Meliorācijas likums, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra, nosaka, ka meliorācijas sistēma ir specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai. Atbilstoši likumā noteiktajam, valsts (Valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” personā) savā aprūpē ir paņēmusi un uztur valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Tehniski sarežģītākās un atbildīgākās meliorācijas būves – polderu sūkņu stacijas un poldera aizsargdambji, kā arī Lubāna ezera hidrotehnisko būvju komplekss – atrodas valsts īpašumā un tām noteikts valsts meliorācijas sistēmas statuss. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmas statuss ir noteikts upēm ar regulētiem posmiem vai speciāli raktām gultnēm, kā arī hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu vismaz 100 hektāru lielu platību vai apdzīvotu vietu. Savukārt par koplietošanas (novadgrāvji vai liela diametra drenu kolektori, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos īpašumos) un viena īpašuma meliorācijas sistēmu uzturēšanu, atbilstoši likumdošanas normām, rūpējas attiecīgie zemes īpašnieki vai zemes apsaimniekotāji.
Valsts SIA ”Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” kompetence, veiktie un plānotie pasākumi Rēzeknes novadā
Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters informē, ka Rēzeknes sektorā kapitālsabiedrība Valsts SIA ”Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes ūdensnotekas ar kopgarumu 638 km, polderu aizsargdambjus – 28,9 km un vienu polderu sūkņu staciju (Krēslītes polderis Gaigalavas pagastā). Iepriekšējā plānošanas periodā no 2007.-2013. gadam Rēzeknes novadā apgūti 506 000,00 EUR no Eiropas savienības Eiropas lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma polderu aizsargdambju un valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Šajā Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gada periodā Rēzeknes novadā ir plānots apgūt daudz vairāk ELFLA finansējuma, jo jau šobrīd Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti un apstiprināti 3 lieli projekti (Geiķina strauts, Liska un Tarasiena) ar kopējo finansējumu 764 000,00 EUR apmērā. Pagājušajā gadā VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi“ Rēzeknes sektorā ELFLA projektu ietvaros veica četru ūdensnoteku atjaunošanu (Červonka, Līpupeite, Broku grāvis un N-3 grāvis), kā arī Krēslītes aizsargdambja atjaunošanu un piebraucamā ceļa uz sūkņu staciju sakārtošanu. Sabiedrība arī nākotnē plāno iesniegt jaunus projektus. Uz šo brīdi ir noslēgts līgums ar VSIA’” Meliorprojekts” par tehniskā atzinuma sagatavošanu zemtekai “Rēzeknīte”, Vecmaltas ūdensnotekai un Īdeņa kanālam. Pēc atzinuma saņemšanas tiks izvērtēti nepieciešamie risinājumi un līdzekļu piesaiste aktuālās problēmas atrisināšanai Nagļu pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju labā.
Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanas plānā 2016. gadam Rēzeknes novadā paredzēts ieguldīt 6 885,00 EUR apauguma novākšanai un 9 400,00 EUR lokālo bojājumu novēršanai. Objekti atjaunošanai un pārbūvei arī turpmāk tiks apsekoti un izvēlēti pēc vairākiem kritērijiem, tai skaitā no iedzīvotāju un zemes īpašnieku sūdzību esamības. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par konstatētām problēmām un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu defektiem Valsts SIA” Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Latgales reģiona meliorācijas nodaļā (Baznīcas ielā 22, Rēzekne, tālrunis: 64605562, e-pasts: latgale@zmni.lv), vai griezties ar iesniegumu jebkurā pagasta pārvaldē, kura novirzīs šī jautājuma izskatīšanu attiecīgai iestādei.
Papildus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un atjaunošanai Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” kompetencē ir arī tehnisko noteikumu izdošana fiziskām vai juridiskām personām, kuras plāno meliorētajās zemēs veikt būvniecību, būves atjaunošanu un pārbūvi, vai lauksaimniecības zemju apmežošanu un plantāciju platību ierīkošanu. Visas minētās darbības meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zemē nedrīkst veikt bez Valsts SIA” Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” saskaņojuma saņemšanas.
