2009. gadā, kad izveidojās Rēzeknes novads, tika nolemts, ka tas sastāvēs no 25 teritoriālām vienībām – pagastiem. Katra pagasta apsaimniekošanu nodrošina Rēzeknes novada pašvaldības pagastu pārvaldes, finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā katra pagasta iedzīvotāju skaitu, platību, pašvaldības infrastruktūras objektus (skola, pirmsskolas izglītības iestāde, muzejs un citi). Samazinoties iedzīvotāju skaitam, Rēzeknes novada pašvaldība jau no 2012. gada meklē dažādus risinājumus, kā samazināt administratīvos jeb tā saucamos “kantora” izdevumus. Viens no līdzekļu ekonomijas veidiem ir strukturālu pārmaiņu īstenošana pagastu pārvaldēs, šādā veidā ekonomiskāk un efektīvāk izlietojot pašvaldības līdzekļus, tas ir, nodokļu maksātāju naudu, nemainot būtiskāko – nodrošināt pašvaldības funkciju veikšanu katrā pagastā, nepasliktinot to kvalitāti un pieejamību. Svarīgi atzīmēt, ka tā nav pagastu apvienošana vai pagasta slēgšana, bet gan strukturālu izmaiņu veikšana pagasta pārvaldes administrācijā.
Kā pirmā pagasta pārvalde, kurā tika īstenotas strukturālās pārmaiņas, bija Kantinieki 2014. gada pirmajā pusē. “Sākumā mums gāja karsti,” atceras Kantinieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītāja Rita Baltere. “Nebija pieredzes un valdīja neziņa, kā būs turpmāk, tomēr labi, ka mēs diskutējām un strīdējāmies, jo līdz ar to neilgā laikā nonācām pie rezultāta, kopīgi izstrādājām nolikumu, vienojāmies, ka budžeta tāmes abiem pagastiem būs atsevišķi un sapratām, kā strādāsim turpmāk.” Šobrīd, pusotru gadu pēc strukturālajām pārmaiņām, Rita Baltere uzskata, ka līdzekļu ekonomija bijusi būtiska un tagad ir labi redzama: “Administratīvais resurss pārvērties dažādos darbos un īstenotos projektos. Neilgā laikā par ieekonomētajiem vairāk nekā 22 tūkstošiem EUR Kantiniekos ierīkota ciemata apgaismošana, kam iepriekšējos 20 gadus nepietika naudas, tāpat veikta ciemata labiekārtošana un izveidots stāvlaukums.” Konsultatīvās padomes vadītāja stāsta, ka pagasta dzīvē nekas nav apstājies, iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāte nav kritusies, viss nepieciešamais kā bija, tā arī ir pieejams uz vietas, bet darbu izdarīts ir vairāk. Rita Baltere iesaka ļoti atbildīgi izvēlēties struktūrvienības vadītāju: “Mēs, iedzīvotāji paši lūdzām līdzšinējo pagasta lietvedi Mariju Vasiļjevu uzņemties struktūrvienības vadītājas pienākumus. Mēs viņai uzticējāmies un viņa mūsu uzticību ir attaisnojusi.” Rita Baltere uzsver: “Kantinieki nekur nav pazuduši, un nepazudīs arī šie pagasti!
Strukturālās izmaiņas nenozīmē pagastu apvienošanu, pagasta slēgšanu vai pagasta vārda zaudēšanu, bet pašvaldības iestādes juridiskā statusa maiņu no “pašvaldības iestāde” uz juridisko statusu “pašvaldības iestādes struktūrvienība”. Tiešā veidā pagasta iedzīvotāji strukturālās izmaiņas nejutīs. Visi pakalpojumi, kuri no pagasta pārvaldes bija nepieciešami, arī turpmāk būs pieejami tieši tajā pašā pagasta pārvaldes ēkā, tieši tajos pašos kabinetos, kur iepriekš. Gan kasieris, gan sociālais darbinieks, gan bāriņtiesa, gan feldšeru punkts, gan citi speciālisti paliks uz vietas. Bažām nav pamata, jo, pretēji dažādām baumām, nemainīgi tiek saglabātas arī pagasta iestādes – bibliotēka, kultūras nams, skola un pirmsskolas izglītības iestāde. Citu izmaiņu nav, un līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī turpmāk šiem pagastiem katram būs savs budžets, turklāt, strukturālo reformu laikā ieekonomētā nauda – katru gadu tie būs vairāki desmiti tūkstoši EUR – paliks pašam pagastam, un par šo līdzekļu izmantošanu varēs lemt katrs pagasts ar iedzīvotājiem kopā.
