1.martā Viļānos norisinājās Rēzeknes un Viļānu novada atklātais čempionāts šautriņu mešanā (darts). Sacensībās piedalījās dalībnieki no Viļāniem, Rēzeknes, Kārsavas un Jaunstrūžāniem – kopā četrpadsmit šautriņu metēji. Sacensības notika spēlē „501”, kurā no 501 punkta jātiek līdz nullei. Dalībnieki tika sadalīti trīs apakšgrupās. Apakšgrupās spēlēja līdz trīs legu uzvarām ar parasto nobeigumu. Trīs labākie spēlētāji no katras apakšgrupas iekļuva finālsacensībās, kur spēlēja katrs ar katru līdz trīs legu uzvarai ar dubulto nobeigumu.

Šī gada sākumā Rēzeknes novada pašvaldībā tika izsludināti konkursi uz divām vakancēm – Būvvaldes vadītāja un būvinspektora amatu. Konkursam uz Būvvaldes vadītāja amatu pieteicās pieci pretendenti, no kuriem trīs tika izvirzīti uz konkursa otro kārtu – interviju. Izvērtējot kandidātu pieredzi, izglītību un Būvvaldes attīstības vīziju, par labāko tika atzīta Inga Aleksandroviča. Viņai ir augstākā izglītība būvniecības jomā, kā arī vairāku gadu darba pieredze kā būvinženierei. Līdz šim I.Aleksandroviča strādāja Rēzeknes pilsētas Būvvaldē, kā arī ir valdes locekle un būvinženiere SIA „Projektēšanas birojs „Arka””.

Jau otro gadu Pušas ezers vilināja aktīvākos zemledus makšķerniekus, kuri varētu savā starpā sacensties, lai noskaidrotu labākos vairākās nominācijās: lielākais loms, kā arī lielākā un mazākā zivs. 8. februāra rītā laika apstākļi makšķerēšanai bija ļoti vilinoši, tāpēc arī dalībnieku skaits, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bija daudz lielāks. Savu veiksmi izmēģināt Pušas ezera dāsnumu bija ieradušies arī konkurenti no Rozentovas. Dienas gaitā laika apstākļi makšķerniekiem kļuva pavisam nedraudzīgi, tieši tāpēc līdz finišam izturēja stiprākie. Šogad par lielākā loma ieguvēju kļuva rozentovietis Vjačeslavs Jermolajevs, savukārt pārējās nominācijas palika pušāniešiem. Par 2. vietas ieguvēju un lielākās zivs īpašnieku šogad kļuva Pēteris Rutkovskis, bet 3. vietā ierindojās Aleksandrs Kudrjašovs (pagājušajā gadā – 2. vieta).

7.februārī Bērzgales kultūras namā tikās jaunie dziedātāji, dejotāji un citu jomu mākslinieki, lai plašākai publikai un žūrijai parādītu savus talantus un dotības. Konkurss „Vara talants” notika jau trešo gadu, taču jāatzīmē, ka arī iepriekš Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir organizējusi līdzīgus talantu konkursus – iepriekš šis festivāls bija pazīstams, kā „Zvaigznīšu parāde”, kas norisinājās deviņus gadus. Dziesmu un deju un dažādu prasmju šovs „Vara Talants 2014” pulcināja bērnus un jauniešus no vairākām novada izglītības iestādēm un jauniešu centriem. Dalībnieki uz skatuves atklāja savas spējas un prasmes – tos talantus, kas viņiem vislabāk padodas dziesmā, dejā vai kādā citā mākslā.

Īstenā maģija ir dzīvesveids , kas saistīts ar dabu un tās noslēpumainajiem spēkiem, prasmi sadarboties un būt harmonijā ar to. Ir vairākas dienas gadā ,kad ūdenim, kurš smelts upē, avotā, akā, no pazemes urbumiem vai pat ņemts no ūdensvada piemīt maksimāla aktivitāte un spēks. Viena no tādām dienām bija 19.janvāris (daudzi to dēvē Kreščenskij sočeļņik). Šajā dienā viss ūdens ir svēts, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu. Pagājušajā gadā aizsāktā tradīcija Ozolmuižas pagastā atkal pulcēja gan drosmīgos, kuri izbaudīja āliņģi, gan arī skatītājus. Lielais sals un vējš nebija šķērlis smelties spēkus un enerģiju visam gadam.

