Februāra pirmās sestdienas vakarā Kaunatas vidusskolā neskan skolas zvans, bet pa sveču izgaismotām kāpnēm plūst skolēnu straume. Tikai daudziem no šiem skolēniem ir sirmi deniņi, arī solis vairs nav tik raits kā pirms 20, 30, 40 gadiem. Ir arī tādi, kam solis vēl sprigans un acis spožas, kas pārlec pakāpienus un kam ir tikai 2, 5, 7 gadi, kopš pabeigtas skolas gaitas. Šie nav parasti skolēni – šie ir Kaunatas vidusskolas absolventi.
Daudzi no viņiem nāk no baznīcas, kur pirms svinīgā pasākuma skolas telpās notika aizlūgums par skolotājiem, kuri aizgājuši mūžībā, tāpēc absolventiem nav citas iespējas sastapt viņus, izņemot atmiņas.
Pēc reģistrācijas absolventi un goda ciemiņi dodas uz aktu zāli, kur atkal ir solu rindas, ir svinīgs noformējums – gluži kā pirms daudziem gadiem izlaidumā, tikai nesmaržo bērzi un nav jūtams vasaras tveicīgums, bet gan februāra sals. Gaidot sākumu, viesi var ne tikai apsveicināties viens ar otru, bet arī gūt ieskatu skolas dzīvē, atpazīt skolotājus, kuri ir allaž tik jauni, cik jauni ir viņu skolēni. Pēc direktores Skaidrītes Ūzuliņas uzrunas, svinīgajā daļā kā skolas laikos uzstājas skolēni, nu jau bijušie skolēni. Pasākumu vada absolvents Jānis Aleksāns, kurš ikdienā ir Griškānu pagasta pārvaldes vadītājs, šovakar viņa devīze ir „Labi!” – tiklīdz kādam runā izskan „labi”, zālei skaļi jāatbalso: „Labi!” Šis vienojošais sauklis ātri saliedē atkal visus vienotā melodijā. Viņš, izmantojot Gaiļa simboliku, aktivizē sanākušos un ik pa brīdim ievilina savās aktivitātēs. Uzstājas folkloras kopa Sandras Višas vadībā, kura pati gan nav absolvente Kaunatā, bet tik daudzi ir absolvējuši viņas vadīto PII ”Zvaniņš”, arī viņas meitas ir Kaunatas absolventes un dēls drīz būs. Smīdina tautu absolventes Ligitas Jokstes-Bogdanovas vadītā teātra trupa no absolventiem, kas stāsta un rāda ambulances ikdienu un pacientu likteni. Arī skolotāji nestāv malā, bet aktīvi piedalās pat soļošanā un dziedāšanā, kad viņus izsauc absolvents Edgars Provejs, kura pārziņā ir priekšnesumu atraktīva pieteikšana. Absolventi izmanto arī „Brīvo mikrofonu”, lai pateiktos skolai, skolotājiem, audzinātājiem par gūto ceļamaizi dzīvei, par ieguldīto darbu. Skan arī absolventes Santas Savickas – Drozdovas dziesma – veltījums Kaunatas skolai. Noslēgumā visa zāle vienojas kopīgā dziesmā, ko pavada folkloras kopa, un tad dodas uz sporta zāli, kur viss ir sagatavots ciemiņu uzņemšanai. Dejas soli uzmundrina un aicina brāļi Štekeļi.
Ināra Paramonova,
Kaunatas vidusskolas skolotāja
Foto: Anita Proveja