Reorganizējot tiek panākta esošo līdzekļu efektīvāka izlietošana, tas ir, šī nauda netiks izmantota kantora uzturēšanai, bet reālu, pagastam nepieciešamu darbu veikšanai. Jāatzīmē, ka līdzekļu ekonomija rodas, apvienojot pagastu pārvalžu veiktās funkcijas, piemēram, pagasta pārvaldnieka pienākumus, kas turpmāk tiks apvienoti ar komunālās saimniecības speciālista pienākumiem, kā arī grāmatvedības organizēšanu, tostarp grāmatvedības programmas uzturēšanu, kas ik gadu izmaksā ap 1,5 tūkst. EUR.
Strukturālās izmaiņas šobrīd plānots veikt tajos pagastos, kur ir neliels iedzīvotāju skaits (zem 700) un maza infrastruktūra – nav skolas vai pirmsskolas izglītības iestādes, neliels ceļu kopgarums, bet ir lieli administratīvie jeb “kantora” izdevumi. Ar nākamo gadu plānots veikt strukturālas izmaiņas trīs pagastu pārvaldēs – Pušā (no 2016. gada – kopīga administrācija ar Maltas pagasta pārvaldi), Mākoņkalnā (kopīga administrācija ar Kaunatas pagasta pārvaldi) un Stoļerovā (kopīga administrācija ar Griškānu pagasta pārvaldi). Lai informētu iedzīvotājus par strukturālajām izmaiņām, katrā no šīm pagastu pārvaldēm notika kupli apmeklētas iedzīvotāju sapulces.
Pušas pagasta pārvaldes pamatbudžets 2015. gadā ir 166 193 EUR. No tā gandrīz pusi – 49,2 procentus jeb 81,90 tūkst. EUR sastāda atalgojuma fonds pagasta pārvaldes un pagasta iestāžu darbiniekiem, kā arī administrācijas uzturēšanas izmaksas. Kopumā pagastā dzīvo 450 iedzīvotāji. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, budžeta izdevumi ir 369,32 EUR, no tiem 182,0 EUR tiek izlietoti administrācijas uzturēšanā, lai gan tajā pašā laikā šie līdzekļi varētu tikt novirzīti dažādiem darbiem pagasta attīstībai. Veicot amata vienību reorganizāciju, Pušā tiktu apvienots pagasta pārvaldes vadītāja un komunālās saimniecības pārziņa amats, kasiera un lietveža amats, zemes lietu speciālists būtu kopīgs ar Maltas pagasta pārvaldi. Administrācijas izdevumu samazinājums gada griezumā būtu gandrīz 22,5 tūkst. EUR – šie līdzekļi paliek Pušā, un iedzīvotāji kopīgi var lemt, kādiem darbiem novirzīt ieekonomēto naudu. Jāatzīmē, ka Pušas pagastā plānots veidot kopīgu administrāciju tieši ar Maltas pagasta pārvaldi, jo jau šobrīd abiem pagastiem ir plašas funkcionālās saiknes – vienoti bāriņtiesas pakalpojumi, liela daļa Pušas bērnu apmeklē Maltas pirmsskolas izglītības iestādi, Maltas vidusskolu un Mūzikas skolu, kā arī Pušas pagasta iedzīvotājiem tuvākais ģimenes ārsts ir Maltā.
