Krāšņa, daudzveidīga un pārsteidzoša – tāda šogad bija Pagastu sēta Ančupānu ielejā. Pagastu dižošanās Rēzeknes novada svētkos notiek tikai trešo gadu, taču ir kļuvusi par vienu no pašiem aizraujošākajiem Novada dienas pasākumiem, jo parāda, cik daudzveidīgi, ar izdomu, fantāziju un latgaliski radošu dzirksti bagāti ir mūsu pagastu ļaudis.
Šogad Pagastu sētai bija jauns, oriģināls kopējais noformējums, kuru izveidoja Ilzeskalna pagasta pārvalde. Darbus organizēja pagasta pārvaldes vadītāja Genovefa Gailuma, piesaistot vietējos meistarus, viens no aktīvākajiem un izdomas bagātākajiem bija Vladimirs Ioniškāns, kas prasmīgi darināja noformējuma elementus. Savukārt katrs no pagastiem, kā jau tas Latvijas lauku mājās izsenis pieņemts, izdomāja, kā izrotāt savu pagalmu, ko viesiem parādīt, ar ko palepoties, ar ko pacienāt.
Daudzu apmeklētāju interesi piesaistīja Rikavas pagasta atraktīvā sēņu sēta, ne tikai parādot savu mežu bagātības, cienājot ar sēņu zupu, bet arī iesaistot katru apmeklētāju aizraujošā dialogā. Te darbojās ne tikai lielās sēņu sievas, bet arī mazās gailenītes – pagasta bērni. Nagļu pagasts dižojās ar Lubāna ezera zivīm un piedāvāja arī katram apmeklētājam tās nozvejot. Maltas pagasta saimnieces, nebaidoties saules svelmes, pie ugunskura čuguna katlā verdošā eļļā vārīja seno latgaliešu gardumu – žagariņus. Feimaņi, kā allaž, bija atpazīstami ar lepno Latgales karogu, tā autors, seno latgaļu vēstures entuziasts Māris Rumaks dzimtajā ciemā attīsta ne tikai savu uzņēmējdarbību – karogu ražotni SIA “Baltic flags”, bet arī muižas kapelā izveidojis savdabīgu Feimaņu vēstures muzeju. Ar savu piedāvājumu īpaši bagāta bija Ozolaines pagasta sēta, kur apmeklētāji varēja uzkavēties stundām, jo daudz bija apskatāmā, baudāmā un izgaršojamā. Sakstagala un Kantinieku pagasti viesmīlīgi cienāja ar tradicionālo dārzeņu sautējumu Kolnasātas gaumē. Gaigalavas pagasta sētā varēja nogaršot un arī iegādāties slavenos Diānas Skuteles sietos sierus, Lūznavas pagasts uz Ančupānu ieleju bija paņēmis līdzi gan Lūznavas muižas mūzu, gan mūzi, atceroties neseno Dabas koncertzāli, kas bija veltīta garausainajam sikspārnim, bērni varēja piedalīties radošajās darbnīcās. Silmala ar savu pagastu iepazīstināja ar mākslas darbu starpniecību, savukārt Vērēmu pagasta atpazīstamākais objekts bija Latgolys golds ar Andri Meijeru, kurš šoreiz uz ugunskura cepa blīņus. Visu pagastu sētās čumēja un mudžēja apmeklētāji, uzstājās vietējie pašdarbības kolektīvi, dziesmas skanēja latviešu, latgaliešu, krievu valodā, Griškānu pagastu pārstāvēja arī čigānu kolektīvs.
Šogad dalība Pagastu sētā bija brīvprātīga, šo iespēju izmantoja 15 pagasti no 25. Protams, šī piedalīšanās no pagastu pārvaldes un kultūras darbiniekiem prasa lielu darbu, taču, kā uzskata Rikavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Tārauds un etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” vadītāja Aija Dundure, šīs pūles nav veltas, jo mudina ik gadu pārcilāt savas vērtības, apzināties, ar ko esam bagāti. “Ja jau svētki, tad svētki, svinam un dižojamies ar pilnu krūti un no sirds!”
Anna Rancāne
0
0
0
