(Latviešu) Kopā esot, ikdiena kļūst krāsaināka… Tieši ar šādu domu pašā vasaras viducī, no 21. līdz 25. jūlijam, Strūžānu pagastā, pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības finansējumam un biedrības „Jaustra” līdzfinansējumam, tika organizēta dienas nometne „Reāls piedzīvojums!” Nometnē piedalījās 16 jaunieši, savukārt par aktivitātēm nometnes laikā domāja Jaunstrūžānu pamatskolas skolotājas Elita Kupruka, Ērika Sedola un Līga Augstkalne.

(Latviešu) Ja tiktu jautāts- kuri ir Rēzeknes novada skanīgākie un radošākie jaunieši, tad atbilde visticamāk būtu izsakāma vienā vārdā- „Skonai”. Šī dziedošā un dejojošā komanda, kas paši sevi mīļi dēvē par ģimeni, sēdēšanu ar klēpī saliktām rokām nepazīst un aktīvi darbojas visu cauru gadu. Arī vasarā, kad lielai daļai „Skonai” dalībnieku noslēdzas mācību gads, mēģinājumu, koncertu un citu pasākumu grafiks jau tiek sastādīts, un kļūst skaidrs- slinkošanai laika neatliks! Mēģinājumi turpinās ierastajā ritmā, neļaujot atslābt nedz jauniešu balsīm, nedz vadītāju radošajiem prātiem.

(Latviešu) 2014. gada 14. augustā Vides pārraudzības valsts birojā ir iesniegts autoceļa A12 (E22) „Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova)” posma Rēzekne – Ludza iespējamās būvniecības jaunā trasē ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums.
Paredzētās darbības ierosinātājs ir VAS “Latvijas Valsts ceļi” (Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1050, tālr.: 67028169, reģ. Nr. 40003344207)
Jaunbūvējamā autoceļa posma garums ir 29 km. Tas šķērso Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastu un Ludzas novada Cirmas un Isnaudas pagastu teritorijas.
Tiek izskatītas divas trases alternatīvas uz dienvidiem no esošā ceļa.
Ar ziņojumu var iepazīties internetā: www.eiroprojekts.lv/A12 un sūtīt rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23, LV-1045, Rīga, tālr. 67321173, www.vpvb.gov.lv, e-pasts: vpvb@vpvb.gov.lv).

VAS “Latvijas Valsts ceļi”
kontakttālrunis 29277744

(Latviešu) 16. augustā jau otro reizi izskanēja tautas muzikantu festivāls " O, bļaka", veltīts dzejnieka un kultūras darbinieka Antona Kūkoja piemiņai. Pasākumā piedalījās gan Nautrēnu pagasta tautas muzikanti - Pēteris Bilinskis un Jānis Bilinskis, gan tuvāki un tālāki ciemiņi.. No Ilzeskalna bija atbraukusi Anna Višķere, no Salnavas- Stefānija Ločmele un Tamāra Bukovska un Salnavas danču muzikanti, no Strūžāniem - Jūlijs Krūmiņš. Ar savu izpildījumu priecēja arī Irēna Znotiņa un Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska no Rēzeknes un Oļegs Kondratjevs no Briežuciema.

(Latviešu) Noslēdzot sporta notikumiem bagāto, tveicīgo 2014. gada vasaru, sporta klubs "Magnen", sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ilzeskalna pagasta pārvaldi, rīko skrējienu "Atvadas no vasaras". Skrējiena sākums Ilzeskalna pagastā, lauku mājās "Kabata", distances garums 10,2 km, bērniem distance īsāka. Aicina piedalīties arī nūjotājus. Vairāk informācijas meklējiet afišā.

(Latviešu) 9. augustā sporta kluba „Magnen” skrējēji piedalījās Kuldīgas pusmaratonā. Tas tiek dēvēts arī par karstāko pusmaratonu Baltijā, un šis nosaukums šoreiz sevi attaisnoja arī tiešā vārda nozīmē. Apzinoties karstuma iedarbību uz skrējējiem, sacensību organizatori un vietējie iedzīvotāji bija parūpējušies par to, lai trasē pietiekami būtu pieejams dzeramais ūdens. Kuldīgas pusmaratonā piedalījās 17 kluba "Magnen" biedri, un visi veiksmīgi sasniedza finiša līniju.

(Latviešu) Atzīmējot olimpisko gadu pasaulē, 9. augustā Maltas pagasta stadionā tika īstenots biedrības „Maltys zīds” iniciatīvu projekts „Maltas pagasta atklātā olimpiāde jauniešiem”, kura mērķis bija veicināt jauniešu lietderīga brīvā laika pavadīšanu un popularizēt Maltas un apkārtējo pagastu jauniešu vidū aktīvo atpūtu. Atklātajā olimpiādē, kuru veidoja tādi komandu sporta veidi kā futbols, volejbols, strītbols un florbola soda metieni, piedalījās četras komandas, tajā skaitā no Feimaņiem, Silmalas, kā arī divas komandas no Maltas pagasta.

(Latviešu) Laikā, kad Latvijas tirgu pārpludina importētie augļi un dārzeņi, par kuru kvalitāti un veselīgumu mūsu uzturā ne vienmēr varam būt droši, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, ko likt pārtikas grozā. Arvien vairāk pārliecināmies, ka pašu mājās audzēts aromātisks tomāts, sārtvaidzis ābols, sulīgs bumbieris garšo pavisam citādi, nekā produkcija, kas vesta no tālienes. Situāciju šobrīd saasina Krievijas aizliegums ievest Polijā audzētos augļus un dārzeņus, tāpat Eiropas Savienības atļauja importam no Ukrainas. Lai mudinātu iedzīvotājus uzturā lietot kvalitatīvu vietējās izcelsmes produkciju, vienlaikus atbalstot savus zemniekus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes nodaļa 21. un 22. augustā, plkst. 9.00, Rēzeknes novada pašvaldības telpās, Atbrīvošanas alejā 95A organizē daudzpusīgu pasākumu, kura laikā bez maksas būs iespēja apmeklēt gan izglītojošu semināru par netradicionālo augu audzēšanu, gan apskatīt pašmāju audzēto tomātu un dažādu augu stādu izstādi, gan arī iegādāties tirdziņā kādu labumu, ko no sava dārza būs sarūpējuši vietējie audzētāji.

(Latviešu) Latgales plānošanas reģions Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” ietvaros rīkos mācību seminārus Latgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, Latgales plānošanas reģiona komercdarbības konsultantiem, uzņēmējiem, augstākās izglītības iestāžu, zinātnes institūciju pārstāvjiem u.c. interesentiem. Semināri paredzēti laika periodā no 2014. gada 26. augusta līdz 2015. gada jūnijam.

(Latviešu) Sakstagala pagasta pārvalde izstrādā tehnisko projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Rēzeknes novada Sakstagala pagasta Ciskādu ciemā”. Izstrādes procesā, uzklausot iedzīvotāju ieteikumus, tiek mainītas ielas, kuras tiks pieslēgtas centralizētajai ūdenssaimniecībai. Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcijā ir iekļautas ielas ar blīvāku apdzīvotību, līdz ar to nodrošinot arī optimālāku tīklu izbūves secību vienlaicīgi ar kanalizācijas tīklu izbūvi. Ielu nomaiņa ir tehniski un ekonomiski pamatojama ar ciema reljefu un plānoto ūdenssaimniecības objektu izvietojumu.