Z/s “Dzeneiši” atrodas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Kristinkos. Kopš 2007. gada šeit ar tēju audzēšanu un žāvēšanu nodarbojas saimniece Gunta Grina, viņai palīdz dzīvesbiedrs un četri bērni. Saimniece stāsta, ka agrāk ģimene dzīvoja Rīgā un katras brīvdienas brauca uz Latgali, lai to koptu un uzturētu savu lauku īpašumu. Tas kļuvis par sarežģītu, tāpēc nolēmuši pārcelties šeit uz pastāvīgu dzīvi.
Lai nopelnītu ar tējām, ir ļoti daudz jāstrādā. Nav viegli ienākt lielās tirdzniecības ķēdes veikalos, tāpēc tējas un citi produkti tiek piedāvāti Rēzeknes un citu novadu tirgos, kā arī tūristiem, kas ierodas “Dzeneišos” un priecājas par sakopto vidi. Iesaiņojumu dizainā tiek izmantoti Lielvārdes jostas elementi, bet saimniecības logo ir dzenis ar enkuru, jo saimniecības dibinātājs, Guntas tēvs Zigfrīds Bratuškins ir bijis jūrnieks.
Savā saimniecībā Gunta audzē 70 augus, pārējo ievāc pļavās. Visas sastāvdaļas saliek un izdomā pati: “Ir jādzer tās tējas, kuras patīk, gan garša, gan smarža, nevis tās, ko kāds iesaka. Tēju žāvēšana notiek speciālā tējas namiņā, kur var ievērot tējai tik svarīgo temperatūras režīmu.”
Tepat tējas namiņā saimniece piedāvā apmeklētājiem arī citas pašdarinātas lietas. Tie ir izstrādājumi pirtij – lina spilveni ar augu pildījumiem, pirts sēdeklīši, pašdarināti vilnas izstrādājumi – cepures čības, rotaļlietas.
Aizvadītajā gadā z/s “Dzeneiši” saņēma Latvijas ārstu biedrības un Zemkopības ministrijas atbalstītā konkursa “Valetudo Patriae” (“Veselība dzimtenei”) apbalvojumu par veselīgu produktu ražošanu.
Anita Safonova no Maltas veido izstrādājumus dažādās tehnikās, no kurām iecienītākās ir adīšana un tamborēšana. Ar adīšanu aizraujas kopš bērnības, vecāmāte audzēja aitas, tāpēc mājās vienmēr bijusi dzija.
Izstrādājumus tirdzniecībai sākusi piedāvāt pirms vairākiem gadiem, noformējusi visas nepieciešamās atļaujas Valsts ieņēmumu dienestā, lai nav jāuztraucas par nenomaksātiem nodokļiem, braukājot pa tirgiem.
Ar rokdarbiem Anita nodarbojas no pamatdarba brīvajā laikā, viņa ir Maltas pagasta sociālā darbiniece.
Anitai ir liels gandarījums par savu darbu: ”Man prieks, ka manis veidotie izstrādājumi rada cilvēkiem prieku. Arvien izdomāju ko jaunu, šobrīd populāras ir attīstošās rotaļlietas zīdaiņiem, tajās lieku pašlasītus kastaņus. Vislabāk patīk adīt bērnu zābaciņus, tos var izgatavot ļoti ātri. Viens no komplektiem ir ļoti iecienīts kā dāvana – zābaciņi un attīstoša rotaļlieta. Tos vecvecāki bieži ved dāvanā saviem mazbērniem ārzemēs. ”
Rokdarbnieces pūrā ir arī lielāki darbi, lielākais, ko Anita ir adījusi, ir gultas pārsegs, kura izmērs bija 2,5 x 2, 5 metrus liels. Svarīgs nosacījums ir izejmateriāls un darbarīki – kvalitatīva vilnas dzija, ērtas adāmās un tamborējamās adatas.
Lai prece būtu iespējami noderīgāka, Anita pievērš uzmanību dažādiem knifiem, piemēram, zābaciņus un zeķes pašiem mazākajiem apstrādā ar speciālu pretslīdes materiālu, kas ir svarīgi, mazuļiem mācoties staigāt.
