(Latviešu) Sākoties rudens migrācijām, daudziem zemes īpašniekiem un lietotājiem kļūst aktuāli nemedījamo dzīvnieku, tostarp, putnu radītie postījumi. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina visus, kuri savās platībās konstatē īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu postījumus, pieteikties to radīto zaudējumu kompensācijām. Taču jāievēro, ka atlīdzība tiek piešķirta tikai tad, ja veikti nepieciešamie aizsardzības pasākumi zaudējumu novēršanai un samazināšanai.

(Latviešu) 2016. gada 27.- 29. septembrī notika četrpadsmit Rēzeknes novada pagastu bibliotēku atkārtota akreditācija, kuras laikā Bibliotēku akreditācijas ekspertu komisija apmeklēja Čornajas pagasta Rāznas bibliotēku, Dricānu pagasta bibliotēku, Griškānu pagasta bibliotēku, Kaunatas pagasta 2. bibliotēku, Lūznavas pagasta bibliotēku, Mākoņkalna pagasta bibliotēku, Nagļu bibliotēku, Nautrēnu pagasta bibliotēku, Pušas pagasta bibliotēku, Silmalas pagasta bibliotēku, Silmalas pagasta Kruķu bibliotēku, Silmalas pagasta Ružinas bibliotēku, Silmalas pagasta Štikānu bibliotēku un Stoļerovas pagasta bibliotēku.

(Latviešu) Dzimto vietu iepazīšana kļuvusi par jauku tradīciju, ko jau daudzus gadus ievēro Tiskādu vidusskolā. Katru gadu skolēni kopā ar skolotājiem dodas pārgājienos, lai iepazītu dzimtās vietas, to vēsturi, vietējo iedzīvotāju ieražas un tradīcijas. Arī šoruden, 23. septembrī Tiskādu vidusskolā bija pārgājienu un ekskursiju diena.

(Latviešu) Pirmais rudens mēnesis, septembris, Audriņu pamatskolā sākās ne tikai ar mācību stundām, bet arī ar aktīvu ārpusstundu darbu. Visu pagājušo mācību gadu mūsu skolēni piedalījās gan makulatūras, gan nolietotās elektrotehnikas vākšanas konkursā. Mēs cītīgi pastrādājām, jo gribējām, lai mūsu Dzimtene vienmēr būtu sakopta, nepiesārņota, skaista. Pēc lielā paveiktā darba, maijā, mācību gadu noslēdzot, mēs nopelnījām braucienu uz vides festivālu Lucavsalas atpūtas parkā Rīgā. Bet, uzsākot jauno mācību gadu, “Zaļā josta” uzdāvināja mūsu skolēniem vēl vienu brīnišķīgu iespēju – Rīgas zoodārza apmeklējumu.

(Latviešu) Rēzeknes novada pašvaldība no 2016. gada 16. maija līdz 21. septembrim īstenoja Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” projektu Nr. 16-01-A00403-000143 “Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūve Silmalas pagastā”. Projekta ietvaros tika atjaunoti pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas novadgrāvji 1090 m garumā.

(Latviešu) 2016. gada 1. oktobrī Ūdenstūrisma attīstības centrā “Bāka” noritēja tūrisma akcijas “Lubāna ezera noslēpumi 2016” noslēguma pasākums, kurā pulcējās akcijas dalībnieki - tūrisma uzņēmēji, Lubāna ezera noslēpumus izzināt devušies ceļotāji, tūrisma informācijas centru (TIC) darbinieki un ap Lubāna ezeru esošo pašvaldību pašdarbnieki ar saviem priekšnesumiem.

(Latviešu) Skaistā rudens dienā 23. septembrī Audriņu pamatskolā viesojās muzikālais teātris “Varavīksne” no Rīgas. Viņi rādīja jauku muzikālu teātra izrādi “Mans mīļais MaPa”.

(Latviešu) Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvalde izsludina video konkursu „Rēzeknis nūvods - jaunīšim draudzeiga vide!” („Rēzeknes novads - jauniešiem draudzīga vide”), aicinot tajā piedalīties Rēzeknes novada jauniešus vai jauniešu grupas vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Dalībniekiem līdz 21. oktobrim jāiesniedz ne vairāk kā piecas minūtes gari video materiāli, kur apspēlēts temats par to, kādu tad redz Rēzeknes novadu jaunieši savām acīm.

(Latviešu) 1. oktobrī Pastavi rajonā Baltkrievijā jau piekto reizi norisinājās konkurss jaunajām ģimenēm “Lauku meistari”. Šoreiz konkursā piedalījās sešas jaunās ģimenes – četras no Pastavi rajona un divas no sadraudzības pašvaldībām Latvijā – Rēzeknes novada un Viesītes. “Tas, ka konkurss ir starptautisks, dod tam īpašu krāšņumu,” atzina Pastavi rajona vicemērs Jurijs Kiseļovs.

(Latviešu) Septembra vidū apritēja Rēzeknes novada kultūrvēsturiskā mantojuma pērles – Lūznavas muižas pirmais pilnais aktīvās darbības gads. Pēc atjaunošanas 2015. gadā muiža kļuvusi ne vien par muižas sākotnējo īpašnieku, poļu izcelsmes lietuviešu muižnieku Kerbedzu radīto vietu mākslai un mūzikai, bet vēl vairāk – tā kļuvusi gan par reģionā un valstī atpazīstamu kultūras centru, vietējās uzņēmējdarbības veicinātāju un populāru dažādu pasākumu norises vietu, kas piesaista tūristus un interesentus gan no visas Latvijas, gan ārvalstīm.