Ir klusas vietas, kur mūsu līdzcilvēki, nostaigājuši īsāku vai garāku dzīves ceļu, atrod sev mūža mājvietu. Šo kluso mājvietu sauc par kapsētu.
Katru rudeni, kad lauku darbi ir padarīti, dārzi un tīrumi nokopti, iestājas Dvēseļdienu laiks. Arī šoruden Vērēmu pagasta pārvalde un Tautas nams organizēja svecīšu pēcpusdienas septiņās pagasta kapsētās. Klusas, rudenīgas, saules apmirdzētas sestdienas un svētdienas pēcpusdienas, kas tika pavadītas lūdzoties par mirušajiem.
Kapsētas uzkoptas, savu mīļo atdusas vietās cilvēki sadeguši svecītes. Piemiņas brīžus ieskandināja flautas skaņas, tās mijās ar folkloras kopas “Vorpa” garīgajiem dziedājumiem, un stāstījumiem par cilvēka mūža gājumu šai saulē. Izskanēja veltījumi tēviem, mātēm, māsām un brāļiem, dēliem un meitām, vecvecāku mūžu piemiņai… Katrs klātesošais, klusībā pieminot savus aizgājējus, kavējās atmiņās. Tikai tagad apzināmies, cik ļoti mums pietrūkst tēva, vectēva gurdā padoma…mātes, vecmāmiņas siltā glāsta vai brāļa pleca. Taču svecītes mirgo, kapu kopiņas klusē, dzirdama tikai vēja šalkoņa kokos, jo labāk par kokiem nekas mūs nespēj mierināt…
Dieva miers mūsu tuvinieku dvēselēm!
Sirsnīgs paldies Vērēmu pagasta pārvaldei, flautistei Lolitai Ošai, Tautas nama vadītājai Sarmītei Strupovičai, folkloras kopas “Vorpa” dziedātājiem, šoferītim Jurim.
Janīna Brāle
0
0
0
