6. martā AS “Latvijas finieris” ražotnē “Verems” Rēzeknē notika biedrība Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, AS “Latvijas Finieris”, Pārresoru koordinācijas centru, Zemkopības ministriju, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rēzeknes novada domi un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” rīkotā tautsaimniecības konference “Latgales attīstības ilgtspējas formula: izglītība, inovācija, uzņēmējdarbība, digitalizācija”, kurā dažādu nozaru viedokļu līderi analizēja Latgales reģiona pašreizējo situāciju un izaugsmi, kā arī ieskicēja nākotnes iespējas un izaicinājumus.
Konferences ievadā ar galvenajiem pasākuma mērķiem detalizēti iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš un AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Pirms pirmās paneļdiskusijas “Latgales biznesa attīstības formula šodien” prezentācijas sniedza Luminor Bank ekonomists Pēteris Strautiņš – “Tagad vai nekad”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere – “Bioekonomika – Latgales lauku teritoriju līdz galam neizmantotā iespēja”, VAS ‘’Latvijas valsts meži’’ valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks – “Meža nozares loma, izaicinājumi un potenciāls” un ZS “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis – “Latvijas lauksaimniecības attīstības tendences. ZS “Kotiņi” pieredze”.
Pirms otrās paneļdiskusijas “Tuvāko mēnešu, gadu izaicinājumi un risinājumi Latgales ekonomikai’’ ar priekšlasījumiem uzstājās Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts – “Lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības tendences”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Binde – “Digitalizācija Latgales attīstībai. Inovāciju risinājumi digitālai transformācijai”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule – “Latgales reģiona izaicinājumi un nākotnes perspektīvas no jauniešu skatpunkta”, Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Sandra Ežmale – “Izglītības, uzņēmējdarbības, valsts un pašvaldību institūciju sinerģija Latgales ekonomikas attīstībai”.
Prezentāciju autori norādīja uz Latgales reģiona sasniegumiem digitalizācijas jomā, uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, vides sakārtošanā, vides aizsardzībā un dabas vērtību saglabāšanā, kas kalpo par labu pamatu tālākajai attīstībai. Vienlaikus viņi arī norādīja uz turpmāk veicamajām iniciatīvām bioekonomikas procesa sekmēšanā, tūrisma biznesa piedāvājuma dažādošanā, augstskolu potenciāla efektīvākā izmantošanās, kā arī starpdisciplinārās saistes stiprināšanā starp ieinteresētajām pusēm.
Pēc prezentācijām sekojošajās debatēs savas viedokli pauda biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma, „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš, kā arī vairāki citi valsts mērogā pazīstami eksperti.
Debatēs piedalījās Latgales pārstāvji Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos Rēzeknes SEZ Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs, Rēzeknes novada domes deputāts, Tautsaimniecības attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionāla vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule, Rēzeknes novada domes deputāte Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Debatētāji bija vienisprātis, ka galvenās problēmas, kas traucē Latgales reģiona ātrāku un efektīvāku izaugsmi – skolu tīkla sakārtošanu atbilstoši reģiona vajadzībām, labvēlīgas investīciju vides radīšanu, bezdarba mazināšanu ir nekavējoties jārisina visas valsts mērogā.
Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks atzina, ka konferencē minētie izaicinājumi sasaucas ar nu jau apstiprinātā Nacionālā attīstības plāna galvenajām prioritātēm. Komentētājs atgādināja to, ka Nacionālā attīstības plāna veiksmīga īstenošana ir atkarīga arī no paradumu maiņas un no arī no pareizas lēmumu pieņemšanas ne tikai par to ko darīt, bet arī par to ko nedarīt.
RTA Sabiedrisko attiecību nodaļa
foto: Māris Justs
0
0
0
