Lēmums par ES fondu sadalījumu ir jāpieņem nacionālā līmenī

Š.g. 20. augustā Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieviešanu 2021. – 2027. gadā Latvijā. Latvija vienlaikus starptautiski aizstāv savu nostāju un nacionālā līmenī veic nepieciešamos priekšdarbus nākamā plānošanas perioda savlaicīgai uzsākšanai.
“Eiropas Komisija ierosina koncentrēt 65% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem viedākas un zaļākas Eiropas mērķiem, kas valstīm atstāj mazas manevra iespējas risināt citus nozīmīgus izaicinājumus, īpaši izglītības, veselības un sociālās iekļaušanas jomās. Tomēr Latvijas nostāja ir, ka lēmums par finansējuma sadalījumu ir jāpieņem nacionālā līmenī, jo katrai valstij ir savi risināmie izaicinājumi un savas investīciju prioritātes,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Eiropas Komisija (EK) plāno noteikt finansējuma tematisko koncentrāciju, proti, ka viedai Eiropai (pētniecība, inovācijas, uzņēmējdarbība, digitalizācija, prasmes) un zaļai Eiropai (energoefektivitāte, aprites ekonomika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošana) jāatvēl attiecīgi 35% un 30% no Eiropas Reģionālā un attīstības fonda finansējuma. Vienlaikus dalībvalstīm ar atlikušajiem 35% finansējuma ir jānodrošina rezultāti pārējos tematiskajos mērķos – savienota Eiropa, iedzīvotājiem tuvāka Eiropa un it īpaši sociāla Eiropa, kur EK Latvijai identificējusi vairākus izaicinājumus, piemēram, sociālās iekļaušanas un veselības aprūpes jomās. Latvija pauž viedokli, ka elastība attiecībā uz finansējuma pārdali starp jomām un mērķiem nacionālā līmenī ir nepieciešamība maksimāli efektīvām investīcijām, lai sasniegtu iespējami augstus rezultātus visās jomās.
Jau ziņots, ka pēc 2020. gada Latvijai paredzēts ES fondu finansējums 4,2 miljardu apmērā, kas ir samazinājums par apmēram 13%, salīdzinot ar esošo plānošanas periodu. Vienlaikus Kohēzijas politikā tiek plānots samazināt ES līdzfinansējuma likmes, nosakot tās ne augstākas par 70%. Latvija, savukārt, uzstājīgi aicina EK nesamazināt kopējo ES fondu finansējumu Latvijai un saglabāt līdzfinansējuma likmes 2014. – 2020. gada plānošanas perioda apmērā (vairāk informācijas par Latvijas nostāju skat. šeit).
Savlaicīgai jaunā perioda uzsākšanai būtiski ir saglabāt esošo ES fondu ieviešanas institucionālo sistēmu, kuras veiksmīgo darbību apliecina līdzšinējie audita rezultāti.  Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka starp esošo un nākamo ES fondu plānošanas periodu nav finansējuma pārrāvuma, Latvija uzsāk plānošanas dokumentu izstrādi par valsts prioritāri atbalstāmajām jomām. Informatīvais ziņojums ir EK sagaidītā Latvijas “ceļa karte” ar galvenajiem atskaites punktiem Latvijas ES fondu plānošanas dokumentu un saistošā normatīvā regulējuma izstrādei 2021. – 2027. gada plānošanas periodā.
Informatīvais ziņojums pieejams ES fondu mājaslapā šeit.