Informācija par meliorācijas sistēmām ir publiski pieejama
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” uztur un atjauno datu bāzi Meliorācijas digitālajā kadastrā, kas ir publiski pieejama mājaslapā www.melioracija.lv. Mājaslapā sākotnēji ir attēlota visa Latvijas teritorija, bet, pietuvinot konkrētu novadu, pagastu un tālāk zemes īpašumu (precīzākai un ātrākai vietas identificēšanai var ievadīt koordinātes), ir iespējams atrast un noteikt, kādas ūdensnotekas, meliorācijas grāvji vai drenu sistēmas robežojas vai atrodas uz jūsu īpašuma. Jāpiemin, ka meliorācijas digitālais kadastrs nav savienots ar zemes īpašumu kadastra robežām un tajā ir attēlotas tikai novadu un pagastu administratīvās teritorijas robežas. Visu mājaslapā pieejamo digitālo informāciju var skatīt un lietot arī mobilajās ierīcēs, izmantojot ArcGIS karti “Meliorācijas mobilā versija”. Šī programma ļauj, stāvot dabā uz lauka, identificēt jūsu atrašanās vietu un uzrādīt visas uz zemes gabala esošās meliorācijas sistēmas, sekojot jūsu kustības virzienam.
Likuma grozījumi paredz iespēju pašvaldībai līdzdarboties
Atbilstoši 07.07.2010. Ministru kabineta noteikumiem Nr.714 „Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”, zemes īpašnieku pienākums ir kopt gan savā īpašumā esošus grāvjus, gan tos, kas iet cauri vairākiem zemes gabaliem un ietekmē ūdens režīmu lielās platībās (koplietošanas grāvji). Īpašnieku nespēja savstarpēji vienoties par koplietošanas grāvju kopšanu bieži noved pie rezultāta, kad neiztīrīto grāvju dēļ applūst gan lauksaimniecības zemes, gan meža zemju teritorijas, kā arī pašvaldības ceļi un citi stratēģiski infrastruktūras objekti. Lai pašvaldībai būtu tiesības mērķtiecīgāk piedalīties meliorācijas grāvju uzturēšanas procesos, no 2015. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā Meliorācijas likuma grozījumi, kuri nosaka jaunu terminu – Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma. Atbilstoši likuma definīcijai tā ir koplietošanas meliorācijas sistēma, kas būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās, infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos).
Likuma grozījumi ļauj pašvaldībām izvēlēties, kurus koplietošanas novadgrāvjus tā ar savu lēmumu nosaka kā pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. Pašvaldības nozīmes statusu var piešķirt ne tikai tiem grāvjiem vai grāvja posmiem, kuri robežojas ar pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu, bet arī tiem, kuri atrodas uz fiziskām vai juridiskām personām piederošiem zemes īpašumiem. Kārtību, kādā pašvaldība un visi pārējie zemes īpašnieki piedalās koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā un uzturēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība piedalās izmaksu segšanā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.378 “Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā”, kas stājās spēkā 07.07.2015. Minētie noteikumi stingri nosaka tos gadījumus, kad pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā un izmaksu segšanā. Proti, pašvaldībai ir tiesības segt ar grāvju tīrīšanu, atjaunošanu vai pārbūvi saistītos izdevumus pilnā apmērā tikai tad, kad grāvis nefunkcionē un nespēj uzņemt ūdeņus palu ietekmē, vēju uzplūdu ietekmē upju grīvās vai ir radies pēkšņs defekts plūdu dēļ. Gadījumos, kad kāds no zemju īpašniekiem apzināti vai neapzināti grāvi nav kopis, radot nosprostojumus un bojājumus kopējai sistēmai tādā apjomā, ka tie rada avārijas draudus, pašvaldība ir tiesīga rīkoties un novērst bojājumus par saviem līdzekļiem, bet pēc tam, likuma noteiktajā kārtībā, visus izdevumus piedzenot no vainīgā īpašnieka.