Pērn tapuši vairāki Latvijas Republikas 100gadei veltīti komplekti valsts karoga krāsās, kurus varēja apskatīt izstādē pagasta bibliotēkā.
Inga Zeile ar dzīvesbiedru Daini no Maltas pagasta saimniecisko darbību sākuši samērā nesen, bet jau guvuši atzinību. Viņu ceptās piparkūkas, skābētie kāposti un tomātu stādi ir labi zināmi un iecienīti, visos gadatirgos precei ir savs pircējs un labs noiets. Dainis nāk no Daugavpils, Inga – no Balvu puses, abi satikās Maltā.
Saimniekošanu sākuši ar zemenēm. Tikpat labi veicas ar kāpostu audzēšanu. Katru gadu saimniecībā iestāda 10 000 stādu. Inga un Dainis ļoti ātri pieņem lēmumus, tāpēc gadā, kad kāpostu raža bija lieliska, tika nolemts tos pārstrādāt pašu spēkiem, ieskābējot vairākas muciņas, un noiets bija labs.
Nu jau pagājuši septiņi gadi un darbs dzen darbu. Nedaudz mierīgāks ir gada sākums, pēc Ziemassvētku drudža, tad jau tiek meklētas un iepirktas sēklas, gatavota zeme stādiem, pavasara sēja, tad trakais vasaras skrējiens ar ravēšanu un izaudzētā pārstrādi. Viss ir roku darbs. Pieprasījums pēc produkcijas pakāpeniski pieaug, tāpat arī apstrādājamās platības.
Inga un Dainis aktīvi piedalās projektu konkursos. Projektā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” iegādāta piekabe, mazais traktors, elektriskā ēvele kāpostu ēvelēšanai, arī aukstuma kamera ogu sasaldēšanai un uzglabāšanai. Nopirkta trešā siltumnīca.
Uz jautājumu, kāda ir viņu panākumu atslēga, saimnieki atbild, ka visu dara ar mīlestību. Daudz domā par saimniecības vizuālo tēlu, piemēram, pašūti skaisti priekšauti ar uzrakstu “Ingas piparkūkas”, katram produktam tiek veidots reklāmas baneris.
Mājražotāja Ināra Sarnoviča dzīvo Rēzeknes novada Gaigalavā. Viņa prot izgatavot unikālas dizaina lietas – gan auž, gan pērļo, gan izgatavo ādas izstrādājumus un, protams, ada un tamborē. Ināras darinājumu pūrā – arī tautas tērpu jostas un tautiskās celaines jauniešu deju kolektīviem “Krēslīte” un “Jumalēni”.
Ināra stāsta, ka skaistais viņu saistījis jau kopš bērnības. Rokdarbus ierādījušas māte un vecmāmiņa, aust iemācījās jau septiņu gadu vecumā. Prasmīgs amatnieks bija arī tēvs.
”Gribēju mācīties Mākslas skolā, taču neizturēju konkursu un aizgāju mācīties citur. Taču, kā saka, no sava likteņa neizbēgsi – tagad strādāju to, kas vienmēr paticis un interesējis.
Kad ieraugu ko jaunu, noteikti izmēģinu, tagad informācijas ir ļoti daudz, varu iemācīties ko jaunu no interneta resursiem, gan ieraugot ko interesantu tirgū vai vienkārši uz ielas. Tagad cilvēkiem ļoti daudz iespēju iegādāties dažādas mantas, tāpēc mēģinu izdomāt ko jaunu un interesantu. Lielākais noiets produkcijai ir mājražotāju gadatirgos.”
Lai arī rokdarbi paņem daudz spēka un laika, Ināra augu sezonā spēj pievērsties arī stādu audzēšanai – tiek audzēti gurķu, tomātu stādi, dažādi kociņi un krūmi. Netiek aizmirsts par mājiniekiem, jo viņas ceptās kotletes ir slavenas visā apkaimē. Saimniece saka, ka ir vairāki noslēpumi, lai kotletes izdotos lieliskas: “Pirmkārt, vajadzīga malkas plīts, jo ēdiens uz dzīvas uguns ir pavisam citāds, kā uz gāzes gatavotais. Otrkārt, kotlešu masa ir ilgi jāmīca, un tad rezultāts būs lielisks!”
0
0
0