Mākoņkalna pagasta pārvaldei plānots veidot kopīgu administrāciju ar Kaunatas pagastu, jo jau šobrīd daudzas funkcijas ir vienotas, tostarp, izglītības iestādes un bērnu/skolēnu pārvadājumi, pašvaldības ceļu uzturēšana, komunālās saimniecības darbība un darba aizsardzība, sociālās palīdzības organizēšana, zemes lietu speciālists, vienota grāmatvedība un bāriņtiesas pakalpojumi. 2015. gadā Mākoņkalna pagasta pamatbudžets ir 257 293 EUR, no tā viss atlīdzības fonds sastāda 152,12 tūkst. EUR (59,12 procenti), tai skaitā administrācijas atlīdzība sastāda 41677 EUR. Uz katru no 642 pagasta iedzīvotājiem ir 400,77 EUR, no kā 236,93 EUR, tai skaitā 64,92 EUR ir administrācijas atlīdzība uz vienu iedzīvotāju. Veicot strukturālās pārmaiņas, ik gadu Mākoņkalna pagasts ieekonomēs 22 892 EUR, ko izmantot dažādu darbu veikšanai.
Stoļerovas pagasta pārvaldes pamatbudžets 2015. gadā ir 338 756 EUR. No tā atlīdzības fonds ir 197 366 EUR, tai skaitā administrācijas atlīdzības izdevumi – 52 876 EUR. Viss atlīdzības fonds veido 58,26 procentus no gada budžeta. Šobrīd pagastā dzīvo 661 iedzīvotājs. Uz katru no iedzīvotājiem atvēlēts 512,49 EUR. No šīs summas 298,59 EUR uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti visas pagasta pārvaldes un pagasta iestāžu algām. Jau šobrīd Stoļerovas un Griškānu pagastiem ir kopīgas izglītības iestādes, bērnu/skolēnu pārvadājumi, bāriņtiesas darbība, darba aizsardzība un ugunsdrošība, zemes ierīcība, pašvaldības autoceļi un sociālā palīdzība. Reorganizējot pagasta pārvaldes darbu, tiktu ieekonomēti aptuveni 39 tūkst. EUR, ko Stoļerovas pagasts varēs ieguldīt pagasta attīstībā.
Ja uz vienu iedzīvotāju Rēzeknes novada pagastos vispārējiem valdības dienestiem tiek tērēts vidēji 70 līdz 72 EUR, tad šajos pagastos tēriņi ir ievērojami augstāki: Pušā – 115 EUR, Stoļerovā – 104 EUR un Mākoņkalnā – 92 EUR.
Jautājums par strukturālu izmaiņu veikšanu Pušas un Mākoņkalna pagasta pārvaldē skatīts Rēzeknes novada domes sēdē, savukārt jautājums par strukturālu izmaiņu veikšanu Stoļerovas pagasta pārvaldē atliks līdz nākamajai Teritoriālās komitejas sēdei. Tuvākajā laikā pagastos gaidāmas vēl citas iedzīvotāju sapulces, lai iepazīstinātu ar grozījumiem pagastu pārvalžu nolikumos un iedzīvotāji no sava vidus varētu izvēlēt struktūrvienības vadītājus. Aicinām iedzīvotājus aktīvi piedalīties šajā procesā, gan apmeklējot sapulces, gan uzdodot neskaidros jautājumus!
Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI IEDZĪVOTĀJU SAPULCĒS PAGASTOS
Vai pagastam, kurā veiktas strukturālās izmaiņas, būs savs budžets?
Finansēšanas princips paliek nemainīgs – katram pagastam būs savs budžets. Ekonomija, ko strukturālo pārmaiņu rezultātā iegūs pagasts, tā būs reālā ekonomija, kas paliks tajā pašā pagastā dažādu saimniecisko darbu veikšanai.
Vai turpmāk būs jābrauc uz blakus pagastu, lai uzrakstītu kādu iesniegumu, saņemtu konsultāciju vai uzdotu kādu jautājumu?
Pie visiem speciālistiem, pie kuriem jūs esat gājuši līdz šim, varēsiet iet arī turpmāk. Visi līdzšinējie pakalpojumi, ko sniedz pagasts, paliks uz vietas, piemēram, lietvedis, kasieris, sociālais darbinieks, bāriņtiesa. Uz vietas visu laiku būs arī struktūrvienības vadītājs.
Vai turpmāk centrs būs tikai Griškānos, Kaunatā un Maltā?