Rēzeknes novada pašvaldības veiktie pasākumi
Ņemot vērā to, ka statusa piešķiršana, atbilstoši likumdošanas normām, paredz iespēju ieguldīt pašvaldības līdzekļus privātīpašumos, pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība rūpīgi izvērtē savu (kā publiskas personas) finanšu līdzekļu izlietojuma lietderību. Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas statuss piešķirams tādām meliorācijas sistēmām, kas ir pašvaldībai nozīmīgas, ietekmē pašvaldības infrastruktūras objektu apsaimniekošanu un pašvaldības autonomo funkciju veikšanu. Rēzeknes novada dome ir noteikusi kritērijus, kas tiek ņemti vērā, izvērtējot statusa piešķiršanas lietderību kādam konkrētam grāvim, un tie ir:
• Koplietošanas meliorācijas sistēma ietekmē nozīmīgu pašvaldības infrastruktūras objektu (ceļu, ielu, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, ūdenssaimniecības objektu u.c.) apsaimniekošanu, kur, iespējamās avārijas gadījumā, var tikt radīts būtisks apdraudējums videi un cilvēku veselībai;
• Koplietošanas meliorācijas sistēma ietekmē blīvi apdzīvotas vietas aizsardzību pret applūšanu;
• Koplietošanas meliorācijas sistēmas iespējamās avārijas gadījumā var tikt radīts apdraudējums nozīmīgiem sabiedriskiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.
Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas statuss, pamatojoties uz Silmalas pagasta pārvaldes ierosinājumu, ir piešķirts koplietošanas novadgrāvim Rēzeknes novada Silmalas pagastā, kurš iet gar Vecružinas ciema robežu un pieslēdzas Tiskādu ezeram. Pirms lēmuma par statusa piešķiršanu pieņemšanas, tika saņemts sistēmai pieguļošo zemju īpašnieku atbalsts un piekrišana statusa piešķiršanai. Silmalas pagasta pārvalde ir iecerējusi veikt apjomīgus grāvja atjaunošanas pasākumus ar mērķi novērst avārijas draudus, kas saistīti ar tuvumā esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu applūšanu palu laikā.
Šobrīd norit darbs pie zemes īpašnieku viedokļu noskaidrošanas par statusa piešķiršanu koplietošanas grāvim Vērēmu pagasta Sondoru-Škeņevas ciemā, Ilzeskalna pagasta Letku-Stogoršņu ciemā un Griškānu pagastu Sprūževas ciemā. Minētie grāvji ir aizsērējuši un nespēj uzņemt lietus ūdeņus, kā rezultātā tiek ietekmēta pašvaldībai nozīmīga infrastruktūra, kā, piemēram, Ilzeskalna pagastā ik gadu pavasara palu un lielu lietavu laikā applūst pagasta ceļš un tiek bloķēta transporta kustība. Rēzeknes novada domes Teritorijas attīstības, plānošanas, tautsaimniecības, vides un infrastruktūras jautājumu pastāvīgās komitejas 2016. gada 28. janvāra sēdē tika nolemts nevirzīt turpmākai izskatīšanai domes sēdē jautājumu par statusa piešķiršanas lietderību Griškānu pagasta teritorijā esošam novadgrāvim posmā Jurčenki-Ladušu purvs. Minētais grāvis pieguļ galvenokārt viena īpašnieka zemēm, tas neatbilst izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem statusa piešķiršanai, kā arī paredzamais pašvaldības līdzekļu ieguldījuma apmērs nav vienlīdzīgs attiecībā uz citām līdzvērtīgām meliorācijas sistēmām novadā.
Lai noteiktu atbildību par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, pašvaldība izstrādā saistošos noteikumu, kuros tiks noteiktas gan pašvaldības, gan sistēmām pieguļošo zemes īpašnieku tiesības un pienākumi meliorācijas sistēmu uzturēšanā, kā arī atbildība par noteikumu neievērošanu.
Statusa piešķiršana zemes īpašniekam nav papildus slogs
Būtiski saprast, ka statusa piešķiršana zemes īpašniekiem neuzliek papildus apgrūtinājumus vai aprobežojumus – zeme zem grāvjiem netiks atsavināta, netiks veiktas izmaiņas zemesgrāmatā un zemes īpašnieki saglabās tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu tāpat kā līdz šim. Arī zemes īpašnieku pienākums kopt un uzturēt uz sava īpašuma esošos grāvjus ir nemainīgs, neatkarīgi no tā, vai grāvim ir vai nav piešķirts pašvaldības nozīmes grāvja statuss. Termins “Pašvaldības nozīmes” galvenokārt ir instruments, ar kuru pašvaldība spēj darboties ar tai nozīmīgām meliorācijas sistēmām, kas atrodas uz privātas zemes, un, sadarbībā ar zemes īpašniekiem, sekmīgi risināt grāvju sakārtošanas un apsaimniekošanas jautājumus, plānot un realizēt meliorācijas sistēmas attīstības pasākumus, kā arī piespiest īpašniekus būt līdzatbildīgiem.
