Darbs ar bitēm gluži nejaušības pēc aizsākās 2009. gadā, kad „Dzipšļos” vectēva klētī iegāja bišu spiets. To pats saviem spēkiem saņēmu un ielaidu pie mājas esošajā stropā. Liels prieks bija, ka bites iedzīvojās, bet vēl lielāks prieks un gandarījums bija par pirmo paša izsviesto medu. Tanī gadā tika ieziemotas trīs saimes. Gadu no gada bišu saimju skaits saimniecībā palielinājās, līdz 2014. gada rudenī tika ieziemotas jau 32 bišu saimes.
Uzsākt biškopību nebija pārāk sarežģīti, jo no vecvecākiem bija saglabājušies stropi, primāri nepieciešamais inventārs – dūmkanna, medus sviede, kaltiņi, atvākojamās dakšiņas.
Vērošana, kā attīstās bišu saime pavasarī, ligzdas paplašināšana, saimes apskate, kopšana, medus telpu pievienošana, medus sviešana, saimes sašaurināšana un piebarošana rudenī, dravas apsekošana ziemā un, gluži kā pasakā, auss pielikšana pie stropa, klausoties, vai bites tajā san – tas viss mani tik ļoti aizrāva! Tika meklētas grāmatas, studēta literatūra. Un vietā teiciens: jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas! Jo vairāk ar bitēm darbojos, jo vairāk radās jautājumu, uz kuriem atbildes savās grāmatās īsti atrast nevarēju, vai arī tās sarežģīti izklāstītas. Sapratu, ka ar paša zināšanām būs nepietiekami un divu gadu garumā apmeklēju biedrības Latvijas Biškopības biedrība organizēto profesionālās pilnveides izglītības programmu “Biškopība”, kuru šogad sekmīgi pabeidzu. Cilvēkam, kurš tikko iesācis vai arī vēl tikai domā nodarboties ar bitēm, iesaku apmeklēt šos kursu, jo tajos iegūtās zināšanas ir patiešām vērtīgas un neatsveramas.
Apmeklējot kursus, sapratu, ka no man pieejamajiem stropiem, dažiem no kuriem gadu krietni vairāk kā man pašam, izveidotā drava nav efektīva. Stropi pēc savas konstrukcijas bija dažādi, ar dažādiem peru telpas un medus telpas rāmīšu izmēriem, kas apgrūtināja darbu. Arī daža stropa tehniskais stāvoklis jau bija tuvu kritiskajam. Tāpēc, lai varētu ērti un efektīvi strādāt, bija jāmaina stropi un jāunificē drava, t.i., jādravo ar vienādas konstrukcijas stropiem. Meklējot risinājumu minētajām problēmām, pagājuša gada nogalē uzzināju par nodibinājuma „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā” (LEARN) projektu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam. Izmantojot šo iespēju, iesniedzu savu projekta pieteikumu un izdevās arī saņemt atbalstu tā īstenošanai. Projekta ietvaros lielākā daļa no finansējuma tika izlietota tieši jaunu Latvijas stāvstropu iegādei. Tagad darbs ir krietni vien vieglāks un, jāatzīst, arī emocionāli patīkamāks.
Labas dravošanas prakse ilgstošā laika periodā pierādījusi, ka, lai strops kalpotu maksimāli ilgi, un arī bitēm tajā būtu labi, t.i., stropā nebūtu liekais mitrums, to vislabāk novietot uz metāla paliktņiem. Pats esmu pabijis diezgan daudzās dravās, un pamati, uz kādiem tiek novietoti stropi, ir pavisam dažādi: koka bluķi, koka paletes, pudeļu kastes, ķieģeļi, gāzbetona bloki, gumijas riepas… Esmu nonācis pie secinājuma, ka savus stropus turēšu tikai un vienīgi uz speciāli stropiem paredzēta metāla paliktņa, jo uzskatu, ka paliktņiem jābūt ne tikai praktiskiem, bet arī vizuāli jāizskatās estētiski. Ja uz manu dravu atnāk kāds ciemiņš, man par to ir jābūt lepnam! Turklāt uzskatu, ka, izmantojot metāla paliktņus, iespējams izvairīties no liekā mitruma stropa apakšā, protams, sekojot, lai tas neieaug zālē. Tāpēc projekta ietvaros tika iegādāti arī metāla paliktņi, atbilstoši stropu skaitam.
Nagļu pagasts, kurā ir reģistrēts mans uzņēmums, atrodas Lubāna mitrājā, kur saimnieciskā darbība tiek ierobežota, maksimāli saglabāta neskartā daba, zālāji netiek uzarti, tīrumi netiek migloti un netiek sētas pretrunīgi vērtētās lauksaimniecības kultūras, kā, piemēram, rapši. Šeit ir bioloģiski daudzveidīgas pļavas, meži, purvāji. Tāpēc šogad tika izveidota jauna dravas novietne Zvejsolā, tiešā Lubāna ezera tuvumā, un tajā izvietoti jaunie stropi ar jaunām bišu saimēm. Šogad, atbilstoši visu normatīvo aktu prasībām, tika arī izveidots produkcijas marķējums, uz kura rakstīts: „Iegūts Lubāna mitrājā”.
Nākamā lieta, kas piemājas saimniecībā bija novecojusi un vairs neatbilda kvalitātes prasībām, bija no vecvecākiem mantotā, vēl tālajos 1960-tajos gados ražotā medus sviede. Nu saimniecība var lepoties ar jaunu Lyson četru kasešu mehānisko medus sviedi. Tā jau iemēģināta un atziņas par to ir pozitīvas. Darbs sokas raitāk, un, galvenais, arī kvalitatīvāk. Kāpēc tika pirkta mehāniskā, nevis elektriskā? Pagaidām dravu nav plānots sevišķi paplašināt, tāpēc pie esošā stropu skaita pilnībā ir pietiekoši ar mehānisko medus sviedi, turklāt elektriskā medus sviede izmaksātu krietni vien dārgāk,līdz ar to mazāks finansējums tiktu atvēlēts pārējām lietām.
