Lai nodrošinātu efektīvu un mūsdienīgu zivju resursu kontroli Rāznas Nacionālajā parka Rāznas ezerā, kā arī Kurzemē, Dabas aizsardzības pārvalde papildinājusi inspektoriem pieejamo mūsdienīgas tehnikas klāstu, iegādājoties vairākas videonovērošanas kameras un nakts redzamības iekārtas.
Dabas aizsardzības pārvalde gada nogalē realizēja projektu “Efektīva un mūsdienīga zivju resursu aizsardzība Latgalē Rāznas Nacionālajā parkā Rāznas ezerā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Kurzemē”. Projekts realizēts, lai uzlabotu zivju resursu aizsardzības pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un nodrošinātu efektīvu īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzību, izmantojot mūsdienīgu inventāru un tehnoloģijas.
Projekts īstenots, piesaistot 2019. gada trešās kārtas Zivju fonda pasākuma “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība (izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus)” līdzekļus. Projekta kopējās izmaksas 14 558,10 EUR. Zivju fonda finansētā daļa – 8 957,60 EUR, līdzfinansējumu nodrošināja Dabas aizsardzības pārvalde (5100.50 EUR) un biedrība “Rāznas zvejnieks” (500 EUR) , kas aktīvi sadarbojas ar iestādi malu zvejniecības apkarošanā Rāznā.
Dabas aizsardzības pārvalde izveidoja videonovērošanas sistēmu Rāznas ezerā, iegādājoties un uzstādot divas grozāmās IP kameras ar videoarhīva rakstītāju un nakts redzamības nodrošinājumu, un iegādājās vienu termokameru ar videoieraksta funkcijām darbam Kurzemē.
“Iestādes rīcībā iegūts mūsdienīgs aprīkojums, lai pilnvērtīgi, ilgākā laika posmā spētu nodrošināt aizsardzību īpaši aizsargājamām un ierobežoti izmantojamām zivju un nēģu sugām. Modernizēta aprīkojuma izmantošana vides inspektoru operatīvajā darbībā nodrošina rezultātu sasniegšanu zivju resursu aizsardzībā. Divu grozāmo IP kameru uzstādīšana Rāznas ezerā ļauj izveidot mūsdienīgu un efektīvu kontroles un pārraudzības sistēmu, kuru turpmāk būs iespēja papildināt un pilnveidot. Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori var jebkurā diennakts laikā attālināti pieslēgties kamerām, lai operatīvi reaģētu pārkāpumu gadījumā. Ieguvēji būs makšķernieki, rūpnieciskās zvejas veicēji, vietējie iedzīvotāji, kā arī aktīvās atpūtas uz ūdeņiem piekritēji – tā sabiedrības daļa, kam rūp dabas aizsardzība un dabas resursu ilgtspējīga saglabāšana, kā arī dabiska un tīra vide”, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Dabas aizsardzības pārvalde lūdz nebojāt uzstādītās ierīces un dara zināmu, ka drošības nolūkos uzstādītās 360 grādu kameras tiks novērotas ar papildu kamerām.
Videonovērošana tiks veikta, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības.
Informācijai:
Rāznas ezers ir populārs makšķerēšanas galamērķis ne vien Rāznas Nacionālajā parkā, bet arī labi pazīstams un iecienīts visā Latvijā, piesaistot interesentus arī no ārvalstīm. Rāznas ezers atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmajai daļai ir VARAM valdījumā un Dabas aizsardzības pārvaldes pārvaldībā. Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo teritoriju pārraudzību, it sevišķi ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zivju sugu – repšu (Coregonus albula), sīgu (Coregonus lavaretus) – ieguves kontroli un nārsta vietu aizsardzību, nepieciešama ļoti operatīva inspektoru klātbūtne un rīcība. Video novērošanas sistēma, uzstādot divas grozāmās IP kameras ar video arhīva rakstītāju un nakts redzamības nodrošinājumu, ļauj pieslēgties kamerām tiešsaistē no datora vai mobilā telefona un fiksēt situāciju ezerā attālināti, tādējādi ievērojami atvieglojot un efektivizējot inspektoru darbu un būtiski ietaupot resursus (laiks, degviela, darbaspēks).
Makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi apdraud zivju resursus, it sevišķi ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zivju sugu – lašveidīgo zivju – taimiņu (Salmo trutta), laša (Salmo salar) un upes nēģa (Lampetra fluviatilis) nārsta un nārsta migrācijas laikā Abavā, Ventā, Irbē u.c. ūdensobjektos. Termokamera ar videoieraksta funkciju nodrošina pierādījumu iegūšanu, kurus vēlāk var izmantot pārkāpuma izmeklēšanas un pierādīšanas procesā, jo visbiežāk pārkāpumu lietvedības tiek izbeigtas pierādījumu trūkumu dēļ.
0
0
0
