Otrās Lieldienas spēlēdamas, dziedādamas sabrauca Maltā. Tieši tā, kā seno laiku tradīcijas vēstī. Vien braucamie “kumeļi” atšķirīgi – laikmetīgi – nezviedz, nedīdās, bet eleganti, mierīgi gaida rindās kultūras nama pagalmā kā goda sardze – spoži mirdzoša.
Tautas mūzikas festivāls “Kā senos laikos” šodien var lepoties ar rūpīgi saglabāto mūsu tautas gudrību: “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu, – Man tuva tā, ko Dzimtā zeme dzied.” Skan melodijas no tautas instrumentiem veiklu pirkstu radītas, gan balsīs izdziedātas, izdancotas senās – mūžam jaunās tautas dziesmas. Ar tautas dziesmu, mūziku no Laika gala tika aizpildīti nevien Dziesmu svētki, gadskārtu ieražas, bet arī talkas, svinības, kāzas ar apdziedāšanos asprātībās, gudrību. Dziesma ir tautas veselība. Tā sakārto, pasargā cilvēku. Tāpēc šī mūsu tautas gudrība bijusi un ir saudzējama, kopjama – vakar, šodien, rīt – lai skanētu mūžu mūžos.
No pilieniem veidojas jūra – arī latviskās Kultūras Jūra – tuvojoties lielajiem 100 – gades Dziesmu Svētkiem. Ik ciemā, pilsētā viļņojas gaiss… Maltā saviļņoja Tautas mūzikas festivāls “Kā senos laikos”, ko iecerējusi kultūras nama vadītāja – ilggadīgā kultūras druvas kopēja Elīna – cilvēks ar patriotisma misijas apziņu. Vienoti, sadarbojoties ar Maltas mūzikas skolas vadītāju Normundu Štekeli, kapelu “”Malta”, ar deju kolektīva “Rutuļi” /vadītāja Ruta Mika/ lustēm, saimineicom apdziedātāju lomā /senioru ansamblis”Varaveiksna”/ – viss iecerētais audās kā rakstaina josta kopā ar ciemiņiem.
Gaidītie ciemiņi – Tautas muzikanti bija ieradušies no visas Latgales, pārstāvot katrs savu pagastu, vai visu novadu. Īsti Latgales Godavīri – savu mūzikas instrumentu pavēlnieki: Voldemārs Džigurs un Leons Bērziņš no Balviem, Pēteris Laganovskis no Baltinavas novada, Jānis Mukāns un Aleksandrs Bigiskis no Daugavpils, Dainis Ločmelis no Kārsavas novada, Nikolajs Bogdanovs no Krustpils novada, Pēteris Belinskis un Mārtiņš Jurciņš no Rēzeknes novada, Irēna Znotiņa no Rēzeknes, Stanislavs Zadiņako no Līvānu novada, Pēteris Jermacāns no Rugāju novada, Andris Kazanovskis no Viļakas novada.
Briežuciema un Dekšāru kapelas, kopā ar Maltas kapelu mijoties, cēla augšā dancotājus azartiskā dancī jaunus un vecus – kā sendienās. Mūžības ilgums esot krietnam Darbam un Dziesmai. Sīkstā latgaļu cilts to ir pierādījusi, ka ar garaspēku var uzveikt pat karaspēku. Garaspēku dod Saknes – Latvijas valsts Brīvības cīnītāji zem baltajiem krustiem, Dievnamu zvani, “Latgales Māra” – piemineklis, svētījot ikvienu labas gribas cilvēku ar devīzi: “Vienoti Latvijai” – uz 100 gadi !
Festivāla līdzdalībnieku vārdā – Anna Babre
Ingūnas Grumoldes foto
0
0
0
