Adrese: Rītupes 9, Bērzgale, Bērzgales pagasts
Tālrunis: +371 64644633 (pašvaldība), 28345990 (priesteris), 29497151 (muzeja vadītāja), 26185204 (kultūras nama vadītāja)
Īss apraksts: Baznīca ir renesanses baroka stilā, tās altāris rotāts baroka stila kokgriezumiem un tam ir divas Jaunavas Marijas gleznas.
Bērzgales pirmā baznīca bija koka – kad šī baznīca bija celta, nav zināms. 1770.g. Bērzgalē uzcēla mūra baznīcu Sv. Annas Godam par baroneses Manteifeles līdzekļiem. Baznīca celta renesanses baroka stilā no akmeņiem, 1776. gadā tā iesvētīta. 1938. gadā tika uzsākta baznīcas paplašināšana, 1948. gadā baznīcu paplašināja un pagarināja, nojaucot presbitērijas daļu. Baznīcas piebūves daļu veidoja gotu stilā, krusta veidā.
Bērzgales pils, kas bija uzcelta 1678-1689. gados, piederēja baronam Frīdriham Ādamam Nikolajam Manteifelim. Viņš bija luterānis, tāpēc Bērzgalē cēla luterāņu baznīcu uz pakalna, ko tagad sauc par Ķirkes kalnu. Vēlāk barons Manteifelis pārgāja katoļu ticībā. Luterāņu baznīca sagruva 1879. gadā. 19. gadsimta pirmajā pusē tika nojaukta Bērzgales pils, jo barons Manteifelis to nevarēja uzturēt.
Bērzgales katoļu baznīcu cēla baronese Manteifele. Baznīcas projektētājs nav zināms, bet tās būvdarbu vadītājs bija Antonijs Veitko (pēc tautības polis, muižniecības pārstāvis). 1841. gadā nodega plebānija un sadega arhīvs, kurā glabājās informācija no 1776. gada. 1935.gada vasarā Bērzgales baznīca tika atjaunota. Bērzgales baznīcas paplašināšana tika uzsākta 1938.gadā – priestera L. Garškas laikā. Baznīcas piebūves daļa veidota gotu stilā, krusta veidā. Bērzgalē 17. gs. beigās kapos bija uzcelta koka kapela, tā pastāvēja apmēram 50 gadus. Tagad šajos kapos ir liels akmens stabs, obelisks – vecās baznīcas atliekas un liecība, ka tur atradās kapelas lielais altāris.
Baznīcai ir trīs altāri: lielais (centrālais) un divi sānu altāri. Centrālais altāris, rotāts kokgriezumiem baroka stilā – Sv. Annas godam, tā centrā Sv. Annas glezna, augšā Svētā Pētera glezna. Sānu altāri: kreisajā pusē Jaunavas Marijas altāris, labajā pusē – Kristus Kunga altāris. Baznīcas altārgleznas Svēto Stefanu un Lauru 18.gs. darinājis Krievijas imperatora Akadēmijas mākslinieks Zenons Stefinskis. Baznīcas otrajā stāvā atrodas ērģeles (32 reģistri). Tās izgatavotas Viļņā 1891. gadā, meistars P. Ostromejcks. Baznīcā atrodas divas Jaunavas Marijas gleznas. Pie ieejas pretī baznīcai ir mūra zvana tornis ar četriem zvaniem. Bērzgales baznīca veidota pēc Aglonas bazilikas parauga (Pekša, 1996).
GPS: 56.6322934, 27.5133871
0
0
0
