“Erasmus+” programmā laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam jauniešu iniciatīvu projektiem Latvijā paredzēti aptuveni 25 miljoni eiro, liecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) sniegtā informācija.
Eiropas Savienības (ES) programma “Erasmus+” tiek īstenota ar mērķi uzlabot jauniešu kompetences un jauniešu politiku, kā arī veicināt viņu sadarbību starptautiskā līmenī, un šim nolūkam ES turpmākajos septiņos gados novirzīs 25 miljardus eiro.
Programma ir sadalīta trīs apakšprogrammās: KA1, kuras mērķis ir mobilitātes projekti, tai skaitā, jauniešu apmaiņas projekti, brīvprātīgo darbs un tamlīdzīgi; KA2 – stratēģiskās partnerības projekti, kuru prioritāte ir starptautiskās iniciatīvas un pārrobežu sadarbības inovāciju veicināšanai un labās prakses apmaiņai; KA3 – atbalsts politikas reformām, kuru mērķis ir tuvināt jauniešu politikas veidotājus ar pašiem jauniešiem.
Semināra ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta KA2 apakšprogrammai, kas ir viens no nozīmīgākajiem “Erasmus+” jaunumiem.
Tās mērķis ir veicināt jauniešu sadarbību starptautiskā līmenī. Tas nozīmē, lai izstrādātu projektu un pieteiktos finansējumam, Latvijas organizācijai vispirms ir jāatrod sadarbības partneris ārzemēs. Kā skaidroja JSPA pārstāvji, partneri var būt gan no ES valstīm, gan arī no citām programmas valstīm, kas nav ES kā, piemēram, Islande, Turcija vai kāda cita, bet tādā gadījumā projekta autoriem ir īpaši pamatoti jāpierāda projekta būtisko pievienoto vērtību.
KA2 apakšprogrammas projekti ir īpaši vērienīgi, skaidroja semināra vadītāji, to būtība paredz, ka projektu vienlaikus īsteno divās valstīs, un tā ilgums ir no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem. Iespējamos sadarbības partnerus var atrast vietnē “salto-youth.net”, kas apkopo jauniešu organizācijas ārzemēs.
Ņemot vērā, ka KA2 ietvaros ir iespējams pretendēt uz ļoti ievērojamu finansējumu, īpaši nozīmīgi ir tas, cik kvalitatīvi projekts ir izstrādāts, uzsvēra JSPA pārstāvji. Iesniedzot dokumentāciju, maksimāli precīzi jāapraksta projekta būtība, un tas, kāda pievienotā vērtība būs gūta pēc tā pabeigšanas. Jāparedz skaidri mehānismi naudas plūsmas kontrolei un potenciālo šķēršļu pārvarēšanai. Būtiskākais nosacījums ir tas, lai projektu patiešām realizētu jaunieši paši.
Sākot ar šo gadu “Erasmus+” projektus var iesniegti gan latviešu, gan angļu valodā. Iepriekš to varēja izdarīt tikai latviski, kas mēdza būt apgrūtinoši, ņemot vērā, ka projektu jāizstrādā divpusēji, tas ir, sadarbība ar ārzemju partnerorganizāciju.
Projektus var iesniegt tikai elektroniski, un pieteikuma veidlapas atrodamas vietnē “jaunatne.gov.lv”. Tur arī pieejama detalizēta informācija par prasībām, kas jāievēro, gatavojot projektus.
Tuvākais projektu iesniegšanas termiņš ir 30.aprīlis, bet nākamais – 1.oktobris. Projekti iesniedzami līdz attiecīgā datuma plkst.12 pēc Briseles laika.
Iesniegtos projektus vērtē divās kārtās. Vispirms tiek skatīts, vai tie atbilst tehniskajām prasībām un vai iesniegtā dokumentācija ir sagatavota korekti. Ja projekts pārvarēs pirmo atlases kārtu, īpaši pieaicināta ekspertu komisija vērtēs tā saturu, izsverot, cik lielā mērā tas atbilst “Erasmus+” definētajiem principiem.
Pozitīva lēmuma gadījumā projekta īstenošanu var uzsākt pēc trīs mēnešiem.
Informācija no esmaja.lv/