Nepietiekamas latviešu valodas prasmes ir viens no iemesliem, kas rada risku trešo valstu pilsoņu integrācijai sabiedrībā. Sabiedrības integrācijas fonds, īstenojot projektu „Nacionālais integrācijas centrs” (NIC), uzsāk latviešu valodas apmācības trešo valstu pilsoņiem. Apmācības 2014.gadā risināsies visā Latgalē. Projekta ietvaros paredzēts sniegt iespēju trešo valstu pilsoņiem bez maksas apgūt latviešu valodu, iekļaujot apmācībās kultūras tradīciju un vēsturiskos aspektus. EN

Pagājušā gada rudenī, jauniešu biedrība „Aktīvisti” izstrādātāja Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu Nr.12-01-LL23-L413201-000024 „Sporta un atpūtas aktivitāšu dažādošana Strūžānu ciemā” pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros, aktivitātē „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, infrastruktūras tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu)”. Projekta publiskais finansējums – 4470.30 LVL. Gaigalavas pagasta pārvaldes līdzfinansējums 497.00 LVL. Projekta vadītāja – Inese Vabale, projekta koordinators – Edgars Žogots. EN

Godinot Ojāru Vācieti un viņa ieguldījumu latviešu literatūrā, Tiskādu vidusskolā notika dzejnieka atcerei veltīts pasākums 5. – 8. klašu skolēniem. Skolēni tika aicināti iepazīties ar dzejnieka dzīves ceļu, īpaši uzsverot autora bērnību, kā arī tika nolasīti fragmenti no dzejnieka mātes Bertas atmiņām par dēlu. Mīļas izjūtas raisīja multfilmas „Kabata” noskatīšanās, kurā skan I. Kalniņa komponētās dziesmas ar O. Vācieša bērnu dzeju. Tajā uzburtie tēli darīja dzejas rindās tēloto pasauli krāšņu un sirsnīgu. Skolēni lasīja O. Vācieša dzejoļus, attēloja dzejas rindas zīmējumos, minēja anagrammas par dzejas tēliem, kā arī mēģināja tulkot dzejoļus. Pasākuma izskaņā tika demonstrēta prezentācija par O. Vācieti, skanēja dziesmas ar O.Vācieša vārdiem. Cerams, ka pasākumā gūtie iespaidi mudinās skolēnus vēl un vēl atšķirt O. Vācieša dzejoļu krājumu lappuses, izjust dzejas tēlu neparasto pasauli, pastāstīja Tiskādu vidusskolas latviešu valodas skolotāja Iveta Bondare. EN

30. novembrī bērnu rakstniekam Viktoram Dragunskim tika atzīmēta 100 gadu jubileja, tādēļ Tiskādu vidusskolas bibliotekāre Ļuda Ščemeļova sākumskolas skolēniem rīkoja vairākus pasākumus, veltītus rakstnieka jubilejai. Pasākumiem bija neparasts nosaukums – „ Šī normālā, normālā pasaule”. Skolēniem tika rīkotas bibliotekārās stundas, bērni zīmēja ilustrācijas, kā arī skatījās filmas, kuras ir uzņemtas pēc šī autora darbiem. EN

EN Šodien, 13. decembrī Rēzeknē tiks atklāta Rēzeknes Augstskolas (RA) rekonstruētā ēka Atbrīvošanas alejā 115. Pasākumā piedalīsies ministriju, pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, kā arī RA sadarbības partneri, tostarp, Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes pārstāvji. Rēzekne izsenis ir bijusi izglītības un kultūras centrs. Kopš 1925. gada, kad pilsētā darbu uzsāka Rēzeknes Valsts Skolotāju institūts, izglītības tradīcijas pilnveidojušās un laika gaitā arī pārveidojušās. Rēzekniešiem, pilsētas viesiem un potenciālajiem studentiem būs iespēja sekot vēsturiskajam notikumam un kļūt par lieciniekiem, piedzīvojot ilgi gaidītos RA vēsturiskās ēkas Atbrīvošanas alejā 115 atvēršanas svētkus.