Iespēja apgūt ES fondu naudu
Lai kompleksi risinātu pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas, infrastruktūras un apbūves jautājumus, pašvaldība var realizēt meliorācijas projektus. Patlaban ir atvērts Lauku atbalsta dienesta projektu konkurss Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam ietvaros (finansētājs – Eiropas Savienības Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībā (ELFLA)). Pašvaldība var ņemt dalību pasākumā „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Laika periodā no 2014. -2020. gadam vienai pašvaldībai, neatkarīgi no novada teritorijas lieluma, attiecībā uz pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu ir piešķirta kvota 300 000 EUR apmērā. Piedaloties šai programmā, pašvaldībai ir iespēja saņemt atbalstu līdz pat 90 % no kopējām izmaksām un pašvaldības līdzmaksājuma daļa attiecīgi ir 10 %.
Rēzeknes novada dome 2016. gada 4. februāra sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt Silmalas pagasta pārvaldes projekta “Pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūve Silmalas pagastā” iesniegšanu LAD projektu konkursā un līdzfinansējuma nodrošināšanu. Lauku atbalsta dienests šobrīd izvērtē projekta pieteikumu. Kopējā projektā paredzamā summa sastāda 41 757.10 EUR.
Gribam vērst zemes īpašnieku uzmanību uz to, ka šīs pašas minētās programmas pasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” ietvaros savus projektus sagatavot un iesniegt var arī jebkura lauku saimniecība un to grupas, ja ir nepieciešamība pārbūvēt vai atjaunot savā īpašumā esošos meliorācijas grāvjus. No projekta līdzekļiem atbalstu 60 % apmērā vienai lauku saimniecībai vai atbalstu 70% apmērā vairākām lauku saimniecībām, kuras sagatavo kopprojektus, var saņemt tikai tiem meliorācijas tīkliem, kas pieguļ lauksaimniecības un meža zemēm. Papildus grāvju atjaunošanai var izbūvēt laukumus, pievedceļus u.tml. saimniecības infrastruktūru, tai skaitā jaunajiem lauksaimniekiem saņemot finansējumu līdz 40% no kopējām projekta izmaksām. Lai iegūtu izsmeļošāku informāciju, aicinām griezties Austrumlatgales Lauku atbalsta dienesta birojā Rēzeknē Brāļu Skrindu ielā 11, vai zvanīt pa tālruni Lauksaimniecības un lauku attīstības daļai 64624478.
Rēzeknes novada pašvaldība aicina visus interesentus līdz šī gada 4. aprīlim iesniegt savus priekšlikumus par tiem koplietošanas grāvjiem, kuriem būtu lietderīgi piešķirt pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu. Iesniegšanas termiņš noteikts tādēļ, ka pašvaldībai, lai piešķirtu grāvim statusu un sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju dalībai projekta konkursā, ir jāveic dažādas darbības un pasākumi, kas var aizņemt vairākus mēnešus, bet Lauku atbalsta dienestā nākamā projektu iesniegšanas kārta paredzēta jau šā gada septembrī. Ņemot vērā to, ka pieejamie ES fondu līdzekļi novada pašvaldībai ir stingri limitēti, dalībai projektā tiks virzīti tikai tādu grāvju atjaunošanas projekti, kas ir pašvaldībai nozīmīgi un atbilst iepriekš minētajiem vērtēšanas kritērijiem statusa noteikšanai.
Priekšlikumus lūdzam sūtīt pa pastu uz adresi Rēzeknes novada pašvaldība Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV 4601, vai elektroniski uz e-pasta adresi info@rezeknesnovads.lv. Informāciju var iesniegt arī jebkurā pagasta pārvaldē.
Informāciju sagatavoja:
Līga Romančuka,
Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja
0
0
0
