa nedaudz iesniedzas Ziemeļlatgales pacēlumā.
Novada visaugstākā daļa atrodas dienvidaustrumos no Rāznas ezera – morēnu pauguru grēdā, Rāznavas paugurainē. Te atrodas novada, kā arī visas Latgales augstienes visaugstākie pauguri: Lielais Liepu kalns (289,3 m v. j. l.) – trešais augstākais kalns Latvijā, Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns (286,3 m v. j. l.) un Dubuļu kalns (273,8 m v. j. l.). Savukārt, pēc relatīvā augstuma Dzerkaļu kalns ir pati augstākā virsotne Latvijā (89,2 m). Pauguraines (augstums 140-280 m v. j. l.) kopā ar ezeru virknēm veido gleznainas dabas ainavas.
Rēzeknes novadā viszemākā ir ziemeļrietumu daļa — Lubāna līdzenums, kur atrodas arī Latvijas lielākais ezers – Lubāns. Zemā reljefa un apgrūtinošās noteces dēļ šeit ir izveidojušies lieli purvu masīvi.
Starp citiem Latvijas novadiem Rēzeknes novads izceļas ar lielāko ezeru kopplatību. Novada teritorijā ir 180 ezeri un ūdenskrātuves ar platību virs 1 ha (kopplatība ~ 13 183,2 ha) un 26 ūdenstilpes ar platību virs 10 ha, tajā skaitā Rāznas ezers (57,6 km²) un Lubāna ezers (82,0 km²), kas ir lielākie un zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri Latvijā. Zvejniecībā un atpūtas iespēju ziņā nozīmīgi ir arī Rušona, Adamovas un Feimaņu ezers. Kopumā iekšējos ūdeņos sastopamas ~ 40 zivju sugas.
No 16 lielākajiem Latvijas ezeriem trīs atrodas Rēzeknes novadā, tie ir Lubāns, Rāznas ezers un Rušons. Dziļākais ezers Rēzeknes novadā ir Rušons, tā lielākais dziļums ir 29,9 metri. Otrais dziļākais ezers ir Rāznas ezers (17,0 m).
Rēzeknes novada upes pieskaitāmas Daugavas baseinam, lielākās no tām ir Rēzekne (116 km, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubāna ezerā), Malta (Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka, 115 km), Iča (68 km). Novadā atrodas divas mazās hidroelektrostacijas – Spruktu HES uz Rēzeknes upes un Viļānu HES uz Maltas upes.
Rēzeknes novadā publiskie ūdens objekti ir Rēzeknes upe un 16 ezeri.
Publiskie ezeri Rēzeknes novadā
| Nr.p.k. | Nosaukums | Atrašanās vieta | Platība, ha |
|
1. |
Černostes ezers | Maltas pag. |
213,3 |
|
2. |
Dziļūta ezers | Stoļerovas pag. |
33,1 |
|
3. |
Feimaņu ezers | Feimaņu pag. (daļa Preiļu nov.) |
625,7 |
|
4. |
Idzipoles ezers | Kaunatas pag. (daļa Ludzas nov.) |
48,0 |
|
5. |
Kaunatas ezers | Kaunatas pag. |
54,5 |
|
6. |
Lubāna ezers | Nagļu un Gaigalavas pag. (daļa Madonas nov.) |
8210,0 |
|
7. |
Meirānu ezers | Bērzgales pag. |
114,7 |
|
8. |
Pušas ezers | Pušas pag. |
241,4 |
|
9. |
Rāznas (Rēznas) ezers | Kaunatas, Čornajas un Mākoņkalna pag. |
5756,4 |
|
10. |
Rušonas (Cīruļu) ezers | Feimaņu pag. (daļa un Preiļu nov.) |
2373,0 |
|
11. |
Salāja (Lakstīgalu, Solovju) ezers | Mākoņkalna pag. |
174,7 |
|
12. |
Tiskādu (Ciskada) ezers | Silmalas pag. |
179,5 |
|
13. |
Viraudas ezers | Lendžu pag. |
95,4 |
|
14. |
Virtūkšņa (Vertūkšņas) ezers | Lūznavas pag. |
52,8 |
|
15. |
Zosnas ezers | Lūznavas pag. |
156,5 |
|
16. |
Žogotu – Ismeru ezers | Čornajas pag. |
147,0 |
4% no Rēzeknes novada teritorijas aizņem purvi, lielākie no tiem ir Salas (3862 ha), Lubāna un Sūļagala (2899 ha), Zosnas (Veczosnas) (960 ha), Īdeņu (818 ha), Teirumnīku (267 ha). Teirumnīku purvs atrodas starp Lubāna ezeru un Orenīšu dīķiem, tajā izveidota ap 800 m gara laipu taka, kurā var iepazīt augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Purvu daudzuma ziņā Rēzeknes novads atrodas trešajā vietā valstī.
Vairāk nekā trešdaļu Rēzeknes novada teritorijas klāj meži. Visbiežāk sastopamās koku sugas ir priede (37 %), bērzs (32 %), egle (20 %). Dominējošie mežu tipi- sils, mētrājs, vēris, damaksnis. Mežu platības rajonā ir pietiekamas lauksaimnieciskās ražošanas un celtniecības nodrošināšanai ar kokmateriāliem, kā arī mazo un vidējo mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu attīstībai.
Rēzeknes novadā atrodas NATURA 2000 teritorijas – Rāznas Nacionālais parks, dabas parks “Adamovas ezers”, dabas liegums “Lubāna mitrājs”, dabas liegums “Gaiļu kalns”.