Tieši tāpat kā līdz šim gan pagasta centrs, gan pagasta pārvaldes ēka paliks arī Pušā, Mākoņkalnā un Stoļerovā.
Vai paliks bibliotēka un citas iestādes?
Visas iestādes, kas pagastā darbojušās līdz šim – kultūras nams, bibliotēka, feldšeru punkts, skola, pirmsskolas izglītības iestāde, turpinās darbu arī pēc strukturālo pārmaiņu veikšanas pagasta pārvaldes administrācijā.
Vai būs nepieciešams ilgāks laiks, lai saņemtu kādus dokumentus vai veiktu maksājumus?
Tā kā darbinieki būs uz vietas, pakalpojuma veikšana aizņems tikpat laika kā līdz šim.
Kāpēc strukturālās izmaiņas tiek veiktas tieši šajos pagastos?
Strukturālās izmaiņas tiek veiktas nelielajos pagastos ar iedzīvotāju skaitu zem 700 cilvēkiem. Laika gaitā strukturālās izmaiņas tiks veiktas arī citās nelielajās pagastu pārvaldēs.
Vai apstāsies tie būvniecības un rekonstrukcijas darbi, ko pagasts bija uzsācis?
Tiks nodrošināta katra pagasta darbības nepārtrauktība. Visi darbi, kas bija iesākti vai ieplānoti, turpināsies. Līdzekļi šiem darbiem būs kā paredzēts, turklāt, līdz ar strukturālo izmaiņu veikšanu, katru gadu pagasts ieekonomēs vairākus desmitus tūkstošu, ko varēs izmantot vēl citiem darbiem.
Kad būs jāveic kādi darbi, piemēram, ceļa labošana, kuram no pagastiem būs priekšroka?
Kādi darbi katrā pagastā tiks plānoti, tādi darbi arī tiks veikti.
Vai mums būs jāmaksā otra pagasta kredīti?
Nē. Tā kā katram pagastam būs sava budžeta tāme, visi izdevumi, arī kredītmaksājumi, katram pagastam būs nesaistīti. Neviens cents otras pagasta pārvaldes makā neaizies.
Vai pārdesmit tūkstoši EUR gadā ir pietiekami liela summa, lai būtu jāveic šādas izmaiņas?
Bet citādi šīs naudas nebūtu vispār. Katru gadu apmēram 30 tūkstoši nozīmē to, ka piemēram piecu gadu griezumā tie ir 150 tūkstoši un tā jau ir pietiekami liela nauda, lai veiktu būtiskus uzlabojumus pagasta dzīvē.
Kurš noteiks to, kā tiks izmantota ieekonomētā nauda?
To noteiks paši iedzīvotāji – gan caur iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, gan iedzīvotāju sapulcēm, gan vēršoties pie pagasta struktūrvienības vadītāja.
Vai tiem cilvēkiem, kuriem tagad būs vairāk darba, vai tiks pielikta alga?
Palielinoties darba apjomam, palielināsies darbinieku alga.
Vai paliks tā pati pasta adrese?
Gan pagasta nosaukums, gan katra iedzīvotāja adrese paliks nemainīga.
Vai tiks noņemtas baltās ceļa zīmes, iebraucot pagasta centrā?
Strukturālās izmaiņas skars tikai pagasta pārvaldes „kantori”. Gan katra pagasta centrs, gan pagasta teritorija, gan attiecīgās ceļa zīmes, kas bija līdz šim, nemainīgi paliks uz vietas.
Kas man kā pagasta iedzīvotājam mainīsies?
Visi kabineti un darbinieki, pie kuriem līdz šim esat gājuši, paliks turpat, kur līdz šim. Lielākais ieguvums – ieekonomētie līdzekļi tiks izmantoti pagasta attīstībā.
Vai novada administrācijas izmaksas mazināsies, veicot strukturālas izmaiņas pagastos? Kāds labums novadam?
Veicot strukturālas izmaiņas pagastos, novada administrācijas izmaksas nemazināsies. Jāatzīmē, ka arī novada administrācijā tiek meklēti un īstenoti dažādi veidi, lai samazinātu izmaksas. Novadam labums tāds, ka būs vairāk padarītu darbu par šo naudu!
0
0
0