Savu dravu uzskatu par pus profesionālu, jo pret biškopību, kā nākamais speciālists, izturos nopietni. Tāpēc augstu vērtēju medus pircējus. Pircējam jāsaņem kvalitatīvs medus. No studiju laikiem Jelgavā atminos, kā studiju kursā “Kvalitātes sistēmas” pasniedzēja Antoņina Čukure uzsvēra, ka kvalitāte ir tad, kad klients pie tevis atgriežas! Pēc šādas filozofijas mēģinu arī strādāt. Medum un jebkurai citai biškopības produkcijai ir jābūt kvalitatīvai! Viens no medus kvalitātes rādītājiem ir mitruma saturs tajā. Lai spētu medus pirmapstrādes vietā veikt tā mitruma satura monitoringu, projekta ietvaros tika iegādāts digitālais medus mitruma refraktometrs ATAGO PAL-22S. Iekārtas esamība un nepieciešamība sevi jau pierādījusi. No senču laikiem pastāvošais uzskats, kurš, protams, ir patiess šodien un būs patiess tik ilgi, kamēr eksistēs medus bite (Apis melliferea L.), ir sekojošs: medus ir jāmet tad, kad šūnas ir pilnībā aizvākotas. Tam nevar nepiekrist! Taču ir augi, kuru medu, ja tajā ir pārāk mazs mitruma saturs, izsviest ir grūti, vai pat vispār neiespējami. Tāds ir, piemēram, viršu medus rudenī (tiek spiests), vasaras un ziemas rapši, eļļas rutki, melisa. Ar projekta ietvaros iegādāto medus mitruma refraktometru ērti kontrolēt medus mitruma sastāvu un noteikt īsto brīdi, kad tas jāmet, nemaz negaidot, kad šūnas tiks pilnībā aizvākotas. Arī pēc medus izmešanas, pirmapstrādes vietā iespējams veikt paškontroli, izmērot ūdens saturu tajā. Šādam vai arī kādam citādam mitruma mērītājam noteikti jābūt katrā medu ražojošā saimniecībā.
Galvenais bišu saimes spēka un no tā izrietošo visu pārējo rādītāju – saimes ražīguma ziemošanas spēka, uzņēmības pret slimībām, saimes rakstura – noteicošais faktors ir bišu māte, cilts materiāls. Intensīvas un produktīvas dravošanas prakse rāda, ka bišu mātes nomaiņa jāveic vienreiz divos līdz trijos gados. Vecākai mātei dēšanas intensitāte ievērojami samazinās. Izmantojot nolikuma „Par nodibinājumā LEARN finansējuma piešķiršanas kārtību” 4.8.3. punktā minēto iespēju, projekta ietvaros saimniecībā tika atjaunotas/nomainītas bišu mātes. Jau 2014. gadā saimniecībā tika iegādātas dažas Buckfast rases bišu mātes, kuras šogad sevi ļoti labi apliecina, kas liek cerēt, ka projekta ietvaros iegādātais materiāls būs kvalitatīvs un produktīvs.
Uzziņai: Buckfast ir pirmā cilvēka izveidotā bišu rase, kuras pirmsākumu meklējami 1917. gadā Anglijā, kad Brālis Ādams, īstajā vārdā Kārlis Kērle (Karl Kehrle) sakrustoja tumšo Itālijas biti (Apis mellifera ligustica S., 1806) ar Anglijas tumšo biti (Apis mellifera mellifera L., 1758).
Saimniecības attīstība līdz ar šo projektu neapstāsies. Jau tiek domāts par turpmākajiem projektiem, tiek veikti dažādi eksperimenti, bites tiek novērotas, viss tiek pierakstīts, piezīmēts, lai turpmākajos projektos varētu nepārprotami un nenoliedzami argumentēt un pamatot tādu vai citu faktu (bišu uzvedība, medus, ziedputekšņu raža, saimes attīstības īpatnības, novietņu pamatojums, efektīvākai darbībai nepieciešamais aprīkojums un inventārs u.c.). Kā piemēru minēšu to, ka šogad eksperimentālā kārtā no diviem stropiem tiek iegūti ziedputekšņi, lai nākamajos projektos varētu pamatot ražīgumu no stropa, un rezultāts, atzīšos, ir pārsteidzošs. Augustā plānots izmēģināt arī propolisa sietus. Kā atzīst profesionāls biškopis un lektors Jānis Trops, no bišu saimes ir jāpaņem maksimums, protams, atstājot kaut ko arī bitēm pašām! Līdz ar to nākotnē mērķis nav palielināt stropu skaitu, bet gan panākt no stropa pēc iespējas lielāku atdevi!
Kopš š.g. 15. jūnija informācija par aktualitātēm piemājas saimniecībā, kā arī notikumiem un sasniegumiem personīgajā dzīvē pieejama sociālajā tīklā https://www.facebook.com/dzipsli.
Līdz ar šo visi projekta pieteikumā izvirzītie mērķi ir sasniegti! Paldies nodibinājumam LEARN par piešķirto finansējumu un īpašs paldies LEARN vecākajai konsultantei Dainai Butlerei par atbalstu un sniegtajām konsultācijām projekta pieteikuma sagatavošanā! Rosinājums arī citiem — uzdrīkstēties un rakstīt argumentētus un ekonomiski pamatotus projektus!
Žanis Jesko,
piemājas saimniecības „Dzipšļi” īpašnieks
0
0
0
