12. aprīlī Feimaņu pamatskolas 7. – 9. klases skolēni iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Rīgu, lai apskatītu četrus ievērības cienīgus objektus.
Pirmo apmeklējām Latvijas Nacionālo bibliotēku. Ieraugot iespaidīgo celtni, sapratām, ka ļoti atbilst tās otrais nosaukums – Gaismas pils. Gides pavadībā devāmies iepazīt slaveno celtni. Bibliotēka ir 68 m augsta, tai ir 13 stāvi. Viens stāvs bibliotēkā ir atvēlēts bērniem.
Pirmajā stāvā ir lasītavas, datori ar interneta pieslēgumu. Augšējos stāvos glabājas īpaši retas grāmatas, seni rokraksti, nošu raksti, pat klavieres, uz kurām var uzspēlēt.
Redzējām pašu mazāko un pašu smagāko grāmatu. Apskatījām vienu no lielākajām Latvijas kultūras mantojuma vērtībām – Dainu skapi, kurš ir apdrošināts par vienu miljonu eiro.
Skatījām arī bibliotēkas lepnumu -Tautas grāmatu plauktu (izvietots piecos stāvos) ar grāmatās ierakstītiem dāvinātāju vēstījumiem.
No pēdējiem diviem stāviem varējām lūkoties uz Rīgas panorāmu.
Kā nākamo apmeklējām muzeju ,,Ebreji Latvijā”, kurš dibināts 1989. gadā, lai glābtu no iznīcināšanas ebreju vēstures pēdējās pēdas, kas vēl saglabājušās pēc holokausta un padomju varas represijām.
Muzeja krājums un ekspozīcija sniedz ieskatu par ebreju iesaistīšanos Latvijas ekonomiskajā, sabiedriski – politiskajā, kultūras un reliģiskajā dzīvē. Gide stāstīja par ebreju līdzdalību 1905. gada revolūcijā, Latvijas brīvvalsts dibināšanā, Latvijas atbrīvošanās cīņās 1918.-1920. gadā un karā pret nacismu. Uz īpašiem stendiem varējām skatīt izcilas ebreju kopienas personības: kultūras, zinātnes un politiskos darbiniekus, kuriem piešķirti augsti valsts apbalvojumi. Mūsu uzmanību saistīja Latvijas karte, kurā atzīmētas ebreju slēpšanas vietas, lai glābtu viņus no nāves. Ebreju glābēji holokausta laikā bija arī kāda ģimene no Feimaņu pagasta!
Noslēgumā skolēni radošajās darbnīcās iepazinās ar ebreju svētkiem: Purim, Hamek u.c. Uzzināja kā svin svētkus, kāpēc tos svin, kādus ēdienus gatavo. Nobeigumā gide uzdāvināja mums ebreju tradicionālo maizi macu – plakanu plāceni, kurš cepts tikai no ūdens un miltiem.
No muzeja devāmies uz augstāko Rīgas baznīcu – Pēterbaznīcu, kas celta 1209. gadā pēc vienošanās ar bīskapu Albertu un Jersikas valdnieku Visvaldi.
123 m augstajā baznīcas tornī uzbraucām ar liftu. No skatu torņa pavērās elpu aizraujoša panorāma uz Vecrīgas sarkanajiem jumtiem, mūsdienīgo Rīgu, Rīgas līci un Daugavu ar plašo ostu.
Pētera baznīcas smailē ir bijuši seši vēja rādītāji – gaiļi, kuri tā vai citādi nogāzās. Septīto gaili uzlika 1970. gadā. Sagaidot dievnama 800 gadus, tas tika restaurēts un no jauna apzeltīts.
Baznīca kalpo kā izstāžu zāle un koncertzāle. Šobrīd tajā bija izstādīti latviešu gleznotāju darbi.
Pēc stāstījuma par baznīcas vēsturi kopā ar gidi turpinājām iepazīšanos ar Vecrīgu, kas jau kopš 13. gadsimta bijusi reģiona ekonomiskais, finanšu un kultūras centrs.
Vecrīgā tiešām jūtama seno gadsimtu elpa. Katra iela, katrs nams ir apbrīnas vērts: Zviedru vārti – vienīgie no astoņiem vārtiem, kas saglabājušies pilsētas aizsargmūrī līdz šodienai, “Trīs brāļi” – vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekts, “Kaķu nams” – uz tā jumta, kūkumu uzmetuši, stāv kaķi u.c.
Uzzinājām interesantu faktu, ka tagadējā Alberta laukuma vietā kādreiz bija Rīdzenes upes osta, bet Rātslaukumā aplūkojām slavenākās celtnes: Rātsnamu, Melngalvju namu. Izgājām arī pa šaurāko Vecrīgas ielu – Rozena ielu.
Sasmēlušies jaunus iespaidus, nofotografējušies pie Brīvības pieminekļa, gandarīti par redzēto, dzirdēto un izjusto, atgriezāmies mājās.
Skolēnu iespaidus apkopoja skolotājas Valentīna Bartkeviča un Marija Smirnova
Foto: Marija Smirnova
0
0
0
